Iespējams, gada laikā Rīga ir atskārtusi, ka vienai cīnīties par savām vajadzībām ir grūtāk nekā, ja to dara LPS, kura ir valdības sarunu partneris, kā tas ir noteikts likumā. A. Jaunsleinis teica, ka pēc Rīgas aiziešanas no LPS nekas būtiski nav mainījies. LPS domes sēdes notiek Rīgas pašvaldības telpās, Rīgas domnieki piedalās LPS komiteju darbā, kā viesi bija atbraukuši arī uz LPS kongresu. Vienīgā atšķirība, ka Rīgas dome nevarēja piedalīties LPS lēmumu pieņemšanā un nemaksāja biedru naudu, kas bija 50 000 latu gadā. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāju Ingu Bērziņu iepriecina Rīgas nodoms, jo tas nozīmē, ka pašvaldības būs vienotākas un spēcīgākas, kas ļaus tām aizstāvēt savas intereses sarunās ar valdību par budžetu.
Galvaspilsēta 2012. gada rudenī izstājās no LPS tūlīt pēc tam, kad A. Jaunsleinis parakstīja LPS un valdības vienošanās un domstarpību protokolu. Tajā nebija izdevies panākt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporcijas pārdali starp valsti un pašvaldībām vismaz līdz 82% par labu vietējām varām. Pirms 2014. gada valsts budžeta pieņemšanas LPS priekšsēdis neparakstīja protokolu ar valdību. Bijušais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) to toreiz raksturoja kā A. Jaunsleiņa pakļaušanos Rīgas mēra N. Ušakova un Ventspils domes vadības spiedienam. Viņš norādīja, ka no šādas piekāpšanās ieguvējas būtu turīgās pašvaldības Rīga un Ventspils.
Pērnā gada nogalē uz vaicāto, vai Rīgas mērs ir izdarījis spiedienu uz LPS, N. Ušakovs neatbildēja, bet tikai novēlēja veiksmi Pašvaldību savienībai sarunās ar valdību. Tagad Rīgas mērs Dienai sacīja, ka lēmumu par atgriešanos LPS plānots pieņemt, jo «tā ir cīnījusies par godīgu un taisnīgu nodokļu sadali». Viņš noraidīja, ka izšķiršanās varētu būt saistīta ar atbalsta meklējumiem strīdā par braukšanas maksas priekšrocībām sabiedriskajā transportā rīdziniekiem. LPS šajā jautājumā ir centusies palikt neitrāla. «Te nav jautājums par Rīgas biļetēm,» apgalvoja N. Ušakovs. «Rīgas biļešu problēmu vajadzētu risināt jaunajai valdībai,» sacīja A. Jaunsleinis un atgādināja, ka tas ir arī jautājums par īpaša finansējuma piešķiršanu Rīgai par galvaspilsētas funkciju veikšanu. Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK) noskaņots gatavot priekšlikumus pašvaldību likumā, kur varētu regulēt Rīgas īpašo statusu. Skaidrību par to, ko pašvaldības var atļauties, sagaida arī novadi. Ne tikai Sigulda, bet arī Kuldīgas novads ir paredzējis priekšrocības saviem iedzīvotājiem, ieskaitot braukšanas maksas atvieglojumus, atzina I. Bērziņa.