Otrās māsas uzdevums ģimenes ārsta praksē ir atvieglot ārsta darbu, piemēram, izglītot pacientus un viņu piederīgos un aprūpēt pacientus viņu dzīvesvietā. To Daces Cābeles ģimenes ārstu praksē arī dara otrā māsa Liene Cābele. Viņa Dienai atzīst, ka tiešām ir liels atslogs ģimenes ārstam, jo strādā arī ar dokumentāciju un ģimenes ārstam paliek vairāk laika pacientam. Arī pēc Veselības ministrijas (VM) datiem, ārstu praksēs, kurās strādā otra māsa, pacientu aptveres līmenis ir par 30% lielāks nekā tajās praksēs, kur otra māsa nestrādā.
Tomēr jāņem gan vērā, ka visās praksēs valsts otru māsu neapmaksā. Ģimenes ārste Ilze Breča Dienai norādīja, ka viņai šobrīd iespējas izmantot praksē otru māsu nemaz nav, jo valsts apmaksā otrās māsas pakalpojumus tikai tad, ja praksē pierakstīti ir vismaz 1200 pacientu. Tomēr viņai līdz tam vēl trūkst apmēram 100 pacientu. Tikmēr citi, pat to varēdami, šādu iespēju neizmanto.
Tam, ka vairāk nekā pusē ģimenes ārstu prakšu nav otras māsas, ir trīs galvenie iemesli, uzskata Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis. Viņš Dienai norādīja, ka, pirmkārt, tas ir finansiālais aspekts. Vidēji ģimenes ārsta praksē ir pierakstīti 1560 pacientu, tas nozīmē, ka lielākajā daļā prakšu pacientu skaits nav virs 1800 pacientiem, kas nodrošinātu ārstam pilnas slodzes darbu. Rezultātā arī ienākumi ir zemāki. Tomēr, pieņemot darbā otru māsu, ir jānodrošina dažādas administratīvās izmaksas. Otrkārt, tas ir telpu jautājumus. Lai taupītu līdzekļus, nereti ģimenes ārsti īrē nelielas telpas, kur trešajam cilvēkam vienkārši nav vietas, tomēr ārstam otrajai māsai ir jānodrošina atdalīta darbavieta, kur pāris stundu pieņemt pacientus neatkarīgi no ģimenes ārsta. Trešais iemesls ir sertificētu māsu trūkums reģionos. Tam gan nepiekrīt Latvijas Māsu asociācijas prezidente Jolanta Zālīte, Dienai paskaidrojot, ka vairāk nekā 300 jauno māsu katru gadu absolvē medicīnas koledžas. Problēma esot ģimenes ārstos, kuri nav motivēti nodarbināt otru māsu. Iespējams, tieši jauno speciālistu citādā domāšana par to, kā jānotiek darbam praksē, un tas, ka būs jāuzņemas atbildība par komandas darbu, ir lietas, kas ārstus attur. P. Princis šajā gadījumā min arī lielās prasības, kas izvirzītas otro māsu darbam, kuru dēļ nereti ģimenes ārsti saņem sodu. Arī ģimenes ārste Aija Gredzena Dienai atklāja, ka tieši šī iemesla dēļ praksē šobrīd otra māsa nestrādā. Pirms trim gadiem viņas otrā medmāsa, nevienu nebrīdinot, personīgu iemeslu dēļ nav ieradusies darbā. Rezultātā Veselības inspekcija ārsta praksei uzlikusi lielu naudas sodu. A. Gredzena gan nejūtoties vainīga, jo nebija informēta, ka šai darbiniecei ir arī trešā darbavieta. Līdz ar to joprojām norit tiesvedība.
VM gan sasniegto rezultātu uzskata par labu, jo šāda sistēma strādā vien četrus gadus. Arī prakšu skaits, kurās šīs māsas strādā, katru gadu palielinās. Kopš šī gada arī izvirzīta prasība, ka praksēs, kurās pacientu skaits ir virs 1800, otrai māsai ir jābūt obligāti. Šī prasība līdz galam gan vēl nav izpildīta.