Piecas stundas pēc vēlēšanām Nacionālā vēlēšanu padome paziņoja, ka opozīcija ieguvusi 99 vietas parlamentā, bet sociālisti - 46. Atsevišķos reģionos visas balsis vēl nebija saskaitītas.
N. Maduro visai ātri atzina sakāvi, kas ir visdramatiskākā valdošajai Čavisimo kustībai, kopš tās izveidotājs Ugo Čavess 1999. gadā ieguva varu.
«Mēs šeit atrodamies, lai, balstoties uz morāles un ētikas principiem, atzītu šos kaitīgos rezultātus. Šodien ir triumfējis ekonomiskais karš. Mēs šodien esam zaudējuši kauju, taču cīņa par jaunas sabiedrības celšanu tikai sākas,» Reuters citē N. Maduro teikto. Viņš sakāvē vainoja biznesa līderu un citu oponentu mēģinājumus sabotēt valsts ekonomiku.
Viens no vēlēšanu kampaņā galvenajiem apspriestajiem jautājumiem bija hronisks ikdienas pārtikas - piena, rīsu, kafijas, cukura, kukurūzas miltu un cepameļļas - trūkums veikalos.
Pie tā novedusi Venecuēlas galvenā eksportprodukta naftas cenas krišanās. 96% no Venecuēlas eksporta peļņas tiek iegūti, pārdodot jēlnaftu. Inflācija valstī šogad pārsniegusi 100%. Iekšzemes kopprodukts samazinājies par 10%, un nākamgad tiek prognozēta tā samazināšanās vēl par sešiem procentiem. Tiek arī prognozēts, ka nākamgad bezdarba līmenis sasniegs 18,1%.
Opozīcija tagad prognozē, ka varētu iegūt parlamentā nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu, lai izdarītu izmaiņas tādās institūcijās kā tiesas un vēlēšanu padome.
Līdzšinējās valdības oponenti arī gatavojas savākt četrus miljonus parakstu, lai pieprasītu 2016. gadā sarīkot referendumu N. Maduro atsaukšanai no amata.
Venecuēlas vēlēšanu rezultāti ir kārtējā sakāve Latīņamerikas kreisajiem, sekojot pagājušajā mēnesī novērotajam centriski labējo popularitātes pieaugumam Argentīnas prezidenta vēlēšanās. Brazīlijas prezidente Dilma Rusefa arī cīnās pret mēģinājumiem panākt viņas impīčmentu par iespējamiem koruptīvajiem darījumiem.