c.), akcentējot gan radošo potenciālu, gan eksponējot Latviju kā ārzemju filmu uzņemšanas vietu, gan filmu programmu Latvijas simtgadei.
Savukārt Eiropas audiovizuālās industrijas institūciju pārstāvji arī Kannu festivāla laikā fokusējušies uz aktuālo Eiropas vienotā digitālā tirgus tēmu. Kaut Latvijā par šo Eiropas Komisijas stratēģiju un tās potenciālo ietekmi uz Eiropas, arī Latvijas, audiovizuālo industriju publiski ir runāts maz vai nemaz, šī tēma sacēlusi kājās Eiropas kino institūciju pārstāvjus, izraisot ļoti karstas diskusijas. Sīkāk par šo - šīs nedēļas pielikumā KDi, pagaidām - fragmentārs ieskats festivāla konkursa programmā.
Deviņpadsmit galvenās
Viss notiek arī pamatkonkursā. Tajā iekļautas 19 filmas, pirmizrāde seko pirmizrādei, kuras laiku pa laikam «atšķaida» patīkami ārpuskonkursa darbi. (Par pārējiem simtiem filmu, ko rāda Kannās - ne vārda). Teiksim, Vudija Allena filma Iracionālais vīrs/Irrational Man ar Vakīnu Fēniksu un Emmu Stounu galvenajās lomās un pašu Vudiju Allenu kā savas filmas galveno aizkadra zvaigzni. Iespējams, fakts, ka viņš sen ir ārpus konkursa - tik īpašs, tik individuāls, tik unikāls, ļauj Vudijam Allenam nezaudēt lielisko radošo formu pat savā tik ļoti cienījamajā vecumā - Allenam decembrī apritēs apaļi astoņdesmit. Filma, kura stāsta par depresijas un pusmūža krīzes māktu filozofijas profesoru (Vakīns Fīnikss), kurš atrod dzīves jēgu un piepildījumu, īstenojot ideālo slepkavību, liek atminēties dažu labu līdzinieku - filmu no paša Vudija Allena pieredzes. Piemēram, filmu Match Point/Uzvaras punkts, kurā arīdzan galvenais varonis lavierēja starp vairākām sievietēm un ķērās pie «ideāla nozieguma» izpildīšanas. Protams, Allena varoņi piesauc gan filozofijas, gan literatūras klasiķus, kuru teorijas padara šādu rīcību par «leģitīmu». Arī Vudija Allena brīnišķīgie teksti, stāsti presei par konkrēto filmu (kaut būtībā jau arī cilvēka dzīves izaicinājumiem un jēgu - nemitīgi cīnīties ar tās «bezjēgu») ir vismaz tikpat aizraujoši, ja ne vēl vairāk aizraujoši par pašu filmu. Savukārt Vakīns Fīnikss aptusnējuša profesora un Emma Stouna spriganas gudrinieces studentes lomā, kura atšķetina sava profesora noziegumu, veido ideālu pāri. Pati filma ir viens no pirmajiem kandidātiem, kas no Kannu festivāla nonāks arī kinoteātros Rīgā.
Atklājot... Ungāriju
Kaut, kā jau ierasts, Kannu konkursa programmā dominē pazīstamu režisoru, atzītu autorkino klasiķu vārdi, festivāls vienmēr ir gatavs sensācijām un atklājumiem. Kannās savulaik atklāti ir gan autorkino «dzīvie klasiķi» - šā gada žūrijas priekšsēdētāji brāļi Koeni, Kventins Tarantīno, Larss fon Trīrs u. c., laiku pa laikam Kannas «atklāj» arī kādu piemirstu reģionu - savulaik te dzimis Dānijas, Rumānijas «kino modes vilnis». Šogad lielā loze ir izkritusi Ungārijai tās debitanta režisora Lāslo Nemeša personā. Viņa debijas filma Saula dēls/Son of Saul apvieno gan lakoniski konsekventu formu, gan satricinošu tēmu un stāstu. Filmas galvenais varonis ir viens no «apkopēju komandas» - viens no ieslodzītajiem, kurš tiek nodarbināts gāzes kameru tīrīšanas darbos pēc eksekūciju veikšanas Osvencimas nāves nometnē. Tomēr filmā netiek ekspluatēts naturālisms, viss Saula ikdienas rituma baisums atklājas detaļās - filmas skaņu celiņā, attāli nojaušamās aprisēs, Saulam darot savu ikdienišķi baigo darbu. (Filmā faktiski izpaliek kopplāni, kas raksturotu, iezīmētu vidi.) Katarses dziļumu stāsts sasniedz, kad Sauls vienā no upuriem atpazīst savu dēlu un mēģina viņu glābt, lai vēlāk censtos apbedīt atbilstoši ebreju reliģijas tradīcijām. Satricinoša pieredze, kurā kino valodas lakonisms un konsekvence rada katarsei līdzīgu efektu. Pat ja šī jaunā režisora filma nesaņems galveno Kannu balvu - Palmas zaru, bez balvām tā neiztiks - balva par labāko debiju jau ir «garantēta» un jauna autorkino režijas zvaigzne - Lāslo Nemešs - jau ir dzimusi. Savukārt filma ir atgādinājusi starptautiskajai auditorijai par spēcīgajām un, jā, jau nepelnīti piemirstajām Ungārijas kino tradīcijām (režisoru Mikloša Jančo, Bēlas Tāra daiļradi).
Pārējo konkursa filmu kontekstā vislielāko kritiķu atzinību un augstāko neoficiālo novērtējumu reitingu tabulā, ko tradicionāli organizē Screen International, ir ieguvusi amerikāņu autora - izsmalcināta retro stila meistara Toda Heinsa melodrāma Kerola/Carol. Tas ir niansēts, juteklisks un vizuāli glezns stāsts par divu sieviešu attiecībām 50. gadu Ņujorkā. Ja gribat, sauciet to par «lesbisku drāmu», kaut tā būtība ir vēstījums par spēku būt patiesam pašam pret sevi un savu identitāti. Keitas Blānšetas varones Kerolas jūtu objekta lomā ir aktrise Rūnija Māra.
Kannu kinofestivāls noslēgsies svētdien, 24. maijā, taču tā uzvarētāji tiks paziņoti jau sestdienas vakarā.