Jaunās direktīvas tika pieņemtas arī ciešā saistībā ar Apvārsnis 2020 ietvarprogrammu, kuras ietvaros publiskajam iepirkumam ir nozīmīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji veido ap 20% no iekšzemes kopprodukta, publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat tas var tikt efektīvi izmantots, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.
Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa.
Kādas priekšrocības sniedz jaunās direktīvas, salīdzinot ar 2004. gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu? Vides un sabiedrības ilgtspēja, iespējams, ir divi no svarīgākajiem izaicinājumiem gan atsevišķām dalībvalstīm, gan arī ES kopumā. Jauni publisko iepirkumu noteikumi ļauj publisko iepirkumu procedūrās labāk integrēt gan vides, gan sabiedrības ilgtspējas apsvērumus. Ņemot vērā, ka nacionālie, ES un starptautiskie normatīvie akti ir saistoši visiem piegādātājiem, kas piedalās publiskajos iepirkumos, tie piegādātāji, kuri iesniedz piedāvājumu ar viszemāko cenu, saskaņā ar jauno direktīvu prasībām var tikt izslēgti no konkursa, ja tie neievēro prasības attiecībā uz vides vai sabiedrības ilgtspēju gadījumos, kad ilgtspēja ir viens no iepirkumu konkursa kritērijiem.
Jaunās direktīvas paredz, ka iepirkumu veicēji aktīvāk izmantos dzīves cikla izmaksu aprēķinus. Tāpat jaunās direktīvas liek uzsvaru uz ekonomiski izdevīgākā piedāvājuma izmantošanu zemākās cenas piedāvājuma vietā. Aprēķinot pilna dzīves cikla izmaksas, tiek iekļautas visas tās izmaksas, kuras rodas iepirktā pakalpojuma, preces vai būves dzīves ciklā, sākot ar dabas resursu ieguvi un beidzot ar atkritumu pārstrādi vai apglabāšanu.
Jaunais publisko iepirkumu regulējums piedāvā plašas iespējas efektīvai publiskā finansējuma izmantošana. Savukārt, lai pilnvērtīgi izmantotu visas jaunā regulējuma priekšrocības, jāatrisina vairākas institucionālā rakstura problēmas, piemēram, iepirkumu kultūra, kurā dominē zemākā cena un izvairīšanās no riska, tāpat arī nepietiekama kapacitāte un spējas, lai izmantotu sarežģītākas iepirkumu procedūras - tādas kā konkursa dialogs un inovāciju partnerība.
* FM ES fondu stratēģijas departamenta vecākais eksperts