Mazie dārza sanitāri
Agronoms Māris Narvils skaidro - putniem dārzā ir jābūt, it sevišķi, ja audzējat augļu kokus un tādus augus, ko var piemeklēt kaitēkļi. Putni šos parazītus nolasa, jo tā ir viņu galvenā barība, it sevišķi zvirbuļveidīgajām sugām, kas mūsu dārzus vasaras sezonā arī pārsvarā apmeklē. «Viens zīlīšu pāris kopā ar izperētajām atvasēm sezonas laikā var apēst pat 50 kilogramu kaitēkļu, tas ir iespaidīgs daudzums, ja iedomājamies to vizuāli, tādēļ par putnu aktivitātēm jāpriecājas, nevis jāuztraucas. Labāk, lai ar kukaiņu apkarošanu dabiskā veidā tiek galā putni, nekā jums jāķeras pie ķīmijas, miglojot augļu kokus. It sevišķi, ja jūsu dārzs ir neliels piemājas stūrītis,» uzskata Narvils.
Veidojot putniem draudzīgu dārzu, jāņem vērā sugas, kas to apmeklēs, un to īpatnības. Visbiežākie dārzu viesi ir lielās un zilzīlītes, purva un meža zīlītes, lauku un mājas zvirbuļi, dzilnīši, zaļžubītes, dižknābji, pat dižraibie dzeņi, melnie strazdi, sīļi, baloži, arī žagatas, vārnas, kovārņi, pa kādai kaijai. Pat pilsētā dārzu var apciemot ap 20 sugu putnu! Daļu no tiem varat padarīt par pastāvīgiem viesiem vai pat apakšīrniekiem, ziemā piesaistot ar izliktām barotavām, vasarā - ar putnu būrīšu izvietošanu.
Ražu neapēdīs
Svarīgi arī, kā tiek veikta dārza plānošana, stādu izvietojums. Putniem patīk dažādu augstumu koku un krūmu grupas, kur tiem droši uzturēties un paslēpties no plēsējiem un lietus. Kā stādījumus veikt, vērojiet dabisko vidi - mežu, kur ir veci un lieli koki, jauni koki, pamežs ar krūmājiem, dažādu sugu veģetācija uz zemes. M. Narvils stāsta, ka pārāk sabiezināti stādījumi putniem nepatīk, tiem tīk retināti koku un krūmu vainagi, lai apkārtējā vide būtu pārskatāma un iespīdētu saule, taču, ja dārza platība ļauj, vajadzētu atstāt arī kādu nomaļāku kaktu ar biezu krūmāju vai koku lapotni, kur putniem iespējams savīt ligzdiņu. Bioloģiskās saimniecības Kalna dārzi saimniece Vita Jurševska stāsta, ka viņas sešu hektāru lielajā dārzā tiekot atstātas neskartas žagaru kaudzes, kurās putniem patīk savīt ligzdiņas. Arī zāles pļaušana notiekot uzmanīgi. «Jau 10 gadu nodarbojamies ar augļkopību un ogām, un mums kā bioloģiskajai saimniecībai nemaz nav citu variantu - lai tiktu pie ražas, jādraudzējas ar putniem, jo tie ir lielākie palīgi cīņā ar kaitēkļiem. Miglot taču nevaram,» skaidro Jurševska. Viņas dārzā ir putnu būrīši dažādu sugu putniem - gan mazajiem - zīlītēm, mušķērājiem u. c. -, gan strazdiem. Pavisam esot izvietoti 30 būrīši, bet putniem patīkot arī pašiem vīt ligzdiņas. Māris Narvils iesaka dārzā likt putnu būrīšus citu citam ne tuvāk par 50 metriem, lai spārnotie radījumi nesakašķētos par teritoriju, kurā meklēt barību.
«Neesam speciāli pētījuši un skaitījuši, cik sugu mūsu saimniecībā mīt, bet domāju, kādas 10 būs noteikti. Redzam, kā zīlītes rosās pie mājas ziemā, bet pavasarī, vasarā dzirdams, kā smalkās balstiņās čirkst to mazuļi. Dārzs ir putnu balsīm pilns visu laiku. Man ir sajūta, ka tie putni, kas dodas ziemot uz siltajām zemēm, pavasaros atkal atgriežas mūsu dārzā, šķiet, ka viņi te jūtas kā mājās un mīt no paaudzes paaudzē. Esam iedraudzējušies,» priecājas saimniece. Ražu putni netraucē, gadoties, ka sīlim uznāk kāre ieknābāt te vienu, te otru bumbieri, bet ne tādā mērā, lai tas būtiski ietekmētu ražu. Arī M. Narvils piekrīt - lielākie ogu ienaidnieki ir vārnveidīgie putni un ziemeļu strazdi, bet tie pie mums atlido vien tad, kad ķiršu raža ir cauri.
Jurševska ievērojusi, ka vārnas mēģina nogalināt mazputniņu mazuļus, arī stārķi dažkārt rīkojoties līdzīgi, tādēļ vārnveidīgos putnus izdzenāt esot svarīgi ne tikai ražas dēļ, bet arī domājot par mazo palīgu drošību.
Jādzīvo draudzīgi
Narvils saka - pietiek reizes trīs nevēlamos viesus aizdzīt, un tie jau meklēs citu vietu, kur baroties. Ja bail, ka spārnotie radījumi apēdīs ķiršus un citas ogas, tās var piesegt ar speciāliem tīkliem, izmantot spožus, atstarojošus priekšmetus, kuru atrašanās gan laiku pa laikam jāpamaina. Taču ar putniem nav jācīnās ne katru dienu un pat ne visu sezonu, vien tad, kad ir ražas laiks vai tie parādījušies koloniju veidā. Zvirbuļveidīgajiem mazputniņiem ogas neinteresē, tie ēd kukaiņus. Neviens no savvaļas putniem stādījumus neizkašņā. Praktiskos mērķus var apvienot arī ar brīvā laika pavadīšanu un mēģināt putnu sugas saskaitīt. Ir vērts painteresēties par to dzīvesveidu un paradumiem. «Izvietojot būrīšus, raugieties, vai jūsu kaķim nerodas neveselīga interese, pretējā gadījumā izveidojiet būriem pareizas skrejas, kur plēsējs netiek klāt. Būrīti var likt pat divu metru augstumā. Ja netālu no dārza ir parks vai mežs, varat mēģināt pievilināt kādu pūču sugu, izvietojot dārzā kārtis augstumā virs koku galotnēm un ar šķērskoku galā, kur putnam uzlaisties. Pūčveidīgie putni jūsu kaķim palīdzēs tikt galā ar peļu populāciju,» iesaka agronoms.