Ja neskaita atsevišķus mēnešus, var teikt, ka šogad mazumtirdzniecības izaugsmes tempi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu valstī samazinājušies. Jūnijā salīdzinājumā ar jūniju pērn mazumtirdzniecības apjoms palielinājies tikai par 0,9%, bet šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu 2015. gadā kāpums sasniedz 1,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumam - pērn mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 5,5%, savukārt 2014. gadā - par 3,5%. Tiesa gan, jau pērnā gada izskaņā bija vērojama tendence pieauguma tempiem strauji dilt.
Negaidīti zems
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, komentējot pašreizējo situāciju, teic, ka šis gads mazumtirdzniecībā pagaidām bijis negaidīti vājš un salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieaugums mazumtirdzniecībā kļuvis jūtami lēnāks. «Pēckrīzes periodā mazumtirdzniecība bijusi viena no stabilākajām nozarēm, tāpēc samērā lēnais tirdzniecības pieaugums šogad ir diezgan negaidīts. Daļēji lēno mazumtirdzniecības izaugsmi var skaidrot ar degvielas cenu kritumu un attiecīgi zemāku apgrozījumu eiro izteiksmē, taču pēdējos mēnešos lēnāks pieaugums vērojams gandrīz visos mazumtirdzniecības segmentos,» situāciju raksturo ekonomists.
Jautāts, kādi ir galvenie nozares attīstību kavējošie apstākļi, tautsaimniecības eksperts teic, ka tā ir demogrāfija un iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī kopumā lēnāks ekonomikas pieaugums pēdējos divos gados, kas ar novēlošanos atspoguļojas darba tirgū.
Komentējot darba tirgus aspektus, viņš teic, ka tie izpaužas kā zemāks darba samaksas kāpums pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem, kā arī nodarbināto skaita samazinājums būvniecībā un rūpniecībā. Papildus tam Lielbritānijas iedzīvotāju balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības un britu mārciņas kritums pret eiro varētu samazināt Lielbritānijā strādājošo pārskaitījumus uz Latviju, kas, pēc dažādām aplēsēm, varētu būt aptuveni ap 250 miljoniem eiro gadā.
Trūkst strādājošo
Savukārt mazumtirgotāja SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine starp traucējošajiem apstākļiem izceļ darbaspēka trūkumu un zemu darba kvalitāti, kā arī mainīgo likumdošanu (piemēram, negodīgās mazumtirdzniecības prakses aizlieguma normas, jaunās prasības kases aparātiem, diskusijas par veikalu darba ierobežošanu svētku dienās un svētdienās).
Starp veicinošajiem faktoriem tiek minēta ekonomikas izaugsme un pirktspējas pieaugums. ELVI pārstāve teic, ka šogad plānotais apgrozījuma pieaugums pārsniedz 4%. Savukārt šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika posmu pērn visstraujākais realizācijas pieaugums ir saldējumam, uzkodām, kā arī, lai cik bēdīgi tas būtu, domājot par sabiedrības veselīgu dzīvesveidu, tabakai un alkoholam. L. Vārtukapteine, runājot par cenām, teic, ka uz deflāciju orientētie procesi valstī nav būtiski ietekmējuši veikalu tīkla apgrozījumu.
Iespēja izaugsmei
Arī M. Āboliņš norāda uz vairākiem aspektiem, kuri var nodrošināt mazumtirdzniecības apgrozījuma palielināšanos. To vidū viņš min stabilo algu kāpumu un zemo inflāciju, kā arī mājsaimniecību parādu mazināšanos. Eksperts norāda, ka atgriešanās pie pozitīva kreditēšanas cikla varētu veicināt straujāku patēriņa kāpumu. «Papildus tam joprojām uzskatu, ka ekonomikā pilnībā nav izmantots ietaupījums, ko mums sniedzis naftas cenu kritums. Salīdzinājumā ar 2014. gada sākumu Latvijas naftas produktu neto imports sarucis par 40-60 miljoniem eiro mēnesī, taču, spriežot pēc mazumtirdzniecības datiem, tas nav veicinājis straujāku citu preču patēriņu. No tā jāsecina, ka vismaz daļa no ietaupītajiem līdzekļiem novirzīti uzkrājumiem, kas ir normāli, jo patērētāji lētākas degvielas cenas, visticamāk, uztver kā pārejošu parādību un tāpēc nesteidzas mainīt tērēšanas paradumus. Tomēr arvien ticamāk izskatās, ka naftas cenas tuvākajā laikā neatgriezīsies iepriekšējā līmenī, tāpēc kādā brīdī iepriekšējais cenu kritums vēl var dot zināmu pozitīvu stimulu patēriņam,» konjunktūru ieskicē Citadeles eksperts. M. Āboliņš uzsver, ka gaidāms - arī šogad viena no visstraujāk augošajām mazumtirdzniecības jomām būs tirdzniecība internetā. «Lai arī kopējais apgrozījums interneta veikalos veido tikai 2-3% no mazumtirdzniecības apgrozījuma, patērētāji arvien biežāk izvēlas dažādas preces iegādāties tieši internetā. Tāpēc šajā segmentā pieaugums šogad atkal, visticamāk, pārsniegs 15%, un nākotnes perspektīvas šim segmentam ir ļoti labas. Jāatzīmē, ka Latvijā interneta veikalu tirgus daļa kopējā tirdzniecībā ir zemāka nekā citviet Eiropā, tāpēc mums ir vēl kur augt,» norāda ekonomists.
Pēc viņa teiktā, papildus tirdzniecībai internetā šogad samērā labi klājas apģērbu un sporta preču tirgotājiem un, kopumā augot iedzīvotāju labklājībai, varam sagaidīt straujāku ilgtermiņa lietošanas preču patēriņa pieaugumu. Tāpat, augot ienākumiem, patērētāji iespēju robežās lielāku uzmanību pievērsīs ne tikai cenas faktoram, bet arī kvalitātei.
To, ka situācija mazumtirdzniecības attīstībai ir labvēlīga, liecina arī nozares uzņēmumu investīciju apjoma pieaugums darbības paplašināšanai. Piemēram, jūnijā atvērts pirmais Dormeo Home koncepta veikals Baltijā, un tā tiek turpināta Studio Moderna mazumtirdzniecības tīkla attīstība. SIA Studio Moderna mazumtirdzniecības vadītāja Irina Hohotva stāsta, ka drīzumā plānots investēt esošo veikalu tīkla attīstībā.
Tāpat tuvākajos gados plānots turpināt investēt jaunu veikalu izveidē ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. I. Hohotva teic, ka kopumā attīstība tiek vērtēta kā stabila, ko ietekmē gan†zema inflācija, gan algu kāpums. «Pirkumu pieaugums ir īpaši jūtams kategorijās, kas saistītas ar mājokļa labiekārtošanu. Latgalē gan vērojams pirktspējas kritums, kas saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos un ekonomisko situāciju reģionā kopumā,» piebilst veikalu tīkla pārstāve.