Saražo vairāk
Apstrādes rūpniecībā jūnijā tika sasniegts vēsturiski augstākais saražotās produkcijas apjoms, norāda Finanšu ministrija (FM). «No apstrādes rūpniecības apakšnozarēm izaugsmi uzrādīja gandrīz visas, to vidū arī īpatsvara ziņā lielākās apakšnozares - kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana un gatavo metālizstrādājumu ražošana,» sacīts FM sagatavotajā informācijā.
Ziņas par rūpniecībā saražotās produkcijas rezultātiem «turpina iepriecināt, jo jūnijā rūpniecības izlaide pārsniedza iepriekšējā mēneša rekordapjomu. Rūpniecības izaugsme jūnijā, salīdzinot ar jūniju pērn, sasniedza 7,9%, kas ir straujākais nozares gada pieauguma temps kopš 2015. gada marta. Būtiskāko devumu nozares izaugsmē nodrošināja apstrādes rūpniecības kāpums par 8,2% salīdzinājumā ar jūniju pērn,» akcentē FM.
Paraugs citiem
Pēdējā laikā tieši kokrūpniecības joma Latvijā bieži tiek minēta kā pozitīvais piemērs dažādos aspektos. Šogad Dienai Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka tieši kokrūpniecība ir paraugs citām biznesa nozarēm pelēkā sektora izskaušanā. «Ja ir tik spēcīga nozares asociācija kā šajā gadījumā Kokrūpniecības federācija, tad tas nozares pašattīrīšanās procesā ļoti palīdz,» sacīja L. Meņģelsone.
Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss nesen Dienai atzinīgi vērtēja ietekmi, ko uz kokrūpniecības jomu atstājusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztā maksāšanas kārtība. «Ieviešot apgriezto PVN, likvidēts viens no aplokšņu algu naudas avotiem. Apgrieztais PVN ir perfekts instruments krāpniecības novēršanai,» sacīja K. Klauss un piebilda, ka likvidētas arī konkurences priekšrocības, kuras ieguva negodprātīgi uzņēmēji.
Savukārt to, ka pēdējā laikā kokrūpniecības nozare patīkami pārsteidz arī ar vērā ņemamu izaugsmi, atzīst ekonomikas analītiķi. «Jūnijā turpināja priecēt kokapstrāde,» uzsver bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Arī DNB ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atgādina, ka «jau trešo gadu pēc kārtas neizbēgamās sīkas un vidējās ķibeles kompensē kokrūpniecība».
Kokrūpniecība jūnijā «uzrādījusi spēcīgāko izaugsmi šogad - tās pieaugums sasniedza 12%, šā gada jūnija izlaidi salīdzinot ar pērnā gada attiecīgajā mēnesī saražoto. Kokapstrādi šogad sekmē realizētās produkcijas pieaugums gan eksportā, gan vietējā tirgū. Taču tieši ārējais pieprasījums nodrošinājis tās panākumus. 2016. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada atbilstošo laika posmu, koksnes un koka izstrādājumu eksports pieaudzis par 5,4%», secina FM.
Vērtējot kokrūpniecības jomas eksporta spēcīgo saistību ar Lielbritānijas tirgu, Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs norāda, ka «maija preču eksporta datos varēja redzēt izrāvienu koka produkcijas eksportā uz Lielbritāniju. Iespējams, ka bažās vēl pirms Brexit referenduma uzlēcis gan Lielbritānijas kokrūpniecības produkcijas pieprasījums, gan attiecīgi arī mūsu noiets». Ekonomists gan pieļauj, ka «nākamajos mēnešos izaugsmes tempi pieklusīs», jo «nozarei nelabvēlīgs ir gan mārciņas kritums, gan arī nenoteiktība un vārgāks pieprasījums Lielbritānijā».
Ekonomistu prognozes
«Diemžēl aizvien nešķiet, ka šāds labs sniegums apstrādes rūpniecībā varētu turpināties arī turpmākajos mēnešos. Ārējais pieprasījums aug, taču, šķiet, nedaudz lēnāk. Samazinājies arī eirozonas ekonomiskās aktivitātes indekss, Eiropā nedaudz pasliktinājies ekonomikas noskaņojums. Līdz šim novērotā ārējās vides nenoteiktība un arī pārrāvums Eiropas Savienības fondu apguvē kavējuši nozares labam sniegumam svarīgās investīcijas,» prognozē A. Semjonovs un secina: «Apstrādes rūpniecības izaugsme šogad, visticamāk, būs svārstīga.»
P. Strautiņš ir pārliecināts, ka «šogad koksnes un pārtikas īpatsvars apstrādes rūpniecībā būs 48%, tam gandrīz nemainoties pēdējo trīs gadu laikā. Tas pats par sevi nav nekas slikts. Latvijā ir ļoti liels šo nozaru izejvielu apjoms, pārtikas gadījumā tas vēl var pieaugt. Taču tālākā nākotnē šim īpatsvaram būtu jāsamazinās, galvenokārt uz metālapstrādes, mašīnbūves un elektronikas straujākas attīstības rēķina».
Interpretējot pēdējo mēnešu rūpniecības datus, «jāsaglabā piesardzība, jo fiziskā apjoma pieaugums pilnībā neraksturo rūpniecībā notiekošo. Apstrādes nozares realizācijas rādītāji iezīmē diezgan atšķirīgu ainu, jo pretēji izlaides straujajam kāpumam apgrozījums jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sarucis par 1,6%. Šādu atšķirību var skaidrot gan ar cenu kritumu, gan krājumu izmaiņām (ja produkcija saražota, bet nav realizēta)», skaidro M. Āboliņš un norāda: «Tomēr tik būtiskas atšķirības ir diezgan netipiskas, un tas liek piesardzīgi raudzīties uz pēdējo mēnešu straujo pieaugumu, jo tikai turpmākie mēneši parādīs, vai tas būs noturīgs.»
Savukārt FM akcentē, ka turpmāk rūpniecībā gaidāms eksporta pasūtījumu pieaugums, un secina, ka «apstrādes rūpniecība turpinās attīstīties un būs svarīga Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicinātāja».