Ziņo, ja traucē
Kā Dienai stāsta VVD pārstāve Jūlija Ņikitina, sūdzības par vides pārkāpumiem dienests saņem katru gadu - pērn tie bijuši 1168 ziņojumi. Lielākoties cilvēki uztraucas par to, kas notiek viņiem apkārt. Pirmkārt, tie ir atkritumi mežmalās, grāvmalās, privātajās teritorijās. Otrkārt, smakas - tās ir saistītas gan ar lauksaimniecisko darbību, gan ar ostas teritoriju un citiem faktoriem, kas ietekmē cilvēku labsajūtu. Trešā lielā grupa ir maluzvejniecība, taču te ir lielāka sadarbība ar inspektoriem. Dienests ūdenstilpju tuvumā ieguvis uzticības personas, kas arī visbiežāk nodod ziņas. Piemēram, pirms divām nedēļām VVD inspektori Salacas upē atraduši tīklus 1075 metru garumā, bet kopā no ūdenstilpēm nedēļas laikā izņemti 55 bezsaimnieka tīkli.
Vienlaikus VVD pārstāve atzīst - nevarētu teikt, ka cilvēki par vides pārkāpumiem ziņotu aizvien biežāk, taču, piemēram, Lielā talka un citi tamlīdzīgi pasākumi mudinājuši cilvēkus kļūt atbildīgākiem un vides pārkāpumu skaits, par kuriem uzzina, turpina augt. Daļa gan ziņo tieši tāpēc, ka radītais pārkāpums ietekmē pašu cilvēku labsajūtu, piemēram, smakas, atzīmē J. Ņikitina.
Nebeidzamie atkritumi
Par to, ka viena no lielākajām problēmām ir atkritumi, runā arī Latvijas valsts mežu (LVM) vecākais meža eksperts Kaspars Riže. Mežos katru gadu atpūšas vismaz 82% Latvijas iedzīvotāju, un atpūtnieku skaits arvien palielinās. Vienlaikus saasinās mežu piesārņojuma problēma - cilvēki aizvien vairāk izmanto vienreiz lietojamos traukus, salvetes, iesaiņojumu, grilus, ko atstāj turpat mežā.
Vislielākās raizes gan sagādā pieaugošais plastmasas atkritumu īpatsvars, kas atšķirībā no papīra nesadalās, Dienai stāsta eksperts. Piemēram, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ik gadu Latvijā tiek radīti gandrīz divi miljoni tonnu atkritumu, no kuriem lielāko daļu rada iedzīvotāji. Savukārt no visa šī apjoma tikai 70% tiek noglabāti izgāztuvēs un poligonos. Tas nozīmē, ka liela daļa izmesto atkritumu nonāk dabā - mežos, pļavās un citās vietās. To veicina arī fakts, ka ne visi iedzīvotāji ir noslēguši līgumu par atkritumu savākšanu. Mežos LVM darbinieki nereti atrod arī dažādus lielgabarīta atkritumus - sadzīves tehniku, mēbeles, santehniku, būvgružus. Bauskas pusē mežā LVM darbinieki atraduši pat trolejbusu, min K. Riže.
Bilde, GPS un kontakti
Arī līdz šim bijis iespējams par vides pārkāpumiem ziņot atbildīgajiem dienestiem, taču sistēma nav bijusi pietiekami efektīva. Tāpēc izveidota aplikācija Vides SOS. Kā Dienai stāsta idejas autors Viesturs Silenieks, viņš pats zinātu, kam ziņot par vides pārkāpumiem, bet citi to visbiežāk nezina. Pat ja kaut ko pamana, rīcība neseko. Tāpēc meklēts vienkāršs risinājums, un līdz ar aplikāciju ir vēl kāds liels pluss, kā iepriekš nebija - inspektoriem parādās atrašanās koordinātas, fotogrāfijas, kā arī ziņotāja kontakti. Attiecīgi, pat ja ziņotājs pats īsti nezina, kur atrodas, dienesti tik un tā saņems precīzas norādes. Arī J. Ņikitina apliecina, ka ļoti bieži saņemtas ziņas par nelikumībām, taču grūti bijis izskaidrot, kur tas notiek, tāpēc bieži zaudēts laiks.
Patlaban jauno aplikāciju iespējams lejuplādēt no Google Play un drīzumā arī App Store. Līdz šim, izmantojot aplikāciju, ziņots jau par 58 pārkāpumiem un vairāki bijuši tādi, uz kuriem jādodas nekavējoties, stāsta J. Ņikitina.
Vides SOS darbojas ar mobilo datu un GPS signāla palīdzību. Konstatējot vides pārkāpumu, tas jānofotografē, jāapraksta un jānosūta VVD. Taču pēc tam jau dienestā izvērtēs, kā kompetencē tas ir un cik steidzami pārkāpums jānovērš. Dienests gan aicina neziņot par katru mazāko atkritumu savā ceļā. Maza atkritumu kaudzīte ir pārkāpums pret vidi, bet, ja cilvēks ir tik atbildīgs, lai par to ziņotu, tad varētu arī pats šos atkritumus aizvākt, uzskata VVD. Tāpat ir gadījumi, kad vajadzētu reaģēt operatīvāk, nevis izmantojot aplikāciju, piemēram, ja konstatē kodīgu smaku.
Resursu pietikšot
Parādoties informācijai par izveidoto aplikāciju, uzvirmojusi gan arī skepse par iespējām šos pārkāpumus novērst - tam trūkšot resursu. V. Silenieks domā citādi. Viņaprāt, lieka resursu tērēšana bijusi iepriekš, kad inspektori nav zinājuši, vai pārkāpums ir nopietns, cik tas ir steidzams un kur precīzi noticis, savukārt tagad būs labākas iespējas visu izvērtēt. Piemēram, apskatot fotogrāfijas, varēs pateikt, ka tā nav avārija, bet mežā izgāzti būvgruži, tāpēc steidzami uz notikuma vietu nav nepieciešamības doties. To varēs izdarīt, apvienojot citas lietas un lieki netērējot resursus.
J. Ņikitina arī skaidro, ka nevajag pārprast - inspektora uzdevums nav skriet uz atkritumu kaudzi un to tīrīt. Uzdevums attiecīgajā gadījumā ir pārraudzīt, kā pašvaldība veic atkritumu apsaimniekošanu. Tomēr nereti risinājums nav viegls. Jāiesaista ir zemes īpašnieks, kurš bieži sadarboties nevēlas, un process ievelkas pat gadiem.
Domājot par resursiem, jāatzīmē arī tas, ka ne visi pārkāpumi ir VVD kompetencē. Tos, kuri tādi nebūs, nosūtīs citām atbildīgajām iestādēm. Savukārt cits aspekts ir steidzamība. Protams, ir ļoti nepatīkami, ka netālu no mājas mētājas atkritumi, taču citi pārkāpumi, iespējams, būs jānovērš operatīvāk, skaidro J. Ņikitina.