Atšķirībā no gaidāmajām priekšvēlēšanu debatēm - kopumā trim, kas notiks septembrī un oktobrī, - šoreiz abi kandidāti tika izjautāti atsevišķi.
Pieņems komplimentus
Nekustamo īpašumu magnāts D. Tramps jau agrāk ir veltījis atzinīgus vārdus V. Putinam. Pēc iesaistīšanās cīņā par Republikāņu partijas nomināciju ASV prezidenta vēlēšanās viņš vairākkārt ir izteicies, ka viņam ar Krievijas prezidentu būtu labas attiecības. D. Tramps regulāri ir pārmetis B. Obamam nedraudzīgu attieksmi pret Krieviju un izteicis šaubas, vai, esot ASV prezidenta amatā, dotos palīgā Baltijas valstīm iespējama Krievijas militārā uzbrukuma gadījumā.
Arī V. Putins ir veltījis slavas dziesmas D. Trampam, nodēvējot viņu par «apdāvinātu cilvēku» un «absolūtu līderi» cīņā par ASV prezidenta krēslu.
Trešdienas pasākuma vadītājs, telekanāla NBC News žurnālists Mets Lauers, vaicāja D. Trampam, vai viņš vēlas saņemt komplimentus no bijušā VDK pulkveža un cilvēka, «kurš anektēja Krimu, iebruka Ukrainā, atbalsta Sīrijas [prezidentu] Asadu, atbalsta Irānu, cenšas iedragāt Savienoto Valstu ietekmi pasaules nozīmīgākajos reģionos un, iespējams, ir galvenais aizdomās turamais par Demokrātu partijas datoru uzlaušanu».
«Ja viņš mani sauc par spožu līderi, es pieņemu šādu komplimentu. Ja viņš saka par mani labas lietas, tad es teikšu labas lietas par viņu,» atbildēja D. Tramps. «Viņu atbalsta 82% [Krievijas iedzīvotāju]. Viņam ir ļoti spēcīga kontrole pār savu valsti. Tur pastāv ļoti atšķirīga [politiskā] sistēma, kas man nepatīk, bet šajā sistēmā viņš ir bijis līderis - daudz lielākā mērā nekā mūsu prezidents. Domāju, ka man būs ļoti, ļoti labas attiecības ar Putinu.»
Viņš arī sacīja, ka labs veids, kā uzlabot ASV un Krievijas attiecības, būtu kopīga iesaistīšanās cīņā pret džihādistu grupējumu Islāma valsts (IV). «Vai nebūtu brīnišķīgi, ja mēs kopīgi varētu viņus nožmiegt?» vaicāja D. Tramps.
Klintone taisnojas
Bijusī ASV valsts sekretāre H. Klintone lielāko daļu sev atvēlētā laika bija spiesta taisnoties par privātu elektroniskā pasta serveru izmantošanu darba vajadzībām laikā, kad viņa ieņēma ietekmīgo amatu. «Tā bija kļūda. Es noteikti tā vairs nekad nerīkošos. Es to nemēģinu attaisnot,» sacīja H. Klintone, kārtējo reizi noraidot, ka caur privāto elektroniskā pasta adresi būtu nosūtījusi vai saņēmusi klasificētu informāciju, lai gan Federālais izmeklēšanas birojs apgalvojis pretējo.
Viņa arī pauda nožēlu, ka 2002. gadā kā ASV Senāta locekle nobalsojusi par rezolūciju, kas autorizēja amerikāņu militāro iebrukumu Irākā, bet aizstāvēja Savienoto Valstu militāro intervenci Lībijā 2011. gadā. «Atļaut, ka Lībijā arī attīstās pilsoņu karš, būtu tikpat apdraudoši un bīstami kā pašlaik Sīrijā notiekošais,» sacīja Demokrātu partijas kandidāte, tomēr apsolīja, ka gadījumā, ja tiks ievēlēta par prezidenti, uz Sīriju un Irāku nenosūtīs sauszemes karaspēku cīņai pret IV.
H. Klintone ir pārliecināta, ka laikā, kad viņa bija valsts sekretāre, amerikāņiem izdevies sekmēt globālo drošību. «Mēs padarījām pasauli drošāku,» domā politiķe, kura sevi uzskata par piemērotāku prezidenta amatam nekā D. Tramps.