Apdraudēs nabadzīgākos
Christian Aid sagatavotajā ziņojumā Rīkojieties tagad vai maksājiet vēlāk, kas publicēts nedēļu pirms ANO rīkotā Pasaules humanitārā samita Stambulā (norisināsies 23. un 24. maijā), teikts, ka daudzas piekrastes pilsētas klimata izmaiņu rezultātā tuvākajās desmitgadēs arvien biežāk piemeklēs plūdi, ilgstošas un stipras lietusgāzes un postošas vētras.
Visapdraudētākās būs piekrastes pilsētas Indijā, Ķīnā un ASV, t. i., valstīs, kas rada lielāko oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu. Plūdi un citas dabas katastrofas vissmagāk varētu skart Indijas lielpilsētas Kolkatu (14 miljoni iedzīvotāju) un Mumbaju (11 miljoni). Apdraudētāko piekrastes pilsētu desmitniekā ir arī Ķīnas pilsētas Guandžou un Šanhaja, Vjetnamas pilsētas Hošimina un Haifona, Bangladešas galvaspilsēta Daka, Taizemes galvaspilsēta Bangkoka, Mjanmas lielākā pilsēta Jangona un ASV dienvidaustrumu lielpilsēta Maiami.
Christian Aid norāda, ka klimata izmaiņas nopietni apdraudēs ne tikai šīs un citas miljonu pilsētas, bet arī simtiem mazāku piekrastes pilsētu Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā.
Organizācijas pētnieki aplēsuši, ka lielākos finansiālos zaudējumus vairāku triljonu dolāru apmērā plūdi un citas dabas kataklizmas varētu radīt ASV un Ķīnas piekrastes pilsētām, tomēr vislielākie zaudētāji būšot to nabadzīgākie iemītnieki.
«Bagātākie iemītnieki dzīvos drošākos rajonos ar labāku infrastruktūru, bet nepieciešamības gadījumā varēs pārvākties vai saņemt apdrošināšanas atlīdzību,» apgalvo organizācija. «Visievainojamākie būs nabadzīgie iedzīvotāji, kuriem pieejama sliktākā infrastruktūra, ko var viegli nopostīt plūdi, ekstrēmi laikapstākļi un spēcīgākas vētras. Viņiem arī būs visgrūtāk atgūties, jo nebūs pieejami sociālās un finansiālās drošības tīkli.»
Ziņojumā arī uzsvērts, ka dabas katastrofas atšķirīgi ietekmējot vīriešus un sievietes. «Dabas katastrofās un pēc tām sievietes cieš vairāk,» norāda Christian Aid. Piemēram, Indonēzijas provincē Ačehā 2004. gadā Indijas okeāna cunami nonāvēja 170 tūkstošus cilvēku, no kuriem aptuveni 70% bija sievietes.
Vēl nav par vēlu rīkoties
Ziņojuma autore, Christian Aid padomniece klimata izmaiņu jautājumos Elisone Doiga uzskata, ka vēl nav par vēlu izvairīties no dokumentā uzburtās satraucošās nākotnes vīzijas.
«Pirmā lieta, ko mēs varam darīt, ir paātrināt globālo pāreju no piesārņojumu radošajiem fosilajiem enerģijas avotiem uz tīrākiem un atjaunojamiem enerģijas avotiem,» norāda A. Doiga, uzsverot, ka tas palīdzētu samazināt globālo sasilšanu.
Fosilā kurināmā radītie CO2 un citi siltumnīcas efektu izraisošie izmeši ir galvenie globālās sasilšanas veicinātāji. Zinātnieki brīdina, ka gadījumā, ja vidējais globālās temperatūras pieaugums pārsniegs divus grādus pēc Celsija, salīdzinot ar laiku pirms 1880. gada, kad sāka reģistrēt meteoroloģiskos datus, pasauli piemeklēs līdz šim neredzēta apmēra klimata katastrofas, kas skars ne tikai mazattīstītās, bet arī bagātās valstis, tostarp Eiropā.
Pērn decembrī Parīzē notikušajā klimata konferencē 175 valstu līderi vienojās ierobežot vidējās globālās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.
Palīdzības organizācijas ziņojumā arī teikts, ka globālajai sabiedrībai ir vairāk jāpalīdz klimata izmaiņu visvairāk skartajiem iedzīvotājiem, aizsargājot viņu mitekļus un uzlabojot viņiem pieejamo infrastruktūru.
ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns pirms Pasaules humanitārā samita mudinājis dubultot globālās palīdzības daļu, kas tiek novirzīta dabas katastrofu riska samazināšanai, līdz 1%, kas būtu aptuveni miljards dolāru (880 miljoni eiro). Savukārt Christian Aid vēlas, lai šī daļa tiktu palielināta līdz 5%.
Organizācija arī ierosina izveidot starptautisku sistēmu, lai palīdzētu kopienām, kas ir cietušas no postošām vētrām vai plūdiem.