Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +8 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Vai šis ir labs arguments?

Jau kopš 90. gadiem Latvijas skolās darbojas debašu klubi un skolēni piedalās gan vietējos, gan starptautiskos debašu turnīros. Šopavasar turnīrā Prāgā komanda no Cēsu Valsts ģimnāzijas 12. klases - Sintija Tarasova, Artis Dubkevičs un Edgars Klētnieks - 50 pasaules komandu konkurencē izcīnīja 5. vietu, kas ir līdz šim augstākais Latvijas skolēnu debatētāju sasniegums.

«Kritiskā domāšana ir viena no svarīgākajām prasmēm, kas skolās joprojām netiek mācīta, bet debates skolēniem ir viens no interesantākajiem veidiem, kā to apgūt. Kritisko domāšanu ir grūti mācīt tikai teorētiski,» saka Latvijas Debašu asociācijas Quo tu domā? (QTD) valdes loceklis Edmunds Cepurītis. Viņaprāt, debatēšana ir piemērota un vērtīga visiem skolēniem, un QTD mērķis ir ar laiku panākt, ka debates ir normāla mācību sastāvdaļa katrā Latvijas skolā - vai nu interešu izglītības režīmā kā līdz šim, vai mācību programmas ietvaros.

Sākums un divi formāti

Debates Latvijas skolās 1994. gadā ar Sorosa fonda Latvija atbalstu aizsāka un joprojām koordinē biedrība Debašu centrs. Tās vadība ir Liepājā, novadu debašu centri - Rīgā, Iecavā, Daugavpilī, Cēsīs, un šogad debašu kustībā aktīvi darbojas aptuveni 35 skolas, stāsta biedrības valdes priekšsēdētāja Ineta Drēže. Katru gadu biedrība organizē divus nacionālos debašu turnīrus, notiek arī reģionālie turnīri un citi pasākumi.

Debates māca valodas kultūru, loģiku, māku izteikties, uzklausīt, analizēt informāciju. Tehniski tā ir saruna latviešu vai angļu valodā ierobežotā laikā (8 min) par kādu aktuālu, pretrunīgu tēmu, kurā divas 2-3 cilvēku komandas (apstiprinošā un noliedzošā - neatkarīgi no pašu debatētāju uzskatiem) cenšas pārliecināt tiesnešus par savu argumentu pārākumu pār oponentu argumentiem. I. Drēže stāsta, ka debašu mērķis ir palīdzēt jauniešiem augt par demokrātisku un pilsonisku sabiedrību, kas prot formulēt, izklāstīt un argumentēti aizstāvēt savu viedokli, pārliecināt, komunicēt, publiski uzstāties, tāpat arī uzklausīt un cienīt citu uzskatus, kritiski un analītiski pieiet jebkurai informācijai. Debates prasa nopietnu zināšanu bagāžu, jo tām jāgatavojas, pētot un iedziļinoties dažādās problēmās.

Tiesa gan, skolēnu debates Latvijā līdz šim notikušas t. s. Karļa Popera formātā, kurā skolēni debašu tēmām gatavojas mājās, savukārt pasaulē dominē pasaules skolu debašu čempionāta formāts, kurā daļa tēmu skolēniem jāsagatavo stundas laikā turnīrā uz vietas, balstoties uz zināšanām, kas viņiem jau ir. Šī pasaules formāta izkopšanu Latvijā uzņēmusies 2013. gadā dibinātā QTD, mācot skolotājus un skolēnus un eksperimentējot, kā debašu kustību attīstīt arī ārpus skolām. 8. un 9. maijā Cēsīs QTD rīko savu pirmo Baltijas mēroga starptautiskā formāta turnīru, bet jūnijā - Debašu akadēmiju skolēniem un studentiem. E. Cepurītis teic, ka Latvijā jāattīsta sadarbība starp visiem, kas vēlas debatēt vai debatētājus apmācīt, t. sk. starp skolām un universitātēm.

Latvieši rāda muskuļus

Pasaules skolēnu debašu čempionātā Latvijas jaunieši iepriekš jau ir piedalījušies, pie tā formāta pierodot čempionātā uz vietas. QTD vēlas atjaunot regulāru mūsu skolēnu dalību šajos mačos. Tas gan ir arī finanšu jautājums - Singapūra vai Malaizija ir tālu un dārgi, bet nākamgad Vācijā gan mūsējie varētu parādīt pieklājīgus muskuļus.

Tādi ir - par to liecina arī cēsnieku veikums Prāgā. Pašiem gan bijusi maza vilšanās, ka netika tālāk, tomēr sniegums bijis adekvāts šībrīža spējām, vērtē Edgars, kurš turnīrā ieguva otra labākā runātāja titulu. Viņš stāsta, ka tēmas bijušas gana sarežģītas: vai valstij jākontrolē sociālie mediji, lai novērstu terorismu; vai cilvēkam, kas brīvprātīgi dien armijā, jāpiešķir pilsonība; vai kompānijas drīkst nepieņemt darbā smēķētājus u. c.

Edgars sācis debatēt 7. klasē, skolotājas aicināts, «tolaik biju runātīgs». 9. klasē viņš debatēs ievilka savu draugu Arti. Sintijai 9. klasē viss sācies ar aizbraukšanu līdzi draugiem uz debašu nometni Rīgā. Visi trīs grasās turpināt debatēt arī augstskolā un caur QTD mācībām nodot savas zināšanas citiem skolēniem. Kā ieguvumus no debatēšanas jaunieši min prasmi izvērtēt informāciju pēc faktiem un loģikas, māku ieklausīties pretrunīgos viedokļos, kā arī paplašināto redzesloku, turnīros gūtos kontaktus un iepazīšanos ar inteliģentiem cilvēkiem. «Mani aizrauj arī sacensības gars,» saka Artis, kurš debatēs uzlabojis gan prasmi komunicēt, gan angļu valodu: «Mēs debates uztveram kā jautru, interesantu un produktīvu nodarbi. Debates - tas daudziem skan formāli un elitāri (lai gan tās var būt arī ļoti neformālas, nenopietnas), citi uzskata, ka tā ir tukša muldēšana, garlaicīga strīdēšanās. Taču debates nav strīds, tā ir organizēta diskusija.»

Debatēt var visi

«Sākumā bija grūti publiski uzstāties, pašiem sastrādāties vienotā komandā. Grūtas ir arī ilgās debatēšanas stundas turnīros,» teic Sintija. Edgaram grūtākais ir debatēt par tēmu, par ko pirmo reizi dzird, tomēr šāds spontānums palīdzot augt. Bet Artim visgrūtāk nācies aprast ar to, ka debatēs jānoliek malā savs paša viedoklis, lai saredzētu, ka nekas nav tikai melns vai balts. Skolēnus uz debatēm atved patika pret atraktīvu prāta sportu, vēlme apgūt prasmes, kas noder darba tirgū, pārvarēt bailes no publiskas uzstāšanās. Debašu klubos gaisotne ir brīvāka nekā klases priekšā, tomēr daļai treniņos ir grūti pierast pie tā, ka pasniedzēja norādes par kļūdām nav vis kritika, ka kaut kas izdarīts nepareizi, bet gan padomi, kas palīdz mācīties. I. Drēže norāda, ka debatēšana ir darbietilpīgs process, kas no skolēniem prasa daudz laika. Savukārt pedagogi ir tie, kas nodrošina debašu pēctecību skolās.

Vai debatēšana būtu jāiekļauj skolu mācību programmā? Vairākums saka - jā! «Cilvēki tā kļūs politiski aktīvāki, jo vairāk zinās, pratīs atšifrēt informāciju, kas parādās medijos. Bet jālauž stereotips, ka debates domātas tiem, kas labi izskatās, labi runā, kam vienmēr ir viedoklis. Debates nav par tavu paša pārliecību, bet gan par ideju analīzi,» saka Edgars. Arī Sintija uzskata, ka labāka par faktu zināšanu ir māka faktus analizēt, ko skolās īsti nemāca, savukārt Artis domā, ka debates mācību programmā var arī neiekļaut, jo to, ko skolēni tajās iemācās, var attīstīt arī caur kaut ko citu. «Obligāta stunda daļai skolēnu var radīt pret debatēm nepatiku. Bet tie, kam tās patīk, jau atrod iespējas. Debates arī nebūtu piemērotas skolēniem pirms 6. klases, savukārt pēc tam viņi jau tā ir noslogoti,» viņš pamato. I. Drēže teic: «Esmu reāliste un labi saprotu, ka debates nebūs atsevišķs mācību priekšmets (Debašu centrs gan savulaik mēģināja tās integrēt loģikas priekšmetā). Tomēr debašu kustības attīstībai nepieciešams valsts atbalsts - kā Lietuvā.»

Arī E. Cepurītis lielus šķēršļus debašu iekļaušanai skolu programmā neredz, un ir valstis, kas to jau mēģinot darīt. «Ne visi brauks uz turnīriem, bet savā līmenī debatēt var katrs.» Mīti par debatēm kā par manipulēšanu un demagoģiju, par laimi, iet mazumā, tomēr mūsu sabiedrībā argumentētas pretreakcijas uz nepamatotiem politiķu, pseidoekspertu u. c. apgalvojumiem joprojām pietrūkst.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?