Lielisko, taču reti atskaņoto A. Grečaņinova opusu viņš Latvijā atskaņoja 2015. gada augustā, pirmoreiz diriģēdams Valsts akadēmisko kori Latvija, ar kuru viņu saista ilggadēja draudzība. Skaistais un monumentālais Aleksandra Grečaņinova (1864-1956) lieldarbs kora Latvija un V. Kontareva lasījumā šonedēļ skanēs Cēsu Mākslas festivālā Cēsu Sv. Jāņa baznīcā 22. jūlijā plkst. 20.
«Grečaņinovs ir viens no ievērojamākajiem, taču arī nenovērtētākajiem krievu sakrālās mūzikas autoriem. Iespējams, arī tāpēc, ka viņa karjeru dzimtenē pārtrauca 1917. gada revolūcija un dzīve emigrācijā ASV. Grečaņinovs vispirms nāk prātā kā ļoti labas bērnu mūzikas autors. 1912. gadā komponētā Ciešanu nedēļa aplūko baznīcas gada nozīmīgāko posmu - Kluso nedēļu, un būtībā ir nevis liturģisks, bet koncertskaņdarbs,» paskaidro Vladimirs Kontarevs.
Kā jutāties, pirmoreiz muzicējot kopā ar kori Latvija?
Tikšanās un kopīgā uzstāšanās Rīgā bija viens no visspilgtākajiem iespaidiem manā dzīvē. Es to saku no visas sirds, neglaimojot. Esmu ar koriem strādājis pietiekami ilgi - gan dziedājis, gan diriģējis, taču tik augstu profesionālo līmeni un tādu pašatdevi neesmu sastapis nekur. Tā ir visaugstākā klase. Es joprojām esmu spēcīgā iespaida varā. Kormeistara darbs bija tik spožs, ka man vairs nebija, ko darīt. Tikko ar lielu baudu noklausījos 2012. gada koncerta ierakstu, kurā Latvija dzied Georga Pelēča mūziku. Gan tautas dziesmas, gan psalmus, izcili!
Vai interpretācija atšķirsies?
Noteikti, jo pa šo laiku arī pats esmu pārskatījis Ciešanu nedēļas traktējumu, un mūzika ir dzīva substance, nedrīkst vienkārši atkārtot kopiju tā, kā bija. Ja visi zinātu, kā skaņdarbs beigsies, neviens mūziku vairs neklausītos.
Grečaņinovu tagad Krievijā dzied biežāk?
Visi atskaņo Rahmaņinova Vesperes, bet Grečaņinovu - tikai trīs kolektīvi: Černušenko kapela un Smoļņija katedrāles koris Pēterburgā, un Valerija Poļanska koris Maskavā, bet tas bija jau diezgan sen. Pēdējā laikā dzied tikai Latvija. Es ļoti gribētu, lai Latvija to nodziedātu arī Krievijā. Koris Latvija pie mums Maskavā vienmēr atstājis lielu iespaidu, arī mani studenti bija stāvā sajūsmā.
Bet vai izdodas īstais krievu gars?
Krievu koru dziedātājiem ir dziļākas, varenākas balsis, toties jūsējiem - fantastiska, precīza intonācija, gaume, pat izruna. Manā korī nav tik izcilu basu. Pats galvenais - dziedātāju pašatdeve bija tik pilnīga, viņi sniedza iedvesmotu maksimumu. Māris Sirmais un koris Latvija krievu mūzikā atrod tādas krāsas - Ziemas rīts no Sviridova cikla Puškina vainags Maskavā skanēja satriecoši, dievišķīgi, ģeniāli! Kā akvarelis. Labāku izpildījumu nekad neesmu dzirdējis un laikam arī nedzirdēšu.