Ārstniecības iestāžu pacienti uzskaitē paliek arī pēc tam, kad akūtā problēma atrisināta un attiecīgā persona var daudzmaz pilnvērtīgi atgriezties ikdienas dzīvē, protams, laiku pa laikam pārbaudot veselību. Katru gadu tiek atklāti jauni saslimšanas gadījumi, un šajā statistikā tie tiek pieskaitīti jau reģistrētajiem. Tātad vismaz šis grafiks rāda, ka ir vairāk slimnieku, nevis no jauna saslimušo. Pretējā gadījumā - ja diagnostika un ārstniecība būtu tik neefektīva, ka slimnieki pēc iekļaušanas reģistrā ātri vien šķirtos no šīs pasaules, - līkne būtu daudz horizontālāka.
Teiktais, protams, nemazina veselīga dzīvesveida ievērošanas, saslimšanas risku novēršanas, savlaicīgas diagnostikas un efektīvas ārstēšanas aktualitāti. Šajā ziņā apsveicamas tās Veselības ministrijas aktivitātes, kas vērstas uz diagnostikas rindu radikālu samazināšanu un attiecīgo laboratoriju modernizēšanu, kā arī neveselīgas, e-vielām «bagātinātas» pārtikas lietošanas ierobežošanu vismaz mācību iestādēs. Nākamais solis būtu kaut cik regulāru veselības pārbaužu ieviešana visiem (arī aktīva atgādināšana par esošajām valsts nodrošinātajām iespējām). Jo tagad sanāk, ka daļa cilvēku ārstu apmeklē vienīgi tad, kad jūtas pavisam slikti un kad varbūt jau ir par vēlu.
Diena