Pēdējā pamiera laikā, decembra beigās, separātisti, pastiprinājušies ar svaigām armijas daļām, kas ieradās no Krievijas turpat vai pa bataljonam dienā, izmantoja izdevību. Teritoriju ap Lidostu viņi pārvērta par nocietināto rajonu gluži kā pēc grāmatas - ar trim nostiprinātām aizsardzības līnijām, iebetonētām blindāžām, dotiem un dzotiem, kas nu ieskāva KAP* no trim pusēm.
No rīta ukraiņu desanta triecienbrigādes komandieris ar kaujas segvārdu Maiks, kura kaujinieki šobrīd aizstāvēja Lidostu, šausmās aptvēra, ka viņam nav nekā un neviena, ko sūtīt uz Lidostu pat pēc evakuējamajiem mirušajiem un ievainotajiem. Nedēļas laikā visas viņa bruņumašīnas - četrpadsmit behas, beteri un motoligas - bija sadedzinātas vai sabojātas. Nemaz nerunājot par personālsastāvu. No divsimt piecdesmit diviem kaujiniekiem (tik viņu bija operācijas sākumā, pirms mēneša) bija atlicis cilvēku simt piecdesmit, ieskaitot tos, kuri atradās Lidostā. Kaimiņu angārā stāvēja divas beigtas behas, ko mehāniķi jauca laukā rezerves daļām. Viņiem bija atlicis vienīgi artilērijas atbalsts, kas kaut cik vēl darbojās.
Papildspēki nocietinātā rajona pārraušanai ieradās agrā rītā no Volnovahas - kā tūristi - ar autobusiem. Lidostas atbloķēšanai, un ne tikai tam, paredzētajā desanta bataljonā bija tikai simt divdesmit četri kaujinieki piecsimt divdesmit deviņu vietā, kā tam vajadzēja būt pēc reglamenta.
Un nulle tehnikas no paredzētajām trīsdesmit divām vienībām. Nulle!
Otrajā pastiprinājuma bataljonā, kas bija no tās pašas brigādes, kura veiksmīgi un ar maziem zaudējumiem aizstāvēja Lidostu oktobrī un novembrī, arī personālsastāva bija cik melns aiz naga. Tikai kādi simt divdesmit cilvēki, lai arī ar kaujas pieredzi. Taču šis bataljons vismaz bija pārkomplektēts salīdzinājumā ar citām daļām, kas atradās Krasnokamenskas priekšējās līnijās: četrpadsmit «kārbiņas» (BTR un BMP). Tomēr šis bataljons ar šeit un šobrīd tik ļoti nepieciešamo tehniku vēl aizvien bija maršā. Un vēl ne tuvumā.
- Kāds te, ellē, vēl pārrāvums! Kas tā vispār, bļin, par armiju, kurā nav ne lidmašīnu, ne helikopteru un desantnieki, jopcik, pārvietojas pasažieru autobusos! - Citi vārdi situācijas raksturošanai Maikam neatradās, tikai necenzētie.
Vienīgā reālā iespēja bija aizņemties «kārbiņas» no motorizētajiem kājniekiem netālu kaimiņos, tie bija izmitināti Pisku nomalē. Ar šo uzdevumu komandieris nosūtīja pašu labāko sarunu vedēju, pieredzējušo kaujas kombatu Lāci.
Lācis bija spēcīgas miesasbūves plikpauris ar milzīgām, spalvainām Kingkonga ķepām roku vietā. Par spīti tam, savējo un štābinieku vidū viņam bija tāda cilvēka reputācija, kurš spēj pierunāt jebkuru uz jebko. Ar vārdiem vien. Nu, gandrīz.
* Saīsinājums no Krasnokamenskij aeroport - Krasnokamenskas lidosta - krievu val. (Krasnokamenska, protams, ir izdomāts nosaukums)
(Turpinājums 16. septembra numurā)