Dzīvojām jūrmalas priedītēs uzceltajās teltīs, bet lekcijas klausījāmies pludmales smiltīs, ģērbušies peldkostīmos. Laikam jau vairāk ķērām saules starus nekā lektoru stāstītās gudrības. Katru vakaru kāda no delegācijām rīkoja pieņemšanu. Īpaši izcēlās brālīgie lietuvieši - ar garšīgu cienastu un putojoša alus muciņām. Pēc tam sākās jautras izdarības, kas turpinājās līdz rītausmai. Man gan diez ko nelaimējās, jo bija jādzīvo vienā teltī ar iestādes direktora vietnieci, kura ļoti nosodoši izturējās pret tādu padomju darbiniekam nepiedienīgu jautrošanos. Kā jau cilvēks ar attiecīgu vārdu - Ideja... Starplaikos mājinieki mums izrādīja arī salas skaistākās vietas. Pat iekļāva mūs dziesmu svētku dalībnieku gājienā, kas devās uz estrādi parkā pie XIV gs. būvētās bīskapa pils salas galvaspilsētā Kuresārē. Un tā, lai atsvaidzinātu pirms 30 gadiem redzēto, devos Skaisto skatu aģentūras rīkotajā divu dienu ekskursijā.
Šoreiz ekskursijā bija iekļauta arī Muhu sala, uz kuru mūs aizvizināja prāmis. Salā varējām apciemot senu zvejnieku ciematiņu, kur kādreiz dzīvojis populārais igauņu rakstnieks Johans Smūls. Tagad it kā ar citām acīm skatīju kādreiz redzētās vietas: vareno bruņinieku pili, kurā izvietotas ekspozīcijas par salas vēsturi un tās cilvēkiem, meteorīta krāteri, senās baznīciņas. Bet salas pašu galējo dienvidu spici - Sirves zemesragu - apmeklēju pirmo reizi. Šeit tad arī var atrast laimes akmentiņus, ja cītīgi meklē. Ne visiem tas izdodas, bet man laimējās - atradu veselus četrus. Šī ir vienīgā vieta, kur vējš un smiltis akmentiņos izurbuši pa vienam caurumiņam katrā. Neparasti! Atklājums man bija arī salas ziemeļu pusē esošais stāvais jūras krasts - 20 metru augstās Pangas klintis, savdabīgs un skarbs nostūris, kur pastaigā pa kadiķu audzēm klāto piekrasti pazūd laiks... Un vēl iegriezāmies Anglas dzirnavu kalnā. Agrāk tādas bijušas katrā saimniecībā un vēl šobrīd ir gatavas pildīt maisus ar svaigu malumu.
Mājās atgriezāmies ar apjomīgu informācijas bagāžu. Par to bijām pateicīgi mūsu gidei Intai Ķikurei, kura teicās iemīlējusies ar skarbu skaistumu apdāvinātajā ziemeļu zemē.
Tagad Sāremā laimes akmentiņi snauž uz manas palodzes. Gaidu, kad tie sāks iedarboties.