Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili vizīte Rīgā, kurā iecerēts stiprināt abu valstu kontaktus, sevišķu uzmanību piešķirot attiecību praktiskajam aspektam, ir īstais brīdis ne vien padziļinātam skatam uz šīs Dienvidkaukāza valsts gaitām, bet arī iespēja salīdzināties ar gruzīniem un paskatīties uz sevi. Jo vairāk tāpēc, ka šī valsts, pret kuru Latvijas sabiedrībā izveidojušies zināmi aizspriedumi (drīzāk Gruzijas valdošo eliti), iet to pašu ceļu, kuru mums jau izdevies nosoļot. Tie paši centieni iestāties Ziemeļatlantijas aliansē kā galvenā cerība paglābties no reāliem (2008. gads to pierādīja) militāriem draudiem. Tikai atšķirība tāda, ka savas traģiskās beidzamo 20 gadu vēstures dēļ gruzīni daudz labāk ielāgojuši jēdziena «drošība» nozīmi. Gruzijas pilsoņiem par savu neatkarīgo, uz rietumiem vērsto ceļa mērķi nācies maksāt bargu cenu. Turklāt arī tagad nav iespējams garantēt, ka tuvākajā nākotnē nebūs nopietnu pārbaudījumu. Var izteikt cieņu un apbrīnu relatīvi nelielajai nācijai, kas zina savu ceļu un nav no tā atteikusies, lai gan milzu spiediena un grūtību nav trūcis. Par savu gribu būt kopā ar Rietumu civilizāciju ir samaksāts ar 20% zaudētas teritorijas, milzīgu bēgļu skaitu - vismaz 400 tūkstošiem. Tā kā gruzīnu noskaņojums nav mainījies, bez izmaiņām iesaldētā stāvoklī atrodas attiecības ar Kremli. No Latvijas skatoties, interesantākā varētu būt atziņa, ka pat visu reālo kontaktu saraušana ar tādu valsts ekonomikai it kā būtisku partneri kā Krievija vēl nenozīmē saimnieciskās dzīves apstāšanos. Gruzijas piemērs sniedz atziņu, ka Krievijas tirgus nav vienīgais, un parāda, ka dažreiz valsts suverenitātes un politiskās brīvības vārdā ir jāatsakās no šābrīža ekonomiskā izdevīguma.
Šis ir labs laiks saimniecisko kontaktu stiprināšanai, jo politiski, kulturāli, administratīvi mūsu attiecībām uzmanība līdz šim pievērsta vairāk. Noteikti to varētu sekmēt arī triju Latvijas konsulātu atvēršana Gruzijā, kuru darbības pamatvirziens ir atbalsta sniegšana biznesa kontaktiem. Šķiet, daudz vērtīga šajās dienās būs iespējams dzirdēt no Gruzijas uzņēmējiem, kas varētu pastāstīt par revolucionārajām reformām Kaukāza valstī. Iespējams, taisnība ir tiem Gruzijā strādājošajiem biznesmeņiem, kas ir pārliecināti, ka Latvija jau izskatās mazāk pievilcīga ārvalstu investoriem. Aizvien lielāka interese par darbu šajā valstī ir ārzemju mediķiem, IT - speciālistiem - tie ir jau praktiski redzami rezultāti, kas tikšanos ar gruzīniem var padarīt gana interesantu un, cerams, arī auglīgu. Atcerēsimies, ka Gruzijas tirgus ved uz visa reģiona tirgu.