Kā sāki trenēties basketbolā?
Vienpadsmit vai divpadsmit gadu vecumā vecāki man nopirka basketbola bumbu. Pie mājas bija grozs, un es katru dienu gāju ārā bumboties. Pat sešos no rīta cēlos un gāju mētāt bumbu. Sākumā ne visai labi sanāca, jo metu tā, kā futbolisti iemet sānu autu, taču man ļoti patika, tāpēc tēvam teicu, ka gribu trenēties basketbolā. Sākumā viņam likās, ka tā ir tikai tāda iegriba. Kā jau ar jaunu mantiņu - drusku paņemsies un metīs mieru. Nelikos mierā. Paveicās, ka tēvs interesēties par iespējām trenēties aizgāja tieši uz Alfrēda Kraukļa VEF Basketbola skolu un tiku pie trenera Guntara Jonāna, kurš manī ieguldīja ļoti daudz darba, par ko esmu viņam ļoti pateicīgs.
Sanāk, ka trenēties sāki pavēlu?
Tā man arī sākumā teica, taču esmu sapratis, ka tam nav lielas nozīmes, kādā vecumā sāc. Lielāka nozīme ir tam, cik nopietni tai lietai pieej. Iepriekš nekur netrenējos. Dzīvoju Jaunciemā, nelielā Pierīgas mikrorajonā aiz Ķīšezera, kur ir tikai pāris māju un ezers. Nebija diži daudz ko darīt. Paldies tēvam, kurš ļoti daudz ar mani ņēmās un vadāja uz treniņiem Teikā.
Kad sajuti, ka ar basketbolu vari pelnīt arī iztiku?
Ja godīgi, līdz sešpadsmit gadu vecumam es neticēju, ka nopietnā līmenī spēlēšu basketbolu. Lai gan kandidēju Latvijas U-16 izlasē, no divdesmit pieciem spēlētājiem mani atskaitīja pirmo. Sevi nenorakstīju, bet arī ilūziju man nebija. Pārliecība, ka varu spēlēt, radās vēlāk. Lielāku interesi sajutu tad, kad trenējos U-18 izlases komandā pie Gunta Endzela, kaut arī biju gadu jaunāks par pārējiem. Togad sākās projekts ar U-18 izlases dalību Latvijas čempionātā, kur nospēlēju arī dažas spēles. Pēc tam pārgāju uz VEF Kadetiem pie trenera Nikolaja Mazura, tad iekļuvu lielajā komandā.
VEF Rīga sastāvā pēc iecerētā pamatcentra Gani Lavala «aizbēgšanas» nepilnu 18 gadu vecumā kļuvi par pamatcentru Eirolīgas kvalifikācijā...
Biju fiziski vēl pārāk vājš, tāpēc nevarēju ne ilgi spēlēt, ne kādu izgrūst. Nevar jau spēlēt basketbolu, ja nav spēka, jo no tā jau viss sākas. Ja nevar paskriet un nevar uzlēkt, tad nevar arī iemest no apakšas. Toreiz bija ļoti smagi un mani grūstīja uz nebēdu.
Kāpēc pirms šīs sezonas pārtrauci sadarbību ar VEF Rīga?
Tas bija abpusējs lēmums. Sapratu, ka jāpamaina vide. Pēc tam bija pāris piedāvājumu no Spānijas, tostarp Kanārijām, kur bija treneris Aito [Alehandro Gasija Renesess - aut.], par kuru bija ļoti labas atsauksmes. Viņš ir viens no Spānijas pazīstamākajiem treneriem, turklāt par viņu zināju arī no Kristapa Porziņģa, kuru viņš trenēja Seviljā. Noruna bija sākt junioru komandā un ka man tiks dota iespēja lielajā komandā. Ja izsitīšos, spēlēšu, ja ne - tad pats vainīgs. Bija jau tāda gaļasmašīna un gludi negāja, turklāt drīz pēc manas piesaistīšanas klubs parakstīja līgumu ar lietuviešu centru Ovīdiju Gaudiku. Tas man praktiski nedeva iespēju tikt pirmajā komandā, kur bija stabils divpadsmitnieks, nedaudz pat nokāru degunu, jo negribēju spēlēt otrajā komandā Spānijas ceturtajā līgā. Tomēr treniņos izdevās sevi pierādīt, treneris redzēja, ka varu palīdzēt, un sāka uzticēties. Sezonas gaitā ne tikai iekļuvu divpadsmitniekā, bet arī tiku pamatsastāvā, kamēr Gaudiku galu galā izīrēja citam klubam.
Kanāriju salas gan vairāk saistās ar atpūtu!
Tā ir fantastiska vieta ar atsaucīgiem cilvēkiem un praktiski neierobežotām iespējām trenēties. Vienīgais trūkums ir tas, ka ir daudz un tālu jālido. Ja no Madrides uz jebkuru vietu Spānijā var aizlidot pusotrā stundā, mums katrs izbraukums sākas ar divarpus stundu lidojumu uz Madridi un beidzas ar tikpat garu ceļu atpakaļ. Bet pa vidu taču vēl jānokļūst plānotajā galamērķī.
Vai komandā paliksi arī nākamgad?
Jā, lai gan pagājušās sezonas beigās mani sarūgtināja tas, ka trenera karjeru beidza Aito. Viņam jau ir septiņdesmit un pārlidojumi kļuva par grūtu. Labas atsauksmes gan ir par jauno treneri [Luisu Kazemiro], kurš arī pārnāca no Seviljas, taču ar viņu vēl neesmu ticies.
Šobrīd esat pusceļā uz olimpisko sapni...
Jāturpina iesāktais. Jau pusfināla spēle pret Puertoriko būs ļoti smaga, fiziski grūta, taču, ja visu darīsim pēc labākās sirdsapziņas, rezultāts neizpaliks.