«Mēs sanāksmē pieņēmām lēmumu pieprasīt rusīnu nacionalitātes atzīšanu un 1991. gada referenduma par autonomiju rezultātu realizēšanu dialoga ceļā. Līdz šim tas nav noticis. Mēs gan uzsveram, ka darīsim visu dialoga, nevis konfrontācijas ceļā,» paziņojis P. Gricko.
Viņš piebilda, ka neesot nekā ārkārtēja rusīnu kongresa vēlmē atgādināt par 1991. gada 1. decembra referendumu Ukrainā, kad vienlaikus ar balsojumu par Ukrainas neatkarību notika arī Aizkarpatu apgabala referendums, kurā 78% no nobalsojušajiem izteicās par to, ka apgabalam jāpiešķir «pašpārvaldes teritorijas» statuss.
Aizkarpatu autonomijas pieprasīšanas kustības līderis P. Gricko ziņojumos sociālajos tīklos vēsta - pēc reģionā veiktajām aptaujām esot skaidrs, ka «maidana spēki mīlot banderoviešus, jo tie nogalināja moskaļus». Taču aizkarpatieši masveidā esot izārstējušies no «maidana dīvāna patriotisma» un sapratuši, ka «krievu pasaule» tikai palīdzētu rusīniem.
Oficiāli par rusīniem sevi aptaujās atzinuši 55 tūkstoši cilvēku Slovākijā, Serbijā, Polijā, Ungārijā un Rumānijā.