«Tā ir komanda, ar kuru kopā, es ceru, mēs izturēsim to spiedienu, kas sagaida valdību vēlēšanu gadā,» žurnālistiem pirmdien atzina L. Straujuma pēc tam, kad Reformu partija beidzot piekrita deleģēt ekonomikas ministra amatam Vjačeslavu Dombrovski un valdība bija pilnā sastāvā.
Par uzticību jaunajai valdībai Saeima varētu balsot trešdien. Tajā līdzšinējām koalīcijas partijām Vienotībai, Reformu partijai un Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!/TB/LNNK ir pievienojusies Zaļo un Zemnieku savienība, kas bija opozīcijā. Vienotībai ir kopīga sadarbības pieredze ar ZZS no V. Dombrovska iepriekšējām valdībām, kurām ir būtiska loma arī ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Pēc valdības krišanas ZZS izteica vēlmi kļūt par Vienotības stratēģisko partneri, bet Vienotība parakstīja vienošanos ar Reformu partiju. Abu politisko spēku tuvināšanos gan pagaidām varētu raksturot kā piesardzīgu.
Gandrīz visi - ar pieredzi
Ar septiņiem jaunās valdības ministru kandidātiem - Edgaru Rinkēviču, Andri Vilku, Vjačeslavu Dombrovski, Daci Melbārdi, Anriju Matīsu, Rihardu Kozlovski un Ingrīdu Circeni - L. Straujuma ir strādājusi kopā šajā V. Dombrovska valdībā. Vēl četriem Ministru kabinetā aicinātajiem - Raimondam Vējonim, Jānim Dūklavam, Uldim Augulim un Inai Druvietei - ir agrāk iegūta valdības darba pieredze. Tikai divi ministri - Baiba Broka un Einārs Cilinskis - līdz šim nav strādājuši Ministru kabinetā.
Kad L. Straujuma sāka veidot valdību, viņa vēlējās, lai tajā būtu profesionāli un pieredzējuši ministri, kuriem nebūs vilinājuma Eiropas Parlamenta un arī Saeimas vēlēšanu gadā vairāk rūpēties par savu tēlu, nevis valdībā darāmo. L. Straujuma arī aicināja deleģēt kandidātus, kas ir kādas partijas biedri, lai, mainoties valdībām, varētu nodrošināt politisko atbildību ilgtermiņā. Viņai pirmdien bija informācija, ka arī līdz šim bezpartijiskais satiksmes ministrs A. Matīss plāno stāties Vienotībā.
Vienotība atdeva ZZS aizsardzības ministra amatu, kurā bija populārais Artis Pabriks, bet viņš plāno kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās. To partijas vadība izmantoja kā argumentu posteņa atdošanai, jo iesaistīšanās vēlēšanu kampaņā varētu mazināt iespējas darīt tiešo darbu. Ir liela varbūtība, ka A. Pabriku arī ievēlētu EP un tad nāktos mainīt ministru dažus mēnešus pirms vēlēšanām. Šāda iespēja savukārt nebiedē VL-TB/LNNK, kas nominēja tieslietu ministra postenī B. Broku, kura ar otro numuru ir pieteikta EP vēlēšanu kandidātu sarakstā. Partijas vadība gan pieļauj, ka no apvienības EP varētu netikt viss pirmais trijnieks, ņemot vērā, ka Vienotība pieteiks ļoti spēcīgu sarakstu ar V. Dombrovski tā galvgalī.
Savs upuris valdības veidošanā bija jānes katram politiskajam spēkam. Vienotība zaudēja Aizsardzības ministriju, Zaļo un Zemnieku savienība neieguva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Reformu partijai nācās nomainīt ekonomikas ministra amatā Danielu Pavļutu pret V. Dombrovski, savukārt VL-TB/LNNK nesaņēma iespēju vadīt Izglītības un zinātnes ministriju, pēc kuras tīkoja, lai vēlēšanu gadā varētu aktualizēt iestāšanos par pāreju uz izglītību valsts valodā. Iespējams, tāpēc arī tā neieguva šo ministriju.
Dombrovska ceļamaize
Jaunajā valdībā vairs nebūs tagadējās labklājības ministres Ilzes Viņķeles un A. Pabrika no Vienotības. Abiem ir iespēja atjaunot Saeimas deputātu mandātu tāpat kā premjeram V. Dombrovskim. Aizejošās valdības tieslietu ministra Jāņa Bordāna un ekonomikas ministra D. Pavļuta (RP) plāni vēl nav skaidri. Dienai ir informācija, ka ekonomikas ministrs V. Dombrovskis varētu aicināt D. Pavļutu kļūt par ministrijas parlamentāro sekretāru, kam viņš vēl nav piekritis. D. Pavļuts, kurš tikai nesen iestājās RP, apstiprināja, ka vēlas būt politiski aktīvs. Arī RP līderis Edmunds Demiters bija pārliecināts, ka viņš palīdzēs savam pēctecim ministra amatā, tikai neesot vēl skaidrs, kādā kapacitātē.
Gandrīz divos mēnešos kopš V. Dombrovska atkāpšanās radās iespaids, ka Vienotība speciāli vilcina jaunās valdības apstiprināšanu, lai V. Dombrovskis mierīgi pabeigtu iesāktos darbus, gadumijā izņemtu pirmo eirobanknoti pēc Latvijas pievienošanās eirozonai, varētu iestāties Grāmatu draugu ķēdē dienā, kad Rīga kļūst Eiropas kultūras galvaspilsēta. Visbeidzot partija deva iespēju V. Dombrovskim aprast ar jauno situāciju un sagatavoties amata atstāšanai pēc gandrīz pieciem tajā pavadītiem gadiem. Otrdien ir pēdējā viņa vadītās valdības sēde, bet sestdien partijas kongresā V. Dombrovskis deva ceļamaizi jaunajai valdībai.
«Nākamajai valdībai nebūs dots ieskriešanās laiks,» viņš atgādināja. V. Dombrovskis piekodināja izvairīties no populisma, kas vēlēšanu gadā nebūs viegli, kā arī vēlēja nepadoties kārdinājumam dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Tāpēc apsveicama esot jaunās koalīcijas apņemšanās negrozīt valsts budžetu, ja vien nav kādas ļoti īpašas vajadzības. Viņš norādīja uz atbalstu, kurš jaunajiem ministriem būs jāsniedz Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā, lai tas tiktu izdarīts. «Latvijai ir jāsaglabā līdera pozīcijas Eiropā starp visstraujāk augošajām ekonomikām,» teica premjers vienā no pēdējām savu pilnvaru dienām, novēlot strādāt tā, lai ekonomikas izaugsmi izjustu ikviens Latvijas iedzīvotājs. Viņa teiktais sasaucas ar to, ko ir apņēmusies izdarīt premjera kandidāte L. Straujuma.