Par trīs Saeimā pārstāvēto labējo partiju iespējamo kopīgo startu pašvaldību vēlēšanās Rīgā tika spriests jau pirms vietējām vēlēšanām 2013. gadā, taču toreiz par sadarbību vienoties neizdevās. Viss liecina, ka arī pirms nākamā gada jūnijā paredzētajām vēlēšanām šāds nodoms paliks neīstenots un Vienotība, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) uz Rīgas domi kandidēs katra ar savu sarakstu. «Kas jūtas švaks, lai apvienojas,» Dienai sacīja ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņa attieksme nepārprotami liecināja, ka tas būtu zem valdošās partijas goda veidot kopīgu sarakstu ar politiskajiem spēkiem, kuru reitings svārstās ap 1%. LA gan ZZS un NA neuzlūko kā savus potenciālos partnerus. Taču ZZS līderis A. Brigmanis diezgan skaidri pateica, ka arī ar koalīcijas partneriem neplāno runāt par kopīgu startu Rīgā.
ZZS iepriekšējās vēlēšanās jau apdedzinājās, uz Rīgu pretendējot ar diviem - Latvijas Zemnieku savienības (LZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP) - sarakstiem. Tagad tā pieteiks sevi ar vienu ZZS komandu un ir pārliecināta, ka gūs pārstāvniecību domē. Iespējams, tas būtu izdevies arī 2013. gadā, kad par LZS nobalsoja 1,8%, bet par LZP - 3,9% pilsoņu. No 12 partijām, kas sevi pieteica Rīgā iepriekšējās vēlēšanās, domē iekļuva tikai trīs - Saskaņas un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts, kurš ieguva vairākumu, kā arī Vienotība un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK, kuras palika opozīcijā.
Latvijas attīstībai līderis Juris Pūce pieļauj, ka šī situācija var atkārtoties, ja valdības partijas pašvaldību vēlēšanās neliks kandidātu sarakstu galvgalī savus spēcīgākos cilvēkus un neveidos kopīgus sarakstus. Viņaprāt, tā līderim ir jābūt ziņas nesējam, kas spēj pārliecināt vēlētāju, ka «var šo politiku īstenot». J. Pūce gan atrunājās, ka Latvijas attīstībai par savu pirmo numuru vēl nav spriedusi, taču neslēpa, ka tas varētu būt arī viņš pats. Pagaidām vēl grūti iedomāties, ka kāda koalīcijas partija piekristu veidot kopīgu sarakstu ar ārpusparlamenta partiju, atdodot tai pirmo numuru. Šajā gadījumā pat runa ir par vairākiem nelielas ietekmes politiskajiem spēkiem, jo ideoloģisku līdzību kontekstā ar attieksmi pret Eiropas vērtībām J. Pūce redz gan Jāņa Bordāna vadītajā Jaunajā konservatīvajā partijā, gan Saeimā pārstāvētajā Latvijas Reģionu apvienībā. «Latviski runājot, mēs tikai ostīsim gaisu un zondēsim, vai sadarbība ir iespējama. Ja neizdosies, startēsim atsevišķi,» sacīja J. Pūce.
Labējo partiju kopīga un plaša saraksta veidošanu Rīgas domes vēlēšanās, lai nomainītu pie varas esošo Saskaņu, atbalstītu arī Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Taču arī viņš Dienai nesen atzina: «Man ir aizdomas, ka tādu sarakstu nav iespējams izveidot. Divu partiju apvienība arī nebūtu risinājums.» Viņš tajā saredz savus mīnusu, jo varbūt ir NA vēlētāji, kuri nebalsotu par sarakstu, ja tajā būtu Vienotības pārstāvji, vai otrādi - Vienotības vēlētājiem varētu nepatikt kāds NA kandidāts. «Tad šīs balsis tiktu zaudētas. Ja izdotos izveidot maksimāli plašu sarakstu, tad tas būtu citādi,» piebilda R. Dzintars.