Starp citu, pirmā iemestā ripa pasaules čempionātā ir iegūta. Par to parūpējies vienaudzis Roberts Bukarts. Viņš arī paņēmis Mika pirmo iemesto ripu Latvijas izlases sastāvā aprīļa pārbaudes spēlē izbraukumā ar Dāniju.
Pirms pasaules čempionāta par Upesciemā dzīvojošo Indraši vairāk sāka runāt, kad izlases treneru korpuss viņu ievietoja vienā maiņā ar uzbrukuma līderiem Miķeli Rēdlihu un Jāni Spruktu. «Tas lai paliek starp mums, kurš bija iniciators Indraša iecelšanai pirmajā maiņā,» Nolana palīgs Artis Ābols tā arī neatklāja, kuram tagad pienākas lauri par šo viedo lēmumu. Tomēr pagaidām ir acīmredzams, ka treneri ir trāpījuši desmitniekā. Būtībā viena mēneša laikā Indrašis ir veicis strauju lēcienu no Rīgas Dinamo jauniešu komandas HK Rīga uz Latvijas izlases pirmo trijnieku. Par doto iespēju viņam noteikti jāpateicas jaunajam valstsvienības trenerim Nolanam, taču kuri treneri vēl devuši ieguldījumu viņa izaugsmē? «Pēdējos divus gadus mani pamatīgi dresēja Leonīds Tambijevs. Viņam man noteikti jāsaka paldies, jo Tambijevs mudināja nenolaist rokas - lai turpinot nopietni strādāt. Laba sezona man bija arī Leonīda Beresņeva vadībā Baltkrievijas atklātajā čempionātā Dinamo/Juniora sastāvā.»
Pirmo soļus uz ledus Miks spēris Daugavas stadionā pie trenera Jāņa Astrātova. «Tētis aizveda uz treniņiem, kad vēl bija vecais Daugavas pūslis. No formas man nekā nebija. Iedeva slidas un teica, lai mēģinot. Izvēles iespējas man nebija. Par basketbola vai volejbola spēlēšanu nekad neesmu pat domājis. Tētis mani dzina uz priekšu hokejā, jo savulaik pats bija spēlējis, tiesa, augstā līmenī gan ne. Hokejs ir viņa sirdslieta. Jau ilgāku laiku tēvs gan hokeju vairs nespēlē.» Jaunieša gados Miks pēc spēlēšanas hokeja klubā Sāga nokļuva Liepājas metalurgā. «Hokejs nav lēts sporta veids. No Liepājas tika izteikts izdevīgs piedāvājums, tur viss ir uz vietas - internāts un ēdināšana -, tāpēc tētis sarunāja braukt pie trenera Aleksandra Cicurska, kurš man arī daudz ir devis.»
Vienu reizi mēģināts iekļūt arī ārvalstu klubā Krievijas augstākās līgas komandā Kriļja sovetov. «Tā bija pieaugušo komanda, kurai vēl nebiju īsti gatavs. Biju par švaku, lai nostabilizētos sastāvā,» paškritiski atzīst Miks.
Šovasar Indraši gaida daudz nopietnāks pārbaudījums. Nule kā parakstīts jauns triju gadu līgums ar Rīgas Dinamo. Pilnīgi noteikti tās ir nozīmīgas karjeras krustceles - ja izdosies «aizķerties» sastāvā, tas būs attīstībā plats solis uz priekšu. Ja ne, tad Mikam var draudēt arī iekļūšana to spēlētāju kategorijā, par kuriem saka «mūžam perspektīvie», bet kuri pa īstam ilgtermiņā sevi tā arī neapliecina. «Artis Ābols jau man teica, ka šovasar būs ļoti daudz jāstrādā. Es pats apzinos, ka krietni jāuzlabo spēle aizsardzībā, tā saucamajā otrajā postenī pie savas zonas aizsardzības zilās līnijas. Spēle aizsardzībā ir mans lielākais mīnuss.» Pielāgoties Teda Nolana prasībām Mikam nesagādājot problēmas. «Ja godīgi, tad spēlēt pēc Nolana shēmām ir pat vieglāk, nekā izpildīt Latvijas treneru prasības. Viss ir samērā vienkārši. Jādabū ripa, pēc tam tā jānovirza uz vārtiem, un tur jācīnās. Arī HK Rīga treneris Tambijevs pēdējā laikā arvien vairāk mudina spēlēt šādā manierē, lai mēs neaizraujamies ar ripas izspēlēm.»
Indrašis gan ir arī labs improvizators. Sezonas otrajā pusē viņš visus pārsteidza Krievijas jaunatnes līgas spēlē, kad aiz vārtiem ripu pacēla uz lāpstiņas un no nūjas neērtas puses iecēla vārtu augšējā stūrī. Līdzīgā manierē soms Mikaels Granlunds pagājušajā pasaules čempionātā pārspēja Krievijas vārtsargu. «Pirms Granlunda es jau biju redzējis, ka tādā stilā var gūt vārtus. Pats arī jau biju pamēģinājis, un vienreiz man tas jau bija izdevies pirms pasaules U-18 čempionāta pārbaudes spēlē Ventspilī ar Ukrainu. Man patīk izpildīt nestandarta gājienus, pamēģināt kaut ko jaunu.»
Interesanti, ka vienīgajā spēlē Rīgas Dinamo sastāvā pagājušajā rudenī ar Maskavas Spartak Indrašis arī bija iekļauts vienā no divām vadošajām maiņām kopā ar Mārtiņu Karsumu un Jāni Spruktu. Toreiz viņam neizdevās sevi apliecināt Dinamo galvenajam trenerim Pekam Rautakallio. Raudzīsim, kā pēc pasaules čempionāta Rautakallio novērtēs Indraši un vai spēs samierināties, ka cits treneris Teds Nolans kļuvis par Indraša krusttēvu lielajā hokejā?