Tas nozīmē, ka, negaidot līdz 2017. gada 3. aprīlim, kad beidzas LG privatizācijas līguma darbības periods un dabasgāzes tirgus tiek atvērts brīvai konkurencei, jau pašlaik uzņēmumam jānodrošina citu dabasgāzes piegādātāju iespējas piekļūt dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai. Jāatgādina, ka LG pieteikumu par atkāpes piešķiršanu SPRK iesniedza pēc tam, kad sūdzību bija iesniedzis uzņēmums Latvenergo, jo Latvenergo vēlējās jau pašlaik iegādāties dabasgāzi no Lietuvas, taču LG atteicās dot piekļuvi savai infrastruktūrai.
Tiesības neierobežo
SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis skaidro, ka lēmums noraidīt LG pieteikumu par atkāpes piešķiršanu nozīmē, ka Latvijas lietotāju tiesības iegādāties dabasgāzi no alternatīviem piegādātājiem (piemēram, starptautiskajos dabasgāzes tirgos) un piegādāt to Latvijā savam patēriņam netiek ierobežotas. Latvijas lietotājiem, kuri vēlas piegādāt sev piederošu dabasgāzi saviem patēriņa objektiem, ir tiesības prasīt un LG ir pienākums nodrošināt Latvijas lietotāju dabasgāzes transportēšanu.
Taujāts par starptautiskās tiesvedības riskiem ar LG, R. Irklis norāda, ka SPRK lēmums ir pilnībā pamatots ar Latvijas normatīvajiem aktiem un no tiem izrietošs. Amatpersona arī uzsver, ka neredz pamatu tam, lai lēmuma rezultātā LG rastos nopietnas ekonomiskas un finansiālas grūtības. R. Irklis arī noraida LG pārmetumus, ka nav skaidri tarifi, pēc kuriem veidot rēķinu par dabasgāzes infrastruktūras izmantošanu, un norāda, ka tarifi izstrādāti un neesot problēmu tos piemērot. Savukārt LG pārstāve Dace Baltābola teic, ka uzņēmums šo SPRK lēmumu noteikti pārsūdzēs Administratīvajā tiesā, bet to, vai LG vērsīsies arī starptautiskā tiesā, izlems akcionāri.
Ir vai nav atvēršana
Līdz šim uzņēmums LG vienmēr uzsvēris, ka trešo pušu piekļuves nodrošināšana dabasgāzes infrastruktūrai līdz 2017. gada 3. aprīlim būtu privatizācijas līguma pārkāpšana. Ekonomikas ministrija gan to noraida, apgalvojot, ka trešo pušu piekļuve dabasgāzes infrastruktūrai vēl nenozīmē, ka tiek atvērts tirgus, jo runa nav par citu tirgotāju ienākšanu Latvijā, bet gan par dabasgāzes iegādi ārpus Latvijas.
LG Juridiskā departamenta vadītājs Māris Onževs, skaidrojot uzņēmuma argumentus, teic: «Tas, ka jebkurš dabasgāzes lietotājs pēc infrastruktūras izmantošanas līguma noslēgšanas būs tiesīgs iegādāties dabasgāzi no cita tirgotāja un arī patērēt to Latvijā ar vienīgo nosacījumu, ka darījuma noslēgšanai jānotiek ārpus Latvijas teritorijas, de facto nozīmēs, ka LG vairs nav vienīgais gāzes piegādātājs Latvijas patērētājiem. Tādējādi, neskatoties uz juridisko noformējumu, šādu tiesību piešķiršanai visiem dabasgāzes lietotājiem iegādāties dabasgāzi no citiem gāzes tirgotājiem vēl pirms LG tirdzniecības monopoltiesību beigām konstatējama nepārprotama nelabvēlīga ekonomiska ietekme uz uzņēmuma ienākumiem.»
Kā jau minēts, tam nepiekrīt SPRK un Ekonomikas ministrija, kas arī atsaucas uz tā saukto Eiropas Savienības Gāzes direktīvu, kura paredz, ka Latvijas gadījumā tā sauktā atkāpe par tiesībām LG liegt piekļuvi savai infrastruktūrai automātiski zaudēja spēku brīdī, kad Lietuvā darbu sāka Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis.
Zaudējis spēku
Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis, taujāts, vai pēc SPRK lēmuma uzņēmums izmantos piedāvāto iespēju iegādāties gāzi no Lietuvas, atbild noliedzoši. «Mums izteiktais piedāvājums bija īstermiņa, tas bija spēkā apmēram mēnesi. Diemžēl domstarpību ar LG dēļ mums nācās šo iespēju palaist garām. Tas bija domāts kā testa iepirkums, lai jau līdz 2017. gada 3. aprīlim saprastu, kā praktiski notiek dabasgāzes iegāde un piegāde no cita tirgotāja. Protams, mēs skatīsimies, kādas tagad ir alternatīvas dabasgāzes iegādē, taču visu noteiks komercija,» skaidro A. Siksnis. Viņš uzsver, ka iegādāties dabasgāzi no cita tirgotāja nav pašmērķis, tas jādara tikai tad, ja piedāvājums ir finansiāli izdevīgāks nekā LG piedāvājums un tā bijis ar piedāvājumu no Lietuvas.