Pulmonoloģe Ineta Grīsle uzskata, ka pie mums novērojamas arī citas pozitīvas tendences: «Cilvēki tomēr arvien vairāk pievērš uzmanību savai veselībai un ņem vērā to, ko viņiem stāsta par smēķēšanu. Domāju - arī palūkojoties apkārt, redzam, ka dažādi ierobežojumi, tai skaitā smēķēšana sabiedriskās vietās, tiek arvien biežāk ņemti vērā.» Ārste uzsver, ka izmaiņas Latvijā notiek diezgan strauji, ņemot vērā faktu, ka vēl pirms padsmit gadiem ar cigareti rokā sēdēja gan darbistabās, gan katrā krogā: «Mēs pierodam pie ierobežojumiem. Viss, kas sākumā šķiet neiespējams un izpelnās plašu sabiedrības rezonansi, ar laiku vienkārši kļūst par visiem pašsaprotamu normu.»
Lai gan situācija mazliet uzlabojusies, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvils Krams uzsver, lai sasniegtu citu Eiropas valstu līmeni, vēl tāls ceļš ejams. Piemēram, Latvijā joprojām brīvi zeļ plaušu veselībai kaitīgo ūdenspīpju smēķēšana publiskos bāros un kafejnīcās, kas īpaši piesaista jauniešus.
Viņš ir pārliecināts, ka jāmaina arī tabakas izstrādājumu izvietojums veikalos: «Ir klaji divkosīgi bērnam stāstīt par smēķēšanas kaitīgumu, vienlaikus acu priekšā veikalā kopā ar konfektēm un košļājamām gumijām tirgojot krāsainas cigarešu paciņas.»
Savukārt I. Grīsle uzskata, ka vieni no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt smēķētāju skaitu, balstoties uz citu valstu pieredzi, ir tabakas izstrādājumu cenu celšana un izglītošana: «Cilvēkiem ir jāapzinās lietas nopietnība. Runājot par slimībām, mēs nevaram, piemēram, apturēt koku ziedēšanu, kas var izraisīt elpceļu problēmas, taču smēķēšana ir viens no faktoriem, kuru varam ietekmēt paši.»
Profesionāļi norāda arī uz faktu, ka smēķēšana ietekmē ne vien pašu, bet arī līdzcilvēkus. Aptuveni piekto daļu jeb 20% no visiem bērnu astmas gadījumiem varētu būt izraisījusi vecāku smēķēšana. Bērniem, kuru māte grūtniecības laikā smēķē, biežāk tiek novērotas plaušu problēmas, bet iespēja saslimt ar astmu šādiem mazuļiem ir pat desmit reižu lielāka.
Atmest kaitīgo paradumu cilvēkiem ir grūti, īpaši, ja tas piekopts vairākus desmitus gadu. Tāpēc lielākā daļa uzmanības jāpievērš pusaudžu izglītošanai. «Aptuveni 90% gadījumu smēķēšana tiek sākta bērna vai pusaudža vecumā, ko vēlāk dzīvē cilvēks vairs nevar pārtraukt, jo ir izveidojusies ļoti smaga atkarība. Tai pievienojas arī dažādas elpceļu slimības - astma, HOPS, plaušu vēzis un citas,» paskaidro A. Krams.
Pulmonoloģe piebilst - lai gan atmest ir grūti, tas nav neiespējami: «Jā, reizēm ar motivāciju vien nepietiek, vajadzīga arī ārsta palīdzība un medikamentu iesaiste. Cilvēks, nesaņemot savu nikotīna devu, kļūst nervozs, izjūt galvassāpes, reiboņus, sirds sāk dauzīties, viņš nevar koncentrēties, strādāt. Taču, kad uzvelk dūmu, visi simptomi pazūd kā ar roku noņemti. Tāpēc ir jārēķinās, ka faktiski pirmās sešas nedēļas būs ļoti grūtas. Tas ir mīts, ka, pārtraucot smēķēt, organisms netiks galā un cilvēks var nomirt. Un to radījuši cilvēki, lai attaisnotu savu bezspēcību un neizdarību. Cilvēki nemirst, pārtraucot smēķēt.»
Ideālajā gadījumā speciālisti izsaka cerības, ka cilvēki nesmēķēs vispār, taču, skatoties reālistiskāk, esot vismaz jāpanāk, lai katrs patiesi apzinās sekas un nepakļauj tām līdzcilvēkus.