Uzraudzības dienests sagādājis rūpju pilnus brīžus mūsu zivju ražotājiem, apturot 15,5 tonnu kravu ar šprotu konserviem. Steidzamā kārtā tiek izvērtēta arī 20 tonnu sausā piena krava no Latvijas, jo arī tajā dienests konstatējis mikrobioloģisku neatbilstību. Papildus tam jaunākais ziņojums interneta vietnē liecina, ka sākot no 11. augusta uz laiku tiek ieviesti ierobežojumi SIA DK Daugava. Problēmas radušās ar uzņēmumā ražoto biezpienu. Tāpat ieraksti atklāj, ka uzņēmuma Limbažu siers ražotajam pienam un piena produktiem pastiprināta kontrole tiek veikta jau no 14. jūlija.
Šprotu konservu un sausā piena kravas Krievija apturēja uzreiz pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) apstiprināja tā sauktās trešās fāzes sankcijas. Kaut gan Krievija vēl nav paziņojusi par pretsankcijām, šo kravu apturēšana Latvijā tiek uztverta kā iespējama atbilde uz ES rīcību. Latvijas atbildīgās institūcijas oficiāli to noliedz, pagaidām vēl esot pāragri izdarīt secinājumus. Ārlietu ministrijā norāda, ka vēl nekas neliecina, ka kravas apturētas ar politisku motivāciju.
Arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvis Ernests Zavadskis norāda, ka Krievijas paziņojums par kvalitātes nepilnībām ir standarta procedūra. Portālam nozare.lv viņš saka, ka vismaz pagaidām tam nav tieša sakara ar politiskajām norisēm, tomēr paziņojums liek būt «tonusā» gan ražotājiem, gan PVD. Paralēli Krievijas dienesta pārbaudēm arī Latvijas puse veic attiecīgā uzņēmuma ārkārtas kontroli.
Mierina arī Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidents Didzis Šmits, norādot, ka tādas lietas gadoties regulāri. «Patlaban tur nekā īpaša nav, nekādu politiku vēl nejūtam,» viņš Dienai uzsver.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols ar izpratni raugās uz saasinātajām reakcijām, tomēr arī viņš uzskata, ka ir pāragri izdarīt kādus secinājumus: «Ja kādu brāķi aiztur, automātiski teikt, ka tā ir politika, nav pareizi: vai tiešām tagad Krievijas tirgum būtu jāpieņem brāķi tikai tāpēc, lai kāds nepadomātu, ka tā ir politika?» Viņš Dienai uzsver, ka vispareizāk šādā situācijā būtu nolīgt neatkarīgu Vācijas vai Šveices firmu, lai tā precīzi nosaka, vai bijis pamatots iemesls aizturēt kravas. «Var jau teikt, ka tas ir Putina pirksts, bet, nezinot precīzi, vai tiešām krava bija bez trūkumiem, valsts ierēdņiem nevajadzētu mesties klajos apgalvojumos,» teic A. Ozols.
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš Dienai atklāj, ka Latvijā ražoto preču eksports uz Krieviju ir zem 10%. Viņš norāda, ka tirdzniecībā ar Krieviju daudz svarīgāki ir pakalpojumi, nevis preces. «Pakalpojumu eksporta apjoms ir apmēram divas reizes lielāks. Tur nepārprotami dominē tranzīts, un Krievija ir arī svarīgākais partneris tūrismā un finanšu pakalpojumu eksportā. Kā nesen akcentēja ekonomikas ministrs, pilnīga sakaru pārtraukšana radītu dramatiskas sekas. Viņš minēja IKP samazināšanos par 10%, ir arī vērtējumi par 5% kritumu, bet neviens īsti to nezina. Tas ir tīri hipotētisks scenārijs. Šobrīd izskatās, ka Krievija uz ES sankcijām reaģē ļoti pakāpeniski, it kā izlūkojot, vērojot, kādas sekas tas izraisa. Nevarētu arī teikt, ka ES sankcijas būtu graujošas. Domāju, ka turpmākajos mēnešos turpināsies šāda pakāpeniska eskalācija,» prognozē P. Strautiņš. Viņš pieļauj, ka eksports uz Krieviju pakāpeniski samazināsies. Tomēr tas nenozīmējot, ka samazināsies Latvijas ekonomikas pieauguma temps, jo Krievijas ietekmi varētu kompensēt pieaugums privātajā patēriņā.