Lielākas sildvirsmas - efektīvākas
Svarīgs ir ne tikai apkures katla veids vai siltumsūknis, bet arī tie elementi, kas tālāk dos siltumu telpās. U. Krusts skaidro, ka tehnoloģijas attīstās un arī apkures sistēmas kļūst gan efektīvākas, gan videi draudzīgākas, tādēļ ir loģiski visu saskaņot. Kā lētāko un ērtāko apkures risinājumu speciālists iesaka gāzes apkuri, ja ir pieejams dabas gāzes pievads, taču arvien ērtāki ir arī siltumsūkņi, un tieši šim apkures veidam vislabāk piemērotas ir siltās grīdas, jo tām ir zemāka siltumnesēja temperatūra, līdz ar to sūknis var strādāt ar lielāku energoefektivitāti.
«Mēs gribam ēku apsildīt tā, lai justos komfortabli un vienlaikus nebūtu milzīgu izmaksu. Kad ārā gaisa temperatūra nokrīt zemu, vecos čuguna radiatorus nepieciešams sasildīt pat līdz +70 grādiem, lai tie tālāk atdotu siltumu telpai, nodrošinot patīkamu siltumu. Lai sasniegtu šādu temperatūru, siltumsūknim ir grūti strādāt ar maksimālu energoefektivitāti. Jo augstāka temperatūra tam jāsasniedz, jo mazefektīvāk tas darbojas. Taču siltajām grīdām maksimālā virsmas temperatūra ir +40 grādu, tās ir lielas virsmas, labi atdod siltumu, un sūknis var darboties maksimāli efektīvi,» skaidro Uldis Krusts.
Visbiežāk privātmāju īpašnieki kā risinājumu izvēlas kombinēto variantu - pirmajā stāvā siltumu nodrošina siltās grīdas, otrajā - radiatori. Lai būtu siltāk, svarīgi, lai tie būtu ar maksimāli lielu virsmu. Siltās grīdas efektīvākas ir tad, ja māju apsilda siltumsūkņi vai kondensējošie granulu katli. Virsmu apkures sistēmas ar savu zemo virsmas temperatūru nodrošina arī vislabākos priekšnoteikumus optimālai gaisa cirkulācijai telpā. Tas ir nepieciešams, lai sadalītu siltumu mājoklī vienmērīgi bez caurvēja.
Savukārt viens no mūsdienīgākajiem siltumsūkņu veidiem šādām sistēmām ir gaisa un ūdens siltumsūkņiem.
Tehnoloģijas attīstās
«Kā zināms, siltumsūkņi darbojas, izmantojot elektrību. Gaisa/ūdens siltumsūkņi elektrību tērē maz. Tie apsildei izmanto gaisu, ar tehnoloģiju palīdzību to pārvēršot siltumā un caur kondicionieri izpūšot telpās, vai uzsildot ūdeni, kas cirkulē apkures sistēmā. Parasti siltumsūkņa ierīkošana ir dārga, ir jāveic urbumi zemē un dažādas citas sarežģītas darbības. Taču gaisa/ūdens sūknis ir novietojams pie ēkas sienas un funkcionē pat tad, kad termometra stabiņš noslīd stipri zem nulles. Šis ir ne tikai energoefektivitātes ziņā mūsdienīgs risinājums un komfortabls mūsu dzīvesveidam, bet arī ilgtspējīgs attiecībā pret apkārtējo vidi,» skaidro U. Krusts.
Eiropas Savienībā teju ik gadu pieaug prasības attiecībā uz ēku un apkures energoefektivitāti, tiek ieviestas arvien stingrākas normas tehnoloģijām, lai tās būtu videi draudzīgas, tādēļ ražotājiem jādomā inovatīvi risinājumi gan kā samazināt kaitīgos izmešus, kas kurināmajam sadegot, nonāk vidē, gan kā taupīt citus resursus - elektrību, ūdeni, gāzi. Ilgtermiņā šie tehnoloģiskie jauninājumi ir ne tikai draudzīgi videi, bet arī cilvēku maciņiem, jo, ietaupot uz izlietotās enerģijas daudzumu, ietaupās arī nauda.
«Protams, patlaban ir runa par individuālajiem risinājumiem privātmājām vai tām ēkām, kas ir uzbūvētas no jauna un izmanto no lielajiem pilsētu apkures piegādātājiem neatkarīgas telpu apsildīšanas sistēmas. Diemžēl daudzdzīvokļu mājās ne vienmēr ir iespējams ierīkot individuālu apkuri, un arī tad lielākoties tā ir gāzes, elektriskā vai malkas krāšņu apkure,» saka U. Krusts.