Darba grupā, kas palīdzēs izstrādāt metu konkursa nolikumu, iesaistīti Rīgas domes, Latvijas dzelzceļa, Rīgas Starptautiskās autoostas un citu institūciju speciālisti. Starptautisku metu konkursu par Rīgas Centrālās stacijas pārbūvi, uzbēruma demontēšanu no Dzirnavu līdz Krasta ielai, kā arī jauna tilta būvniecību plāno izsludināt jūnija sākumā, un rezultātiem vajadzētu būt rudenī. Konkursā vērtēšot idejas oriģinalitāti, funkcionalitāti, mobilitāti un pieejamību. EDZL valdes loceklis Dins Merirands Dienai atzina, ka, iespējams, pa jauno dzelzceļa tiltu pār Daugavu varētu pārvietoties arī gājēji un riteņbraucēji, bet pilnīgi noteikti ne autotransports, jo nav iespēju uzbūvēt estakādes, lai uz tilta varētu uzbraukt, kā arī diez vai attiecināmajās izmaksās būs iespējams iekļaut joslas autotransportam, ja finansējumu prasa dzelzceļa tiltam.
Paredzēts arī iepirkums par stacijas un estakādes projektēšanu pie lidostas Rīga, kā arī trases projektēšanu Latvijas centrālajai daļai. Neoficiāli dzirdētas bažas, ka Rail Baltica izbūve uz ilgu laiku varētu iestrēgt tikai Rīgas Centrālās stacijas un lidostas savienojuma līmenī. D. Merirands izteicās, ka projekta attīstītāji plāno pieteikties uz Eiropas finansējumu arī turpmāko kārtu īstenošanai, pretendējot uz neapgūto līdzekļu pārdali. Savukārt par nākamo finansēšanas periodu no ES struktūrfondiem pagaidām nav nekādas informācijas. Lielākās finansējuma daļas devēja ir ES struktūrvienība - Inovāciju un tīklu aģentūra INEA. Savienojums starp Centrālo staciju un lidostu būtu jāuzbūvē līdz 2022. gadam.
Īpašumu atsavināšana Rail Baltica vajadzībām vispirms sāksies Rīgā, un tā plānota no 2017. līdz 2019. gadam, stāstīja EDZL Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna. Pēc viņa teiktā, Rīgā atsavināmo īpašumu neesot pārāk daudz, jo jaunā trase lielākoties sakritīs ar esošo sliežu ceļu. D. Merirands Dienai norādīja, ka esot arī novērsti satraukuma iemesli Āgenskalna iedzīvotājiem, jo jaunā trase ies zem esošās dzelzceļa līnijas, nevis zem dzīvojamajām mājām, pret ko bija protesti. Savukārt Rīgas dome vakar pieņēma lēmumu par trases teritorijas lokālplānojuma izstrādi, kas skars 130 hektāru teritoriju Rīgā ar 420 zemes vienībām, bet tas nenozīmē, ka tās visas tieši skars jaunā trase.
Rūpes par Rail Baltica projekta gaitu vakar demonstrējuši arī sešu valstu Eiropas Parlamenta deputāti, kuri parakstījuši atklātu vēstuli Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjeriem un satiksmes ministriem, kā arī Polijas un Somijas satiksmes ministriem, aicinot paust vienotu atbalstu Rail Baltica projekta virzībai un tādējādi izvairoties no riskiem pazaudēt projektam atvēlēto finansējumu, ziņo LETA.