Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, 2012. gadā no 19 401 dzemdībām 4451 gadījumā veikts ķeizargrieziens. 2013. gada pirmajā ceturksnī ķeizargriezienu skaits bija samazinājies par vienu procentu, taču tik un tā tie bija 22% no kopējā dzemdību skaita, liecina VM apkopotā informācija. Dzemdību nama galvenā ārste Dace Rezeberga Dienai paskaidroja, ka ķeizargrieziens tiek izdarīts steidzamības kārtā gadījumos, kad ir apdraudēta mātes un bērna dzīvība, kad māte un auglis var ciest dzemdību laikā, vai plānveidīgi medicīnisku iemeslu dēļ. Šādos gadījumos ķeizargriezienu apmaksā valsts. Savukārt, ja sieviete vēlas ķeizargriezienu bez medicīniski pamatota iemesla, par to jāmaksā viņai pašai. Pakalpojums - ķeizargrieziens pēc pacienta vēlēšanās - tiek piedāvāts arī Rīgas Dzemdību namā, bet D. Rezeberga uzsvēra, ka tas tiek izmantots ļoti reti, apmēram reizi gadā. Tomēr ir daudz gadījumu, kad sieviete sākotnēji vēlas ķeizargriezienu, baidoties no sāpēm, bet, uzzinājusi par veidiem, kā notiek atsāpināšana, un par dabisku dzemdību plusiem, sieviete sliecas par labu fizioloģiskām dzemdībām.
Bailes no dzemdībām kā iemeslu ķeizargriezienam Dienai minēja arī Jūrmalas slimnīcas Dzemdību nodaļas vadītāja Jolanta Bārbale-Mālniece. Viņas nodaļā apmēram 10 reižu gadā sievietes pieprasa ķeizargriezienu, šogad ir bijis viens gadījums. J. Bārbale-Mālniece norādīja, ka sievietes uzskata - dabiskas dzemdības var nodarīt lielāku ļaunumu bērnam nekā ķeizargrieziens. Tomēr tā nav - operācija jau pati par sevi rada lielāku risku sievietes veselībai, piebilda J. Bārbale-Mālniece. Viens no veidiem, kā ierobežot šādu izvēli, ir pakalpojuma augstā cena. Piemēram, Jūrmalas slimnīcā ķeizargrieziens pēc pacienta vēlēšanās maksā 1707 eiro. «Ja pakalpojums maksātu 400 eiro, mēs nespētu atkauties no sievietēm, kuras vēlas ķeizargriezienu. Tā ir iegriba, sievietes kaprīze,» sacīja J. Bārbale-Mālniece.
Noteikt konkrētākas pazīmes gadījumiem, kad drīkstētu izdarīt ķeizargriezienu, nepieciešams, jo, pēc D. Rezebergas teiktā, to robežas patlaban ir izplūdušas. Taču tā neesot tikai Latvijas problēma, citās valstīs ķeizargriezienu īpatsvars sasniedz pat 60% no visām dzemdībām. Sabiedrībā valda maldīgs uzskats par ķeizargriezienu kā nekaitīgu, prognozējamu un ērtu dzemdību metodi. Tomēr D. Rezeberga uzsvēra, ka ķeizargrieziens ir daudz riskantāks par dabiskām dzemdībām. Piemēram, ķeizargrieziena gadījumā ir liels paaugstinātas asiņošanas risks, tas var arī nelabvēlīgi ietekmēt nākamo grūtniecību. Ir arī gadījumi, kad bērns pēc ķeizargrieziena nokļūst intensīvās terapijas nodaļā, jo, piemēram, dabiskās dzemdībās bērnam no plaušām tiek izspiests viss šķidrums, bet ķeizargriezienā ne, stāstīja D. Rezeberga.
Pagaidām VM ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu par situāciju Latvijā, ir arī saņemti dažādi priekšlikumi no ārstniecības iestādēm. Marta sākumā plānota darba grupas tikšanās.