Tikmēr Rīgas pils pūst - apgalvo tās atjaunošanas darbu vadītājs Ivars Rība, neizdarībā vainojot VNĪ: «Pagājis gandrīz pusgads, bet vēl nav izstrādāts seku likvidēšanas projekts. Ir aizvākti izdedži, uzbūvēts pagaidu jumts, bet vairāk arī nekas, jo esam tiesīgi strādāt tikai līguma ietvaros, kas neparedz likvidēt ugunsgrēka sekas.»
Jāsaka gan, ka augustā VNĪ un SBRE noslēdza papildu vienošanos pie Rīgas pils pirmās kārtas rekonstrukcijas un restaurācijas līguma, paredzot likvidēšanas darbu apjomu, termiņus un izmaksas - ne vairāk kā 220 tūkstošus latu. Taču tagad VNĪ, pamatojoties uz pašu nolīgtā ekspertīžu biroja H-ekspertii secinājumiem, ka Rīgas pils ugunsgrēks izcēlies būvnieku neuzmanīgas rīcības dēļ, pieprasījusi SBRE par pašu līdzekļiem novērst visus liesmu nodarītos bojājumus. To darīt būvnieki kategoriski atsakās. «Uzņemties atbildību esam gatavi vien tad, ja mūsu vainu ugunsnelaimē pierādīs policijas izmeklēšana,» norāda I. Rība. Savukārt VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane skaidro, ka, kamēr Valsts policija (VP) izvērtē, vai noticis noziedzīgs nodarījums un pret ko celt apsūdzību kriminālprocesa ietvaros, VNĪ kā Rīgas pils pārvaldniecei, pamatojoties uz Civillikumu, ir tiesības izvirzīt būvniekiem prasību par zaudējumu atlīdzināšanu: «Tādējādi VNĪ rīkojas kā atbildīgs saimnieks, kurš izmanto savas likumiskās un līgumiskās saistības.»
Tūkstoši juristiem
Acīmredzot VNĪ jau uzreiz pēc ugunsgrēka paredzēja, ka tā dēļ ar būvniekiem varētu rasties nesaskaņas, tāpēc iepirkuma rezultātā noslēdza juridisku pakalpojumu sniegšanas līgumu ar zvērinātu advokātu biroju Tark Grunte Sukiene, kas VNĪ intereses pārstāv par 75 latiem stundā bez PVN. VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers atklāj, ka šim nolūkam valsts uzņēmuma budžetā atvēlēti kopumā 92 tūkstoši latu, un skaidro, ka VNĪ šajā gadījumā nevarot iztikt ar saviem juristiem, jo gadījums esot specifisks un ar ugunsgrēkiem saistītas lietas prasot īpašu pieredzi.
Juristus piesaistījusi arī SBRE - I. Rība atklāj, ka viņi analizē, vai VNĪ prasība novērst visus ugunsgrēka radītos bojājumus Rīgas pilij ir pamatota. Uz jautājumu, vai savstarpējie apvainojumi varētu ietekmēt abu pušu sadarbību citos projektos, I. Rība atbild noliedzoši: «Mēs no savas puses ejam uz jautājuma atrisināšanu, nevis konfliktu.» Savukārt B. Strautmane uzskata, ka spriest par nesaskaņu ietekmi uz turpmāko sadarbību ar SIA Re&Re vai SIA Skonto Būve esot pāragri. Jāpiebilst, ka līdz šim VNĪ SIA Skonto Būve pakalpojumus izmantojusi daudzos dārgos projektos, tostarp Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku kompleksa Gaujas ielā būvniecībai un Daugavpils cietokšņa rekonstrukcijai. Arī ar SIA Re&Re VNĪ līgumus slēgusi vairākkārt - tagad tas valsts uzņēmuma uzdevumā būvē jauno Valsts ieņēmumu dienesta ēku Mežaparkā un atjauno Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.
Trūkst rīcībspējas
Tikmēr Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka tai neesot tiesību iejaukties sev pakļautās VNĪ un būvnieku strīdā, taču ministrija esot pilnībā informēta par procesiem Rīgas pilī. «Ņemot vērā projekta nozīmīgumu, šobrīd tiek gatavots pils atjaunošanas padomes nolikums. Ja arī VP konstatēs, ka ugunsgrēks ir būvnieka atbildība, pilnsabiedrībai SBRE būs jānovērš viss kaitējums, kas radies ugunsgrēka rezultātā, tostarp Rīgas pilī izvietotajiem muzejiem un to krājumiem nodarītie zaudējumi,» FM nostāju pauž tās pārstāve Ieva Pužule.
Nogaidošu pozīciju ieņēmusi arī atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tās priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (RP) uzskata, ka lielākā pievienotā vērtība no politiķu puses ir izmeklēšanas darba netraucēšana: «Politiska iejaukšanās visu iekavētu vēl vairāk, turklāt tā varētu tikt traktēta arī kā ietekmēšanas mēģinājums. Politiķiem tā vietā būtu jānovērš pastāvošā prakse, kad daudzās jomās tiek taupīts uz drošības rēķina.» Viņš novērojis, ka Rīgas pils gadījumā netika skaidri nodalītas atbildības jomas: «Rīgas pilī notiekošais, kad divas puses tā vietā, lai sadarbotos, rāda viena uz otru ar pirkstiem, liecina par rīcībspējas trūkumu. Domāju, ka tas varētu pāraugt tiesvedībā.»
Rekonstrukcijas un restaurācijas darbi Rīgas pilī sākti pagājušā gada decembrī - toreiz, piedaloties eksprezidentiem Guntim Ulmanim un Valdim Zatleram, VNĪ valdes priekšsēdētāja būvniekiem uzdāvināja darbarīku komplektu zelta pulēšanai, pretī saņemot smilšu pulksteni. Darbus bija plānots veikt apmēram 10 tūkstošu kvadrātmetru platībā, taču pēc ugunsgrēka vairāk nekā trešdaļu no tiem nāksies atjaunot iepriekšējā izskatā.