To, ka ēnu ekonomikas apkarošana Latvijā jāsāk tieši ar pelēkā sektora iznīdēšanu būvniecībā, iepriekš Dienai uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Savukārt Latvijas būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane Dienai šopavasar norādīja, ka būvniecībā ēnu ekonomika aptver pat 50% no visas nozares.
Ņemot to vērā, būtisks ir jautājums, vai būvkomersantu klasifikācija palīdzēs mazināt ēnu ekonomiku.
Līdz ar klasifikācijas ieviešanu «būvniecības uzņēmumi būs spiesti daudz rūpīgāk sekot tam, vai izpilda visas prasības, kas ļauj atbilst piešķirtajai klasifikācijai, to vidū prasības saistībā ar nodokļu nomaksu un arī prasības, kas saistītas ar darbinieku kvalifikāciju, darba drošības prasību ievērošanu un citiem klasifikatorā noteiktajiem kritērijiem,» uzskata B. Fromane.
Viņa arī piebilst, ka «nozares uzņēmumi gaida, lai atbilstoši valdībā lemtajam nekavējoties tiktu sākts darbs pie būvspeciālistu atalgojuma kategoriju ieviešanas, jo tas ļautu daudz efektīvāk cīnīties ar ēnu ekonomiku būvniecībā, respektīvi, ar neatbilstošu legālo atalgojumu un pārējās daļas izmaksu aploksnē».
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs prognozē, ka būvkomersantu klasifikācija mazinās ēnu ekonomiku «tādā aspektā, ka mazāk kļūs dažādu firmu viendienīšu, kas izveidotas tikai vienam projektam. Pēdējā laikā tieši būvniecībā bija manāmas firmas viendienītes, kas tika dibinātas tikai kādam konkrētam projektam un apzināti plānoja darboties vien īsu laiku, nevis orientējās uz ilgtermiņa uzņēmējdarbību. Līdz ar būvkomersantu klasifikatora ieviešanu dzīvē, šādām firmām viendienītēm vajadzētu iet mazumā».
Būvkomersantu klasifikators palīdzēs ēnu ekonomikas mazināšanai tā, ka «vairāk uzmanības tiks pievērsts tam, lai būvuzņēmums saviem darbiniekiem maksātu algas, kas nav būtiski zemākas par vidējo algu nozarē», uzskata domnīcas CERTUS valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš arī norāda, ka «nebūtu pamata optimistiski apgalvot, ka būvkomersantu klasifikatora ieviešana vispār izskaudīs aplokšņu algas, bet varētu samazināt to maksāšanas gadījumus gan».
VID pārstāve Evita Teice-Mamaja informē, ka VID veic «nodokļu administrēšanas, preventīvos un kontroles pasākumus būvniecības nozarē strādājošajiem komersantiem gan pamatojoties uz riska analīzes rezultātiem, gan saņemot sūdzības un cita veida riska informāciju no trešajām personām».
Šā gada pirmajā ceturksnī «VID nodokļu maksātājiem, kuru darbības veids saistīts ar būvniecību, veicis 26 nodokļu auditus, kuru rezultātā papildus aprēķināti nodokļi un soda nauda 2548,4 tūkstošu eiro apmērā, kā arī 111 tematiskās pārbaudes, un par konstatētajiem pārkāpumiem piemērots naudas sods 9,7 tūkstošu eiro apmērā», izklāsta E. Teice-Mamaja un piebilst, ka «turklāt 21 nodokļu maksātājam apturēta saimnieciskā darbība».
Saskaņā ar VID pārstāves teikto visai bieži konstatētie pārkāpumi ir «nepareizi aprēķināti un (vai) maksāti nodokļi no darba algām, pārkāpumi darba laika uzskaitē, nenodrošināta saimnieciskā darījuma izsekojamība un tas, ka nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēju kustību vai tās iesniegtas novēloti. Konstatēti arī darbu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi».