Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa to uztver kā «turpinājumu VID spridzināšanai» ar iespējamo mērķi ielikt amatā valdošajai partijai pietuvinātu cilvēku. «Tas, ka konkurss ir beidzies bez rezultāta, nav nekas pozitīvs. Valsts ieņēmumu dienestam ir liela loma tiesiskuma stiprināšanā, nodokļu iekasēšanā,» Dienai uzsvēra S. Āboltiņa, kuru neatstāj sajūta, ka ir nolūks atrast politiski paklausīgu VID vadītāju.
«Ja būtu tāds nolūks, tad sen jau šis cilvēks tur sēdētu,» otrdien žurnālistiem sacīja premjers M. Kučinskis. Viņš Dienai paskaidroja, ka jau valdības veidošanas laikā vienojies ar Zaļo un Zemnieku savienības vadību, ka stratēģiski svarīgos jautājumos partija neiejauksies. «Attiecības ar ZZS ir bijušas ļoti korektas un neesmu sajutis nekādu mēģinājumu iespaidot cilvēku izvēli,» apgalvoja M. Kučinskis, kurš pārstāv Liepājas partiju.
Uz VID ģenerāldirektora posteni pieteicās 11 kandidāti, no kuriem četru iesniegtie dokumenti atbilda konkursa prasībām un viņus atlases komisija Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa vadībā izvirzīja uz otro kārtu. Taču uz trešo kārtu, kurā bija plānots novērtēt pretendentu kompetenci, komisija nolēma nevienu nevirzīt. Kandidāti nav varējuši pārliecinoši nodemonstrēt, ka ir cienīgi ieņemt šo amatu un spēs atrisināt VID problēmas, Dienai otrdien atzina Valsts kancelejas direktors M. Krieviņš. Gan viņš, gan premjers un finanšu ministre bija aicinājuši pieteikties konkursā vairākus cilvēkus, kas varētu ieņemt šo amatu. Taču neviens no uzrunātajiem nav atsaucies piedāvājumam, minot vairākus iemeslus, ieskaitot drošības apsvērumus un ģimenes noraidošo attieksmi. Kā būtisku iemeslu zemai aktivitātei konkursos uz amatiem valsts pārvaldē M. Kučinskis un M. Krieviņš minēja zemo atalgojumu, kas nav konkurētspējīgs ar darba samaksu privātajā sektorā. Būtu grūti pārliecināt pieteikties, piemēram, cilvēkus no banku sektora, kur ir lielas algas.
«Mums ir vajadzīgs spēcīgs vadītājs, kurš spēj izveidot tādu Valsts ieņēmumu dienestu, kāds ir Igaunijā,» sacīja M. Kučinskis. Kaimiņvalstī VID vadītāja alga esot ap 5900 eiro, kas ir divreiz lielāka nekā mūsu valdības vadītājam. Uz vaicāto, vai tas nebūtu neparasti, ja premjers saņemtu ievērojami mazāk, M. Kučinskis atbildēja: «Mums daudz kas ir neparasti.» Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) uzskata, ka VID ir stratēģiski svarīga valsts pārvaldes iestāde, kas nodrošina budžeta ieņēmumus, ar ko pamatoja nepieciešamību noteikt vadītājam lielu algu.
M. Krieviņš pastāstīja, ka ir pasūtīts pētījums ar mērķi salīdzināt valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošo atalgojumu. Kad būs zināmi tā rezultāti, Finanšu ministrija un Valsts kanceleja par tiem ziņošot valdībā, piedāvājot arī risinājumus. Premjers atgādināja, ka VID jau ir uzsākta reorganizācija, kuras gaitā paredzēts ietaupīt finansējumu, lai uz iekšējo resursu bāzes varētu palielināt algas un radīt arī motivācijas sistēmu. Taču tas netiks darīts, kamēr nebūs atrasts jaunais VID ģenerāldirektors. Šo cilvēku plānots meklēt kapitālsabiedrību vadošo personu vidū, starp valsts sekretāru vietniekiem un iestāžu vadītājiem. Ja uzrunātie nepiekritīšot, būšot jālūkojas pēc citām metodēm, piebilda M. Kučinskis. Viņš neizslēdz arī jauna konkursa rīkošanu. Vienotības frakcijas vadītāja S. Āboltiņa norādīja - sabiedrība nezina, kas bija tie cilvēki, kuri tajā pieteicās, un vai tiešām viņu kapacitāte neatbilda amatam. M. Krieviņš skaidroja, ka pretendentu vārdi ir ierobežotas pieejamības informācija, ko atklāt var tikai paši kandidāti.