Mainās iedzīvotāju iepirkšanās paradumi. Vērtējot pēc tā, ka daudzi pircēji apavus pērk atlaižu laikā, jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāji kļūst racionālāki. Dažādas atlaižu akcijas kļūst par aizvien spēcīgāku magnētu. Kādreiz izpārdošanas bija tikai dažas reizes gadā, mainoties sezonai, tagad bieži ir arī starpsezonu izpārdošanas. Kopumā Latvijā pircēju vidū dominē vēlme nopirkt pēc iespējas kvalitatīvāku preci par pēc iespējas zemāku cenu. Maz ir tādu pircēju, kuri lepojas, ka ir kādu preci nopirkuši par augstu cenu, daudz vairāk ir tādu cilvēku, kuri lepojas, ka vērtīgu preci nopirkuši lēti un izdevīgi. Pircējiem psiholoģiski nepieciešams gandarījums, ka par preci nav pārmaksāts.
Kāda ir vidējā viena pirkuma summa apavu veikalos?
Vasaras apaviem - 35-50 eiro, ziemas apaviem - 60-70 eiro. Pēdējā laikā pieaug arī dārgo apavu - cenā pāri 100 eiro - pirkumu skaits, bet tie nav vairākumā.
Tuvākajā laikā saistībā ar valūtu kursu svārstībām un nestabilo ģeopolitisko situāciju gaidāms apavu cenu kāpums?
Apavu materiāli kopumā kļūst dārgāki, bet tas nav milzīgs kāpums - gadā apmēram par 3% pret iepriekšējo gadu. Turklāt nelielu cenu kāpumu tirgotāji, ja vēlas, var amortizēt. Protams, eiro un dolāra kursa svārstības ietekmē apavu cenas, jo mūsu nozares uzņēmumiem, arī mums, daudzi darījumi notiek dolāros, bet preces Latvijā, kā zināms, pārdodam pa eiro.
Mēs, Euroskor Latvijā, daudzus gadus pozicionējāmies kā vadošais apavu tirgotājs mūsu valstī, bet tagad situācija mainījusies un mēs atsakāmies no šī mērķa - būt lielākajam tirgotājam. Redzam, ka tirgus ir tik liels, cik ir, un lielāks tirgus nekļūst. Arī iedzīvotāju pirktspēja ir tik liela, cik ir, un būtiski nepieaug. Rezultātā apavu tirgotāju vidū konkurence ir asa un apavu tirdzniecības uzņēmumam, sasniedzot vērā ņemamu biznesa apjomu, katrs nākamais solis kļūst dārgs un neefektīvs. Nolēmām, ka turpmāk fokusēsimies uz efektivitāti, nevis uz biznesa apjoma palielināšanu. Labāk - lai darbojas 30 veikalu, kuri kopumā ir rentabli, nekā 35 veikali, no kuriem pieci nav rentabli.
Pastāv uzskats, ka veikala veiksmes pamatā ir, pirmkārt, atrašanās vieta, otrkārt, atrašanās vieta un, treškārt, atrašanās vieta. Piekrītat?
Jā, taisnība, un šis princips vērojams pat viena tirdzniecības centra ietvaros.
Tomēr esat aizvēruši veikalus Rīgas centrā.
Jā, psiholoģiski grūts lēmums bija aizvērt divus no trim veikaliem Tērbatas ielā. Tagad tur palicis tikai viens veikals. Tomēr šāds lēmums bija jāpieņem, jo gribam, lai Euroskor vārds saistās ar efektivitāti.
Jūsu vadītajam uzņēmumam ir veikali daudzviet reģionos, bet no reģionu pilsētām aiziet pat banku filiāles, jo esot maz apmeklētāju. Apavu veikalos ir pietiekams pircēju skaits?
Protams, nevar nepamanīt, ka reģionos iedzīvotāju skaits samazinās. Tomēr mūsu nozares uzņēmumam reģionos strādāt ir vieglāk nekā Rīgā tāpēc, ka tur konkurence nav tik asa kā galvaspilsētā, turklāt mums ir laba atpazīstamība ārpus Rīgas.
Pirms apmēram divarpus gadiem Dienai stāstījāt, ka aktuāla kļūst apavu iegāde internetā. Kā ir attīstījusies tirdzniecība internetā?
Interneta tirdzniecības apgrozījums joprojām nav tik liels, lai tam būtu nozīmīga loma kopējā apgrozījumā. Tomēr tirdzniecība internetā ir augoša niša. Katru gadu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, internetā pārdotās produkcijas apjoms pieaug apmēram par trešdaļu. Interesanta ir tendence, ka daudzi cilvēki interneta veikalu izmanto kā reklāmas platformu - izpēta piedāvājumu tur, bet gala lēmumu, kuras kurpes nopirkt, pieņem veikalā. Internetā parasti pērk vai nu tik lētas preces, ka vērts riskēt, vai arī jau zināmas preces - saistībā ar kurām ir pilnīga pārliecība par zīmola kvalitāti un apavu gadījumā - par izmēru. Ar tirdzniecību internetā daudzviet pasaulē - Latvijā gan pagaidām minimāli - ir saistīta problēma, ka ļoti daudzas preces atrodas ceļā, jo pircēji izmanto tiesības preces sūtīt atpakaļ tirgotājam, piemēram, pircējs izvēlas piecus pārus kurpju ar domu, ka paturēs to vienu pāri, kas vislabāk derēs, bet četrus pārus jau iepriekš izlēmis sūtīt atpakaļ tirgotājam un tā arī dara. Tāpēc aizvien pieaug to preču skaits, kas ceļo no pārdēvēja pie pircēja un pēc tam atkal ceļo, lai atgrieztos no pircēja pie pārdevēja.
Martā uz Latviju importēti apavi vairāk nekā 11 miljonu eiro vērtībā, vēsta Centrālās statistikas pārvalde. Tā nav maza summa, ņemot vērā, ka mūsu valstī ir nepilni divi miljoni iedzīvotāju. Vai tirgū konkurē tikai ievestie apavi, bet to konkurence ar pašmāju ražojumiem faktiski nepastāv?
Importētā produkcija manā ieskatā ir vairāk nekā 99% apjomā. Latvijā apavu ražošana kā rūpniecības nozare tiešām nepastāv, apavu ražotāju ir maz, no esošajiem uzņēmumiem dažiem ražošana notiek niecīgos apjomos, vēl daži ražo šauras nišas produktus. Jāņem vērā, ka apavu ražošana ir sarežģīta, jo tajā bez roku darba iztikt nav iespējams. Ja kāds uzņēmējs izlemtu, ka tieši Latvijā attīstīs vērienīgu apavu ražošanu, tad būtu jārēķinās ar to, ka vietējais tirgus ir mazs, tāpēc būtu ļoti sarežģīti saražoto produkciju pārdot lielos apjomos, turklāt arī iekarot eksporta tirgus ar mūsu valstī ražotajiem apaviem būtu grūti. Lai Latvijā ražotie apavi būtu konkurētspējīgi eksporta tirgos, nepieciešama ļoti laba kvalitāte, sava īpaša pievienotā vērtība, turklāt vēl arī patērētājam pieņemama cena, bet tas nav viegli panākams. Jāņem vērā, ka Latvija nav vienīgā Eiropas valsts, kurā praktiski nepastāv apavu rūpniecība. Tā ir visas Eiropas tendence. Izņēmums ir, piemēram, Rumānija un Polija, kur ir spēcīgas apavu rūpniecības tradīcijas un ražošana notiek lielos apjomos. Globālā mērogā vērtējot, aizvien nostiprinās tendence, ka apavu ražošana plašos apjomos notiek Tālajos Austrumos. Turklāt Eiropas valstīs ražotie apavi parasti ir dārgāki par Tālajos Austrumos ražotajiem apaviem.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji Dienai stāstījuši, ka par apavu kvalitāti saņem daudz sūdzību. No jūsu skatpunkta raugoties, ražotāji, kuri strādā nekvalitatīvi, grauj pircēju uzticēšanos tirgotājiem?
Mums kā tirgotājiem kvalitātes problēmas jārisina gan ar ražotājiem, gan pircējiem. Tādu gadījumu, kad pircēji vēlas nopirktos apavus apmainīt pret citiem, nav daudz. Ja tiešām ir kāda problēma, tad paši ar pircējiem veidojam dialogu. Visa produkcija 100% apmērā nav kvalitatīva nevienam uzņēmumam nevienā nozarē, jo gadīties var gan tehnoloģiskas nepilnības, gan cilvēciskas kļūdas. Apavu nozarē tiek uzskatīts, ka līdz 1% nekvalitatīvas produkcijas ir pieļaujams. Kas attiecas uz pircējiem, tad svarīgi ir, lai pircēji izprastu saistību starp cenu un kvalitāti. Apavi, kuru cena ir augstāka, parasti ir kvalitatīvāki, jo to ražošanai tiek izmantoti augstvērtīgāki materiāli, labākas tehnoloģijas, turklāt kvalitātes uzraudzība ir labāka nekā lētai produkcijai. Protams, var būt izņēmumi, bet tie tiešām ir izņēmumi. Nopērkot lētus apavus, nevar cerēt, ka pēc divu gadu regulāras valkāšanas apavi būs gluži kā jauni.