Laikrakstā Golos Ukraini publicētais likums par daļējo mobilizāciju, kas stājās spēkā 20. janvārī, paredz, ka mobilizācija Ukrainā šogad notiks trīs kārtās, kas attiecīgi sāksies janvārī, aprīlī un jūnijā.
Pirmajā kārtā paredzēts mobilizēt 50 tūkstošus cilvēku. Kopā trijās kārtās - no 100 līdz pat 200 tūkstošiem cilvēku vecumā no 10 līdz 60 gadiem. Deutsche Welle, atsaucoties uz Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštāba aizsardzības un mobilizācijas plānošanas pārvaldes priekšnieka pirmo vietnieku Vladimiru Talalaju, vēsta, ka plānota arī karaklausībai pakļauto sieviešu mobilizācija medicīnas un sakaru karaspēkā, taču tā būšot brīvprātīga. Iesaukšana obligātajā militārajā dienestā notikšot atsevišķi. Tajā iesauktie vecumā līdz 25 gadiem uz fronti tiks sūtīti tikai, ja brīvprātīgi parakstīs par to kontraktu.
Mobilizācijas plāni jau izsaukuši diskusijas sabiedrībā un medijos. Daži uzskata, ka valstī nav ieviests kara stāvoklis, bet gan izsludināta pretterorisma operācija, tāpēc mobilizācija neatbilstot konstitūcijai.
Savukārt grupas Informācijas pretošanās vadītājs Dmitrijs Timčuks paudis viedokli, ka šādu mobilizāciju paredz gan konstitūcija, gan likumi. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka pagājušajā gadā mobilizācijā pieļautās kļūdas, kad cilvēkus uz fronti sūtīja bez attiecīgas sagatavošanas, apģērba, apbruņojuma un aprīkojuma, ir negatīvi ietekmējušas ukraiņu noskaņojumu un gatavību atsaukties uz aicinājumu stāties valsts sardzē.
«Vēl viens negatīvs faktors ir nenoteiktība pretterorisma operācijas zonā. Ja mūsu karaspēks aktīvi uzbruktu, sabiedrība mobilizāciju uztvertu ar entuziasmu. Taču, kad mums tur valda kaut kāds neizprotams pamiers, kad mūsu karavīriem jāpacieš apšaudes no separātistu kaujinieku puses, kurās iet bojā cilvēki, tas demoralizē ne tikai armiju, bet arī visu sabiedrību,» teicis D. Timčuks.