Jā, tā bija slavas minūte (smejas). CNBC, Fox News, Bloomberg... Bija ne tikai sarkanais paklājs, bet arī biznesa jomas Oskars. Olainfarm ir pirmais un droši vien vēl kādu laiku būsim vienīgais Latvijas uzņēmums, kas izpelnījies šādu godu. Tā bija trešā reize, kad kāds no mūsu valsts tur nokļuvis - pirms mums tāda iespēja bija Valdim Dombrovskim kā premjerministram un Ilmāram Rimšēvičam kā Latvijas Bankas prezidentam.
Ar ko izpelnījāties tik lielu godu?
Tā bija balva par labāko sniegumu Nasdaq Riga biržā. Pēdējo desmit gadu laikā mūsu uzņēmuma akciju cena pieaugusi par 448 procentiem, kas ir arī strauja apgrozījuma un peļņas kāpuma rādītājs. Nākamgad būs 20 gadu, kopš Olainfarm akcijas tiek kotētas biržā, strādājam ļoti stingrā tās uzraudzībā, lai viss ir godīgi, caurskatāmi. Protams, augstais novērtējums ir lielas komandas daudzu gadu darba novērtējums.
Šis pasākums veicina arī tālākas attīstības iespējas? Varat to izmantot mārketingā, teiksim, iekarojot jaunus tirgus produkcijai?
Tas vairāk ir signāls investoriem ieinteresēties par Olainfarm akcijām. Protams, ASV neesam zināmi - nokļuvuši tur no viņiem eksotiskas valsts, viņu mērogiem arī mazas kompānijas. Starp Google, Microsoft... Investoru, brokeru skatījumā iespēja iezvanīt biržas tirdzniecības sesijas noslēgumu ir kā uzņēmuma kvalitātes zīme. Protams, bariem uzreiz neskries pirkt tieši mūsu uzņēmuma akcijas, bet, ja apsvēra tādu iespēju un vēl šaubījās, šis ir ļoti pārliecinošs iedrošinājums. Liela daļa Olainfarm investoru ir no Skandināvijas, protams, arī viņiem bija ļoti patīkami redzēt, ka saņemam tik augstu biržas atzinību.
Ar jaunu tirgu iekarošanu gan tas nav saistāms - tas pavisam cits stāsts. Panākumi biržā drīzāk ļaus vieglāk piesaistīt kapitālu, piemēram, kad plānosim jaunus ieguldījumus.
Latvijā pierasts par lielāko farmācijas uzņēmumu uzskatīt Grindeks, domāju, ļoti daudziem ir pārsteigums, uzzinot, ka tā ir vairāku gadu pagātne - līdera pozīcijas ļoti pārliecinoši ieguvis Olainfarm. Kā jums tas izdevās?
Tiešām, ja vērtējam pēc kapitāla, Olainfarm šodien ir 2,5 reizes lielāks par Grindeks, kaut vēl pirms 10-15 gadiem bijām trīs reizes mazāki. Acīmredzot mums bija labāks mārketings un arī produkti, ko piedāvājam. Viņi jau sākotnēji fokusējās pamatā uz vienu produktu, mums bija plašāks, lai arī no mārketinga viedokļa grūtāk piedāvājams produktu klāsts. Lielu mācību guvām drīz pēc uzņēmuma privatizācijas, kad 1998. gadā bija defolts Krievijā un mēs tur zaudējām ārkārtīgi lielu naudu. Sapratām, ka nepieciešams diversificēt produktu portfeli un noteikti arī noieta tirgus. Daļēji tas izdevās, kaut varbūt ne tik ļoti, kā es to gribētu.
Kādā ziņā?
Eksports uz Krieviju savulaik bija 90 procentu no apgrozījuma, gribētos, lai tas būtu ap 20-25 procentiem, taču tagad ir aptuveni 38 procenti. Protams, te nav runa par apjomu samazināšanu, tieši otrādi, arī Krievijā, tāpat kā Ukrainā un citur, tiecamies pārdot aizvien vairāk, bet runa ir par to, ka tiecamies iegūt arī jaunus produktu noieta tirgus citās valstīs un tas varētu šo proporciju uzlabot. Ir cerības, ka veiksmīgi noslēgsies reģistrācija Turcijā, tas pēc apgrozījuma ir tikpat liels tirgus kā Krievijā. Kopumā produkciju eksportējam uz 40 valstīm. Daudzās no tām, kā Albānijā, Mongolijā, Tadžikistānā, Turkmenistānā, pavisam neilgu laiku, bet redzam, ka apjomi aug.
Konkurence ir milzīga visu valstu tirgos. Kas ir Olainfarm stiprās puses?
Labi produkti, labs mārketings. Paši ražojam substances, esam starptautiski sertificēti atbilstoši labas ražošanas prakses prasībām. Lielu uzmanību veltām tirgus izpētei, piemēram, skatāmies, lai produktiem, kurus izvēlamies virzīt katrā konkrētā valstī, tur ir samērā neliela konkurence. Iepriekš aktīvi izmantojām Eiropas naudu, lai uzlabotu infrastruktūru, pilnveidotu ražošanu utt., savukārt pašreizējā investīciju politika orientēta uz ieguldījumiem jaunos uzņēmumos. Tā esam izveidojuši meitasuzņēmumu Latvijas aptieka tīklu, kas ir ceturtais vai piektais lielākais Latvijā. Esam investējuši Latvijas zaļās farmācijas uzņēmumā Silvanols, kas ir strauji augošs un ar lielu produkcijas eksporta potenciālu rietumvalstīs. Tāpat nopirkām elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāju Tonus Elast, tas ir liels un augošs Liepājas uzņēmums, viņu ražotā kompresijas veļa ārzemēs ir ļoti pieprasīta, īpaši - un par to man ir liels prieks - Šveicē. Investīcijas šādos uzņēmumos veido pamatu resursu sinerģijai - ļauj viena kādu tirgu iekarojuša uzņēmuma mārketinga iespējas izmantot arī citu uzņēmumu produktu virzīšanai.
Darbība vairākos virzienos ļauj arī sabalansēt biznesu. Silvanolam vietējais tirgus ir par mazu, bet ir milzīgs eksporta potenciāls - šobrīd ir piecu miljonu apgrozījums, domāju, ka pēc kāda laika, tieši pateicoties eksportam, jau būs desmit, tad 15 miljonu. Turpretī Latvijas aptieka ir tikai uz vietējo tirgu orientēts uzņēmums, un tas objektīvi nevar cerēt uz tik lielu apgrozījuma pieaugumu. Bet ir labi, ka mums arī šajā jomā ir stipras pozīcijas. Kopumā ņemot, biznesā vajag atļauties riskēt un tajā pašā laikā vajag paredzēt arī konservatīvas investīcijas, kā mūsu gadījumā tas ir, piemēram, ar aptieku tīklu. Protams, mūsu bizness šobrīd ir daudz diversificētāks nekā jebkad agrāk.
Plānots pirkt vēl kādu uzņēmumu?
Noteikti. Kad pirkuma līgumi būs parakstīti, pirmā par to uzzinās birža, tad arī plašāka sabiedrība. Tāda ir noteiktā kārtība.
Izklausāties ļoti optimistiski noskaņoti.
Jā, mēs esam optimisti.
Tas kaut kā kontrastē ar ļoti daudzu uzņēmēju teikto, ka situācija biznesā nav tik laba, kā gribētos. Īpaši saistībā ar starptautiskajām attiecībām.
Protams, arī mums nepatīk tas, kāda situācija ir Ukrainā vai Krievijā, bet jāstrādā ir vienalga. Un mēs strādājam gan Krievijā, gan Ukrainā, gan Baltkrievijā.
Kā vērtējat vietējo situāciju? Darbinieku pietiek? Pie jums viņiem jābūt ļoti augstu kvalificētiem.
Jā, piemēram, zinātniskajā laboratorijā strādā starptautisku speciālistu komanda, divpadsmit no tiem ir ar doktora grādu, kas aizstāvēts Zviedrijā, ASV, Spānijā, Krievijā vai tamlīdzīgi. Taču daudzās jomās speciālistus sagatavojam paši. Piemēram, tos, kas strādā mārketingā. Mums ir pašiem savs mācību centrs, tas atrodas Minskā.
Minskā izveidojāt mācību centru, lai mācītu, kā jāstrādā ar Latvijas uzņēmumā ražoto produkciju?
Mūsu mārketinga speciālisti strādā ļoti daudzās pasaules valstīs. Minskā viņus mācīt sanāk izdevīgāk, tur esam sagatavojuši arī savus pasniedzējus. Tāpat paši sagatavojam speciālistus, kuri strādā ar zāļu reģistrēšanas dokumentiem - tur nepieciešamas ļoti specifiskas zināšanas, ko nevienā augstskolā nemāca, kaut pamatā, protams, ir biologa vai mediķa augstākā izglītība.
Cik cilvēku kopumā nodarbināt?
Olainfarm kopā ar meitasuzņēmumiem - vairāk nekā divtūkstoš.
Kad internetā meklētājā ievadām jūsu kompānijas nosaukumu, redzam, ka no pēdējā laika ziņām vislielāko uzmanību pievērsis fakts, ka darbu Olainfarm padomē sācis ekspremjers Godmanis. Padomē arī iepriekš darbojušies bijušie ministri, augstas amatpersonas. Tas ir goda jeb lobistu amats?
Padomei ir gan uzraudzības, gan vienlaikus arī lobisma funkcija. Tāpēc tajā darbojas gan nozares speciālisti, gan darbā valsts pārvaldē pieredzējuši vadītāji, kuri pārzina arī efektīvu uzņēmuma pārvaldību. Tātad, no vienas puses, tie ir uzņēmuma efektīvas, godīgas darbības uzraudzītāji, no otras - interešu aizstāvji.
Cik liels ir augstāko valsts amatpersonu, ārlietu dienesta atbalsts, lai Latvijas uzņēmumi tiktu pieņemti citās valstīs?
Kontaktiem citu valstu valdībās ir ļoti liela nozīme eksporta veicināšanā. Lielu atbalstu jutām no iepriekšējā Valsts prezidenta Bērziņa, kurš divās sarunās ar Turcijas prezidentu mudināja dot prioritāti dokumentu noformēšanai, lai Olainfarm produkti tiktu tirgoti Turcijā. Un tiešām drīz pēc tam Latvijā bija viņu inspekcija, pēc tam es biju Ankarā, tagad norisinās normāla sadarbība gan ar Turcijas inspekciju, gan zāļu aģentūru.
Laba sadarbība ir ar vairākām Latvijas vēstniecībām, piemēram, reģistrācija Turkmenistānā bija iespējama, tieši pateicoties tam, ka vēstnieks noorganizēja mūsu tikšanos ar veselības ministru. Būtu ļoti vērtīgi, ja ārlietu resors varētu palīdzēt arī mūsu reģistrācijai Indonēzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Argentīnas, Čīles, tāpat Āfrikas valstu tirgū.
Tās, ko uzskaitāt, nav starp valstīm, ko ierasts saukt par turīgajām.
Brazīlijā ir 200 miljoni cilvēku, Nigērijā nedaudz mazāk, Filipīnās simt miljonu. Pat ja ir daudz nabadzīgo, vismaz 20% iedzīvotāju ir vidēji vai ļoti turīgi. Tātad tirgus vienalga ir milzīgs. Bet katra valsts to sargā, iekļūt tur var tikai ar augstāko politisko akceptu, tāpēc arī tik liela nozīme lobismam un tāpēc arī darbam padomē piesaistām cilvēkus, kuriem ir pazīšanās ārvalstu esošo vai bijušo politiķu aprindās.
Kāds lobists darbojas arī uz iekšējo tirgu?
Latvijas, arī Lietuvas vai Igaunijas tirgos mums nekādi lobisti nav nepieciešami.
Daudziem bija pārsteigums, kad jūs kā liels zāļu ražotājs sākāt veidot savu aptieku tīklu. Ieguldījumi šajā jomā ir attaisnojušies?
Bijām pēdējie, kas veidoja aptieku tīklu, tāpēc sanāca, ka nopirkām aptiekas, kādas bija pieejamas, neko īpaši izvēlēties vairs nevarējām. Bija gan ļoti labas aptiekas, gan tādas, kurās daudz kas bija jāuzlabo. Puse no aptiekām mums ir Rīgā, bet puse lauku reģionos, kur, saprotams, apgrozījums nav liels. Bet vienalga darbības rezultāti ir ļoti labi, esam ar tiem apmierināti.
Turpināsiet paplašināt savu aptieku tīklu?
Jā, vēl dažas gribētos nopirkt, bet rēķināmies, ka neatkarīgu aptieku atlicis pavisam maz, savukārt jaunu veidošanai ir ierobežojumi.
Farmācija ļoti saistīta ar ārstniecību. Noteikti sekojat līdzi procesiem arī šajā jomā.
Jūs zināt, ka problēmu veselības aprūpē šobrīd ir daudz. Viena no būtiskākajām, manuprāt, saistīta ar vēža ārstēšanu. Budžetā vajadzētu atrast papildu līdzekļus - un es domāju, ka tas noteikti ir iespējams, - vēža diagnostikai un ārstēšanai. Latvijā ir nenormāli liels vēža slimnieku skaits - lielāks nekā rietumvalstīs. Problēmas cēlonis ir tur, ka nav pieejami savlaicīgi un kvalitatīvi izmeklējumi. Valsts līdzekļi nepietiekami arī hepatīta ārstēšanai, tas ir dārgi, cilvēki paši to nevar apmaksāt. Tikai tad, kad slimnieks ir smagā stāvoklī, tuvu nāvei, valsts atļaujas pilnībā uzņemties visas izmaksas.
Kaut efektīvāk būtu to darīt tieši sākumstadijā, kad vēl ir cerības izārstēties.
Jā. Un es nedomāju, ka totāli nav nekādu iespēju budžetā atrast papildu līdzekļus veselības jomai, lai kompensētu ārstēšanās izdevumus dzīvību apdraudošu slimību gadījumos.
Vēl viena problēma, kas neatliekami būtu jārisina, - medmāsu darba apmaksa un nodrošinājums ārstniecības iestādēs. Nu nav normāla situācija, ka slimnieki gaida rindā, iekārtas ir, ārsts gatavs darbam, bet nav operāciju māsas. Augsti kvalificētu medmāsu algu būtiska palielināšana noteikti neprasa milzu ieguldījumu, bet bez tā visa efektīva ārstēšana lielā mērā tiek paralizēta. Ja to nerisinām, nav pārsteigums, ka mūsu speciālisti aizbrauc uz ārzemēm. Tas, kas mani pārsteidz, - šī problēma ir saasinājusies jau vismaz pēdējos piecus sešus gadus, tā ir visiem zināma, tomēr joprojām netiek risināta. Latviešu speciālisti ir ļoti pieprasīti pasaulē, tie šobrīd strādā sanatorijās, rehabilitācijas, vēža centros utt. visā Eiropā, bet pašiem šo cilvēku trūkst.
Vēl uzmanības vērts būtu fakts, ka šobrīd Latvijā ir ne sevišķi godīga konkurence starp valsts un privātajām ārstniecības iestādēm. No valsts budžeta nenormāli liela nauda tiek valsts slimnīcām, kamēr privātās klīnikas iztiek ar to, ko pašas nopelna. Faktiski privātās ārstniecības iestādes, maksājot nodokļus, uztur valstij piederošās ārstniecības iestādes. Tas ir negodīgi no konkurences viedokļa. Jārada sistēma, lai noteikumi visiem būtu vienādi.
Farmācijas jomā jums šāda problēma vairs nepastāv.
Jā, paldies Dievam, valsts zāles vairs neražo, mums ar to nav jākonkurē. Toties mums milzīga konkurence ir starptautiski. Vairāk nekā 92% zāļu, kas tiek lietotas Latvijā, ir ievestas no ārzemēm.