Veicot pašvaldību reformu, Saeima aizmirsa paredzēt kārtību, kādā pašvaldības pēc tās varēs veidot lielākus novadus. Rudens sesijā deputāti atsāks skatīt grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai noteiktu iespēju apvienoties. Vienlaikus būs jāizšķiras, ko likt no likuma svītroto otrā līmeņa pašvaldību - apriņķu - vietā.
Par to paredzami lielāki strīdi, jo gaidāmās pārmaiņas plānošanas reģioni uztver kā draudu savai pastāvēšanai. Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS), kurš ir arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, piedāvā veidot deviņus valsts un pašvaldību sadarbības reģionus, to kā iespēju redz arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA). No M. Kučinska teiktā izriet, ka tagadējie pieci plānošanas reģioni, kuru darbību nosaka Reģionālās attīstības likums, savu nozīmi var zaudēt. Plānošanas reģionu vadība plāno lūgt tikšanos ar nozares ministru K. Gerhardu, Dienai apstiprināja Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdis Hardijs Vents (ZZS).
Neformālas sarunas
Pēc pašvaldību reformas pabeigšanas viena Rojas novada vietā izveidoti divi - Rojas un Mērsraga novads. Taču neviens nav apvienojies. Apes novads ir viens no tiem, kas neizslēdz iespēju iekļauties lielākā novadā, un varētu pievienoties nevis Alūksnes, bet gan Smiltenes novadam, kuram jau deleģējis pašvaldības policijas funkciju. Smiltenieši ļoti labi veicot šo darbu un efektīvi tiekot galā arī ar malu zvejniekiem Gaujā un Palsā, kas tek caur abiem novadiem. Neformālas sarunas par tuvināšanos ar Pārgaujas novadu bijušas Cēsu novadam, kuru veido tikai Cēsu pilsēta un Vaives pagasts. «Par lielāku pašvaldību veidošanu dažādos valsts nostūros runā, bet, kad tas pārvērtīsies par reālu procesu, nav zināms,» atzina Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs (Vienotība). To, ka «diskusija kuluāros ir sākusies», apstiprināja arī Pārgaujas pašvaldības vadītājs H. Vents. Reformas rezultātā izveidojās ļoti atšķirīgi novadi - piemēram, Gulbenes rajonā visi tā pagasti apvienojās vienā novadā, savukārt bijušā Cēsu rajona teritorijā izveidojās astoņas pašvaldības. Visas pārējās ar Amatas novadu kā vadošo ir vienojušās par sadarbību vairāku funkciju veikšanā. Lai gan ir grūti pamanīt, kur beidzas Cēsis un sākas Priekuļi, kuru teritorijā darbojas arī Cēsu uzņēmēji, pirms sešiem gadiem tikai viens pagasts gribēja būt kopā ar Cēsīm. Pārgauja ir pirmā, kas novērtē attīstības centru iespējas - tostarp pieeju tādām ES fondu programmām, kurās mazākas pašvaldības nevar startēt vai arī nespēj nodrošināt līdzfinansējumu.
Aglonas novadā savulaik apvienojās Preiļu rajona Aglonas pagasts ar Krāslavas rajona Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagastu, kuru iedzīvotāji nav zaudējuši savas saknes un izjūt vēlmi atgriezties pie agrākajiem centriem. Tas nozīmētu, ka Aglonas novads ar 4486 iedzīvotājiem varētu sadalīties un pagasti pievienotos dažādiem novadiem. «Tādas versijas pastāv, bet deputāti par to nav lēmuši, un ir jāuzklausa arī iedzīvotāju domas,» Dienai sacīja Aglonas novada priekšsēdes vietnieks Osvalds Šatilovs, kurš varot tikai izteikt savas personīgās domas. Viņaprāt, vajadzētu iet pie lielajiem centriem - Rēzeknes vai Daugavpils. Iespējas ir vairākas, jo Aglonas teritorija robežojas ar pieciem novadiem. Neviena no minētajām pašvaldībām gan nesolīja 2017. gada pašvaldību vēlēšanas sagaidīt jau jaunajā teritorijā.
Ar varu nespiedīs
Salacgrīvas novada priekšsēdis Dagnis Straubergs (Reģionu alianse) vada Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomi. Viņš uzskata, ka plānošanas reģionam ir laba attīstības stratēģija, bet diemžēl nevienam šie plāni neesot vajadzīgi, jo visu jau izlemj koalīcijas padome. Viņa teiktais daļēji sakrīt ar M. Kučinska sacīto: «Plānošanas reģioniem ir labi ekonomiskie attīstības plāni, bet problēma ir pārvaldībā. Tie nav kļuvuši par nopietnu spēlētāju publiskajā pārvaldē un nav iekarojuši autoritāti.» Pretrunu abu politiķu teiktajā nebija arī par to, ka plānošanas reģionu funkcijas ir jāpaplašina un tad jāpaskatās, vai tie spēj tikt ar to galā. «Mēs dosim iespēju plānošanas reģioniem pierādīt, ka tie var būt nopietns spēlētājs valsts pārvaldē,» sacīja M. Kučinskis. Viņš esot testējis kolēģus Saeimā, un ir deputāti, kuri pat nezinot, kas vada plānošanas reģionus.
«Deviņas lielās pilsētas vēlas sev sakoncentrēt visus resursus, tā ir cīņa par naudu,» pieļauj D. Straubergs. Viņam grūti iedomāties, kā Salacgrīvu varētu iekļaut Valmieras reģionā, ja nākotnē Salacgrīva «var kļūt par ekskluzīvu Pierīgas rajonu» pēc tam, kad to šķērsos Eiropas dzelzceļš Rail Baltica. Cilvēkiem būs vienkāršāk īsā laikā ar vilcienu aizbraukt uz Rīgu, nevis kratīties autobusā uz Valmieru, uz kuru būtu dīvaini pārcelt arī zivsaimniecības uzņēmumus, piebilda D. Straubergs. M. Kučinskim Salacgrīvas mēra argumenti šķiet pārliecinoši, un viņš atzīst, ka šo pašvaldību, visticamāk, neviens nespiedīs iekļauties ne Limbažu novadā, ne Valmieras reģionā. Ar varu neko neesot paredzēts īstenot. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs K. Gerhards atzina, ka būtiskas reformas veikt būs apgrūtinoši līdz pat 2020. gadam, kad beigsies tagadējais ES fondu plānošanas periods. Izvērtējot attīstības tendences, ir jāpaplašina plānošanas reģionu funkcijas un jāveicina pašvaldību sadarbība, uzskata ministrs. Ir valsts pārvaldes funkcijas, kuras varētu nodot pašvaldībām, tomēr daļa novadu tās nespētu pārņemt.