Federālā drošības dienesta (FDD) vadītājs Aleksandrs Bortņikovs atzinis, ka sprādzienus, visticamāk, sarīkojis ar Ziemeļkaukāzu saistīts teroristu grupējums. Čečenijas separātistu līderis Doku Umarovs vēl nesen draudēja paplašināt karadarbības zonu uz Krievijas pilsētām. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka sprādzienus īstenojušas čečenu pašnāvnieces jeb tā sauktās melnās atraitnes, kuras vēlējās atriebties Krievijai.
Sprādziens Lubjankā
Pirmais sprādziens tika sarīkots Krievijas specdienestu degungalā - metrostacijā Lubjanka, kas atrodas netālu no FDD galvenās mītnes. Sprādziens notika pulksten 7.57 pēc Maskavas laika, kad maskavieši bija ceļā uz darbu un mācībām. Spridzeklis iedarbināts brīdī, kad vilciens apstājās stacijā, atvērās durvis un cilvēki sāka izkāpt. Bumbu iedarbināja teroriste, kuras mirstīgās atliekas atrastas uzbrukuma vietā.
Aculiecinieki vēsta, ka pēc sprādziena metrostacijā sākusies panika, cilvēku pūlis meties uz eskalatoriem. Metro vilcienu satiksme netika pārtraukta, un jau pēc 40 minūtēm notika otrs sprādziens. Šoreiz teroriste uzspridzinājās metrostacijā Kultūras parks, kas atrodas tajā pašā metro līnijā.
Krievijas presē parādījušās ziņas, ka milicija jau svētdien saņēmusi brīdinājumu par iespējamo terora aktu. Uz milicijas tālruni piezvanīja kāda sieviete, kura gribēja brīdināt par Maskavas metrostacijā noklausītu sarunu. Zvanītāja dzirdējusi, ka kaukāziešu sievietes sarunājas par sprādzienu, kas varot notikt metro. Milicija apstiprina, ka saņēmusi šādu brīdinājumu. Miliči ar suņiem pārbaudīja šo staciju, bet nekas aizdomīgs netika atrasts. Milicija taisnojas, ka katru dienu saņem desmitiem līdzīgu brīdinājumu, kas parasti neatbilst patiesībai.
Pēc terora aktiem Krievijas lidostās, dzelzceļa stacijās un citās sabiedriskās vietās tiek īstenoti pastiprināti drošības pasākumi. Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs solījis pastiprināt cīņu pret terorismu, savukārt premjers Vladimirs Putins paudis pārliecību, ka «teroristi tiks notverti un iznīcināti».
Iegansts represijām
Krievijas politikas analītiķi spriež, ka teroristu uzbrukums devis triecienu Krievijas līderu reputācijai, jo viņi solīja iznīdēt terorisma problēmu. Pēc analītiķa Alekseja Malašenko domām, šis uzbrukums ir krasā pretrunā ar Krievijas amatpersonu paziņojumiem, ka stāvoklis Ziemeļkaukāza reģionā esot normalizējies. Kā secina laikraksta Novaja gazeta komentētāja Jūlija Latiņina, «sprādzieni Ingušijā, Ziemeļosetijā, Dagestānā un citos Ziemeļkaukāza reģionos notiek visu laiku, bet līdz šim neviens tiem nepievērsa uzmanību».
Kremļa pretinieku aprindās izskanējušas arī citas versijas, kas noveļ vainu uz Krievijas specdienestiem. Kā interneta izdevumā Grani.ru raksta publicists Boriss Višņevskis, «vajadzēja steidzami paaugstināt Putina reitingu», jo Krievijā pastiprinās protesta akcijas, kuru dalībnieki pieprasa premjera demisiju. Pēc viņa domām, specdienestiem nemaz nevajadzēja pašiem «smērēt rokas»; pietika tikai pievērt acis uz informāciju par iespējamiem terora aktiem.
Tagad varas iestādēm būs iegansts «drošības apsvērumu dēļ» ierobežot masu pasākumus, stingrāk vērsties pret opozīciju. Cilvēktiesību aizstāve Ludmila Aļeksejeva raizējas, ka tagad visā Krievijā tiks aizliegta mītiņu rīkošana. Opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs spriež, ka šis terora akts liecina par Kremļa stratēģijas sakāvi Ziemeļkaukāzā, kur V. Putins paļāvās uz Čečenijas vadoņa Ramzana Kadirova spēju sakaut separātistus un nodrošināt kārtību. «Kaukāza problēmu Putins sāka risināt 2005. gadā ar korumpētu bandītu palīdzību, un tik ilgi, kamēr viņš paļausies uz bandītiem, mūsu valstī arī būs terors,» secina B. Ņemcovs.