Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Plūdi apdraudēs miljardu cilvēku

Vairāk nekā miljards cilvēku visā pasaulē, sasniedzot 2060. gadu, dzīvos pilsētās, kuras klimata izmaiņu dēļ var piemeklēt postoši plūdi, brīdina britu palīdzības organizācija Christian Aid, norādot, ka laikus rīkojoties - samazinot globālo sasilšanu un nodrošinoties pret dabas stihijām -, var ievērojami samazināt potenciālos postījumu apmērus, cietušo skaitu un finansiālos zaudējumus.

Apdraudēs nabadzīgākos

Christian Aid sagatavotajā ziņojumā Rīkojieties tagad vai maksājiet vēlāk, kas publicēts nedēļu pirms ANO rīkotā Pasaules humanitārā samita Stambulā (norisināsies 23. un 24. maijā), teikts, ka daudzas piekrastes pilsētas klimata izmaiņu rezultātā tuvākajās desmitgadēs arvien biežāk piemeklēs plūdi, ilgstošas un stipras lietusgāzes un postošas vētras.

Visapdraudētākās būs piekrastes pilsētas Indijā, Ķīnā un ASV, t. i., valstīs, kas rada lielāko oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu. Plūdi un citas dabas katastrofas vissmagāk varētu skart Indijas lielpilsētas Kolkatu (14 miljoni iedzīvotāju) un Mumbaju (11 miljoni). Apdraudētāko piekrastes pilsētu desmitniekā ir arī Ķīnas pilsētas Guandžou un Šanhaja, Vjetnamas pilsētas Hošimina un Haifona, Bangladešas galvaspilsēta Daka, Taizemes galvaspilsēta Bangkoka, Mjanmas lielākā pilsēta Jangona un ASV dienvidaustrumu lielpilsēta Maiami.

Christian Aid norāda, ka klimata izmaiņas nopietni apdraudēs ne tikai šīs un citas miljonu pilsētas, bet arī simtiem mazāku piekrastes pilsētu Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā.

Organizācijas pētnieki aplēsuši, ka lielākos finansiālos zaudējumus vairāku triljonu dolāru apmērā plūdi un citas dabas kataklizmas varētu radīt ASV un Ķīnas piekrastes pilsētām, tomēr vislielākie zaudētāji būšot to nabadzīgākie iemītnieki.

«Bagātākie iemītnieki dzīvos drošākos rajonos ar labāku infrastruktūru, bet nepieciešamības gadījumā varēs pārvākties vai saņemt apdrošināšanas atlīdzību,» apgalvo organizācija. «Visievainojamākie būs nabadzīgie iedzīvotāji, kuriem pieejama sliktākā infrastruktūra, ko var viegli nopostīt plūdi, ekstrēmi laikapstākļi un spēcīgākas vētras. Viņiem arī būs visgrūtāk atgūties, jo nebūs pieejami sociālās un finansiālās drošības tīkli.»

Ziņojumā arī uzsvērts, ka dabas katastrofas atšķirīgi ietekmējot vīriešus un sievietes. «Dabas katastrofās un pēc tām sievietes cieš vairāk,» norāda Christian Aid. Piemēram, Indonēzijas provincē Ačehā 2004. gadā Indijas okeāna cunami nonāvēja 170 tūkstošus cilvēku, no kuriem aptuveni 70% bija sievietes.

Vēl nav par vēlu rīkoties

Ziņojuma autore, Christian Aid padomniece klimata izmaiņu jautājumos Elisone Doiga uzskata, ka vēl nav par vēlu izvairīties no dokumentā uzburtās satraucošās nākotnes vīzijas.

«Pirmā lieta, ko mēs varam darīt, ir paātrināt globālo pāreju no piesārņojumu radošajiem fosilajiem enerģijas avotiem uz tīrākiem un atjaunojamiem enerģijas avotiem,» norāda A. Doiga, uzsverot, ka tas palīdzētu samazināt globālo sasilšanu.

Fosilā kurināmā radītie CO2 un citi siltumnīcas efektu izraisošie izmeši ir galvenie globālās sasilšanas veicinātāji. Zinātnieki brīdina, ka gadījumā, ja vidējais globālās temperatūras pieaugums pārsniegs divus grādus pēc Celsija, salīdzinot ar laiku pirms 1880. gada, kad sāka reģistrēt meteoroloģiskos datus, pasauli piemeklēs līdz šim neredzēta apmēra klimata katastrofas, kas skars ne tikai mazattīstītās, bet arī bagātās valstis, tostarp Eiropā.

Pērn decembrī Parīzē notikušajā klimata konferencē 175 valstu līderi vienojās ierobežot vidējās globālās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Palīdzības organizācijas ziņojumā arī teikts, ka globālajai sabiedrībai ir vairāk jāpalīdz klimata izmaiņu visvairāk skartajiem iedzīvotājiem, aizsargājot viņu mitekļus un uzlabojot viņiem pieejamo infrastruktūru.

ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns pirms Pasaules humanitārā samita mudinājis dubultot globālās palīdzības daļu, kas tiek novirzīta dabas katastrofu riska samazināšanai, līdz 1%, kas būtu aptuveni miljards dolāru (880 miljoni eiro). Savukārt Christian Aid vēlas, lai šī daļa tiktu palielināta līdz 5%.

Organizācija arī ierosina izveidot starptautisku sistēmu, lai palīdzētu kopienām, kas ir cietušas no postošām vētrām vai plūdiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?