«Meitene tika ievesta slimnīcā ar smagu iegurņa kaula lūzumu un aptuveni triju litru asiņu zudumu,» ziņā vēstīja veseli četri žurnālisti - Agita Bērziņa, Līga Laizāne, Edgars Galzons un Dace Plato (pēdējā speciāli Dienai). «Lai glābtu meitenes dzīvību, bija nepieciešams izdarīt asiņu pārliešanu, bet meitenes vecāki un draudzes locekļi kategoriski atsacījušies no šāda veida terapijas, ko aizliedz Jehovas liecinieku ticība. Paciente un viņas māte parakstījušas dokumentu, atsakoties no asiņu pārliešanas.»
Traumatoloģijas nodaļas ārsts Valdis Sapats Dienai pastāstīja, ka stundu pirms Jeļenas nāves māte atteikusies no savas pārliecības. Viņa beidzot piekritusi asiņu pārliešanai un ļāvusi darīt ārstiem visu, lai glābtu bērna dzīvību. Diemžēl mediķu mēģinājums meiteni glābt bija novēlots, un pusdivos naktī viņa nomira. Jeļenas tēvs, lai arī apzinājās, ka meita mirst, savu piekrišanu pārliet asinis tomēr nedeva. Ap pusnakti kāds pareizticīgo mācītājs, kurš jau gadu ārstējās traumatoloģijas nodaļā, veltīgi centās pārliecināt jehoviešus atļaut meitenei pārliet asinis. Kamēr meitene atradusies slimnīcā, jehovieši modri uzraudzījuši un koriģējuši pacientes ārstēšanu. Pie pacientes visu laiku dežurēja meitenes tēvs un māte, kā arī trīs vīrieši ar mobilajiem telefoniem (šodien jāpaskaidro, ka 1996. gadā mobilais telefons Latvijā bija nebūt ne katram). Lai nepieļautu asiņu pārliešanu, šie cilvēki uzmanījuši katru pudeli, kas tikusi ienesta meitenes palātā. Visa nodaļa tikusi pienesta pilna ar informatīvajiem materiāliem par Jehovas liecinieku ticību, un minētie kungi jau agri no rītiem sākuši traucēt nodaļas vadītāja darbu ar uzmācīgām sarunām. Sektas locekļi acīmredzot bijuši turīgi, jo slimajai meitenei varējuši nopirkt zāles, kuru viena ampula maksājusi 400 ASV dolāru, par 1600 dolāriem. Pēc ārsta teiktā, viņa kolēģim jehovieši telefoniski izteikuši morālus draudus, atgādinot, ka «viņu esot daudz un ar to vajag rēķināties».
Ārsts Dienai atzina, ka situācija morāli ir tik smaga, ka otrreiz viņš šādā lietā negribētu būt iejaukts, un atcerējās līdzīgu gadījumu pirms sešiem gadiem, kad reanimācijas nodaļā ārstam pēc asiņu pārliešanas kādam Jehovas liecinieku sektas loceklim telefoniski izteikti draudi, solot iznīcināt viņu pašu un ģimenes locekļus. Svarīgi būtu sakārtot likumdošanu, lai šādi precedenti neatkārtotos un tiktu aizsargāti gan nepilngadīgi bērni, kas neprot izvērtēt situāciju, gan mediķi. Diena pēc šā gadījuma ieradās Jehovas liecinieku draudzes ēkā. Kad Dienas reportieris un fotogrāfs bija izgājuši cauri vārtiem un tuvojās namam, no tā iznāca jauni, labi ģērbti vīrieši un sniedza reportierim aploksni, paskaidrojot, ka aploksnē ir intervijas lūguma anketa, kas žurnālistiem jāaizpilda. Pēc tam žurnālistus lūdza atstāt draudzes īpašumu, paskaidrojot, ka anketa jānosūta pa pastu.
Komentējot šo gadījumu, Saeimas deputāts, bijušais reanimatologs Pēteris Apinis Dienai toreiz teica, ka reliģiski motīvi nevienu neatbrīvo no nepieciešamības ievērot likumu, tātad vecākiem nav tiesību pakļaut bērnu riskam. Savukārt, vērtējot Jehovas liecinieku iespaidu uz jauniešiem, rakstā tika secināts, ka tas ir ļoti iedarbīgs. Vairāki luterāņu mācītāji sarunā ar Dienu vērsa uzmanību uz to, ka virkne aspektu Jehovas mācībā norādot, ka tā nav kristīgā ticība, jo jehovieši noliedz Svēto Trīsvienību, kā arī to, ka Kristus ir patiess cilvēks un patiess Dievs. Pret asiņu pārliešanu, tāpat kā pret gaisa elpošanu, luterāņu baznīcai īpaša attieksme neesot izstrādāta, un cilvēka dzīvības glābšana esot pašsaprotama. Turklāt kopš savas dibināšanas XIX gadsimta otrajā pusē ASV jehovistu dogmu izstrādātāja Sargtorņa biedrība esot izteikusi vairākus pareģojumus, kas nav piepildījušies, sākot ar pasaules galu 1874. gadā.