Zemeņu šķirņu ir daudz un vērts izmēģināt dažādas, bet raža un arī ogu garša būs atkarīga ne vien no laikapstākļiem, kādi būs vasarā, bet galvenokārt no pareizajām rūpēm par augu.
Prasa pareizu kopšanu
Zemenes dod labu ražu trīs gadus pēc iestādīšanas, pēcāk tā kļūst arvien mazāka un būtībā aizņemt vietu dobēs ar veciem stādiem nav vērts. Gan tāpēc, ka ogu būs maz, gan tāpēc, ka veci augi ir vārgāki un lielākas iespējas, ka tos var piemeklēt kāda no slimībām, pret ko zemenes ir īpaši jutīgas - miltrasa, pelēkā puve, dažādu kukaiņu postījumi. (Zemenes ļoti garšo arī gliemežiem, tas gan nav atkarīgs no stādu vecuma - šie radījumi gatavi notiesāt jebkuru gatavo ogu.)
Zemenes nevajag stādīt tajā pašā vietā, kur jau augušas iepriekšējās, tām nepatīk arī dobes, kur iepriekš stādīti gurķi, tomāti, kartupeļi, savukārt labi derēs vietas, kur auguši pākšaugi. Zemenes augšanas laikā draudzējas arī ar dillēm un ķiplokiem, kas stādīti pa vidu, kā arī ar samtenēm. Šie augi palīdz atbaidīt kaitēkļus ar savu intensīvo smaržu, vienlaikus nenodarot pāri zemenēm.
Ja dobes zemenēm grasāties iekopt aizlaistā dārza daļā vai iekopt pilnīgi jaunu teritoriju, piemēram, kur iepriekš bijis zālājs, jāraugās, lai visas nezāles būtu rūpīgi likvidētas un zeme dziļi uzarta un uzirdināta, jo zemenēm ir seklas saknes un nezāles ar spēcīgu sakņu sistēmu zemeņu augšanu novājina, atņemot barības vielas. Tāpēc zemenes rūpīgi jāravē. Bioloģiskās saimniecības Upmaļi saimniece Māra Bergmane gan stāsta, ka vecākās zemeņu dobes appļauj ar trimmeri, neravē, bet jaunākos stādījumus mulčē. Zemenes Upmaļos tiek arī mulčētas, izmantojot salmus, bet izrautās nezāles atstātas sakalšanai turpat vagās. Mulčēšana ne tikai palīdz samazināt nezāļu augšanas intensitāti, bet arī uzturēt mitruma līmeni, jo zemenes ir jutīgas pret sausumu un vasaras karstumā jāaplaista.
Īstajā vietā un laikā
Zemenēm patīk augt irdenā smilšainā melnzemē, kurā ir vienmērīgs mitruma daudzums, bet kura nav pārāk slapja un skāba. Un, protams, ogām vajadzīga saulīte! Stādīt var gan lēzenās dobēs, gan paaugstinātās dobēs un vagās. Lēzenās būs pateicīgākas zemeņu piesegšanai ar agroplēvi pret pavasara salnām, kā arī tad, ja gribēsiet pasteidzināt ražas ienākšanos, savukārt paaugstinātās dobes būs vieglāk apkopt ikdienā.
Zemenes var stādīt arī pavasarī, bet tad jārēķinās, ka kārtējā gada vasarā lielas ražas vēl nebūs. Vislabākais laiks zemeņu stādīšanai ir tieši augusts un siltas, ilgas vasaras gadījumā arī pats septembra sākums - tad zemenes paspēj labi iesakņoties un nākamajā vasarā jau lutina ar bagātīgu ogu daudzumu. Nedrīkst arī stādīt pārāk vēlu, jo zemenes ir jutīgas pret aukstumu. Lai iesakņotos, stādam vajag četras līdz sešas nedēļas.
Pirms stāda dēstus, augsne jāuzlabo ar mēslojumu. Jau augošās dobes nedrīkst aizmirst samēslot rudenī, kad beidzies ražas laiks, bet īpaši svarīga augsnes kvalitāte ir jaunajiem stādiem. Zemenes vislabāk mēslot ar kūtsmēsliem, var izmantot arī kompostu, ielabot augsni ar pelniem - tie palīdz arī apkarot kaites, ja tādas parādījušās slapjās un drēgnās vasarās.
Zemenes stāda 20-30 centimetru attālumā vienu no otras (vēlās šķirnes tālāk nekā agrās). Vispirms izrok bedrīti, ne lielāku kā saknes garums. Jāraugās, lai sakni stādot neielocītu. Dēstu nedaudz apber ar zemi un to piepiež, tad uzber vēl zemi un vēlreiz piespiež. Nedrīkst apbērt ziedpumpuru, kas atrodas dēsta vidū! Arī tad, ja augsne ir mitra, zemeņu stādījumi jāaplaista, lai pie saknēm neveidojas gaisa kabatas.
Tikai ar auga pasi
Visdrošākais veids, kā iegūt kvalitatīvu stādmateriālu, ir iegādāties stādus ar augu pasēm. Tās apliecina, ka pavairojamais materiāls izaudzēts stādaudzētavā, kura reģistrēta Valsts augu aizsardzības dienestā (turpmāk - VAAD) un tiek regulāri pārbaudīta; audzēšanas vietā pavairojamais materiāls ir pārbaudīts un brīvs no augam kaitīgajiem organismiem - kaitēkļiem un slimību izraisītājiem, kā arī saimniecības apkārtnē tie nav sastopami.
Sertificēti stādaudzētāji zemeņu stādus ņem no mātes augiem, kas auguši tikai vienu gadu, un šīm zemenēm neļauj ražot. Jo mātesaugs ir jaunāks, jo mazāks ir slimību risks. Jo mazāk tiek tērēta auga enerģija ziedēšanai un augļu briedināšanai, jo augs vairāk stīgo un stādi ir spēcīgāki un veselīgāki.
Izvēloties stādus, nav būtisks lapu izmērs un daudzums, bet gan saknes kvalitāte un krāsa - saknei jābūt spēcīgai, kuplam pušķītim un gaišai. Ja saknīte sarkanīga, augs nav pirmā gada un nebūs ražīgs. Podiņos un kastēs apsakņotie zemeņu stādi ir dārgāki, bet tie labāk ieaugs, būs spēcīgāki, tāpēc ieteicams iegādāties šādus.
Lai ražo visu vasaru
Vislabāk stādīt trīs veidu zemenes - agrās, remontantās un vēlās, lai ogu raža būtu maksimāli ilga. Remontantajai zemenei sezonas laikā atkarībā no klimata, laika apstākļiem un tā, kā dārza saimnieks par stādiem rūpējas, var būt vairāki (līdz pat trijiem) ziedēšanas un augļu ražošanas periodi. Parasti šādām šķirnēm veidojas maz stīgu. Kad ir laba vasara, var iegūt otro ražu, taču tā ir ievērojami mazāka nekā pirmā. Taču mēdz būt arī tā, ka pēc otrās ražas augs nepaspēj kā nākas sagatavoties ziemas periodam.
Populārākās šķirnes, kam tīk augt Latvijā, ir Sonata un Elsanta, kam ir augsta ražība un izturība pret laikapstākļiem, skaistas, lielas un saldas ogas, Sonatai saldākas nekā Elsantai. Pret slimībām noturīgas, agras, ražīgas un gardas ir Bounty, Korona, un nedrīkst aizmirst par tradicionāli vissaldākajām vasaras ogām Induku (ideāli piemērota saldēšanai), Polku un Zefir - tās nogatavosies jūlijā, bet ir ļoti gardas. Vērts izmēģināt dažādas šķirnes un raudzīties, kas garšo un izaug vislabāk, vai gribas apēst svaigas no dobes, gatavot desertus vai saglabāt ziemai - vēlmes var atšķirties.