Veido kopīgo ķīmiju
Pēc noteikumu izskaidrošanas un kāda skolēna jautājuma: «Vai tiešām ar kabatas nazi nekad, nekad nevarēs paskrūvēt kaut ko vai uztaisīt kādu eksperimentu?» pagājušajā nedēļā sākās pirmā Bērnu un jauniešu universitātes nodarbība, uz kuru bija ieradušies apmēram divdesmit 1. līdz 4. klases skolēni. Bērni nedaudz nobijušies sasēdušies klases pirmajās rindās, kamēr vecāki notiekošo klusi vēro no klases aizmugures. Lai gan visi ar nepacietību gaida pirmo eksperimentu, pārbaudot, kā reaģēs citronskābe, soda un ūdens, līdz tam vēl nedaudz jāpaciešas - vispirms teorija. Un kā jau pirmajā nodarbībā vispirms jātiek skaidrībā, ko nozīmē jēdzieni «ķīmija», «fizika», «bioloģija» un citas zinātnes. Nenoliedzami skolēniem ir savas versijas. «Ķīmija ir tur, kur izmanto daudz ķīmisku materiālu un arī kaut kādas caurulītes. Var taisīt arī eksperimentus, kurus var uztaisīt no vienas ķīmijas uz otru ķīmiju, tā lai izveidojas viena kopīgā ķīmija,» skaidroja kāda no nodarbības dalībniecēm. Un, lai gan daži bērni nedaudz garlaikojās, bez teorijas neiztikt, Dienai atzīmē nodarbības vadītājs Aleksandrs Kalinovskis. Taču, pienākot ilgi gaidītajam eksperimentam, bērni atdzīvojas un ir gatavi darboties, īpašu sajūsmu paužot par putojošo šķidrumu, kas veļas pāri glāzes malām. Arī A. Kalinovskis piebilst, ka eksperimenti būs viena no galvenajām nodarbību sastāvdaļām.
Veids, kā ieinteresēt
1. līdz 4. klašu skolēni gan nav vienīgie, kuriem ir iespēja apmeklēt Bērnu un jauniešu universitāti. Kā Dienai paskaidroja RTU Mārketinga projekta nodaļas projektu vadītāja Evita Serjogina, nodarbības paredzētas arī 7. līdz 9. klašu skolēniem, kuras notiek citā dienā. Ideja par Bērnu universitāti radusies, vērojot pieredzi citur Eiropā. Pirms vairāk nekā 10 gadiem šāds koncepts īstenots Vācijā, bet šobrīd jau visā Eiropā, Kanādā un Austrālijā. Pirms pusotra gada RTU īstenojusi līdzīgu projektu, organizējot bērnu eksperimentu darbnīcas, tomēr šogad nolemts projektu paplašināt, izmantojot RTU resursus - telpas un studentus, kuri var pasniegt nodarbības. Viens no tiem ir A. Kalinovskis, kurš pats RTU studē trešajā kursā. Darbā ar bērniem viņš jūtas droši, jo jau iepriekš vadītas dažādas nodarbības un pasākumi jaunāko klašu skolēniem. Un šajā semestrī katru nedēļu vienā nodarbībā viņš ieplānojis runāt par ūdeni, gaisu un mehāniku, skaidrojot tādas lietas kā ūdens cietība, laikapstākļu veidošanās un demonstrējot mākoni pudelē. Un līdzīgi plānotas nodarbības arī vecāko klašu skolēniem, tikai šajā gadījumā papildinot tās ar dažādām formulām un vienādojumiem. A. Kalinovskis arī piebilst, ka reti kurš vidusskolnieks spēj izskaidrot, kāpēc, piemēram, veidojas sniegs, lietus un migla, tāpēc par šīm tēmām var runāt arī ar vecākiem bērniem.
Lielāko interesi gan izrādot tieši 1. līdz 4. klašu skolēni, līdz ar to uz nodarbībām rindā gaida pat 50 bērnu un daļai nākas atteikt, savukārt vecāko klašu grupā tik liela pieprasījuma nav. E. Serjogina gan uzskata, ka tas ir tāpēc, ka šajā vecumā skolēnus daudz grūtāk motivēt mācīties. Viņa arī piebilst, ka šī nav skola, kur liek atzīmes, bet veids, kā bērniem radīt interesi, atklāt savus talantus un saņemt atbildes uz visdažādākajiem jautājumiem, papildus iepazīstot universitātes vidi.
Par nodarbībām gan vispriecīgākie ir tieši bērnu vecāki. 3. klases skolniekam Robertam, kurš atnācis uz universitāti kopā ar vecmāmiņu Dzintru, šī ir pirmā reize, kad tiek mācīta ķīmija. Tā arī ir lieta, kas interesējot visvairāk. Kā Dienai norāda zēna vecmāmiņa, iespējams, šīs nodarbības mudinās jau tagad sākt domāt par nākotni saistībā ar eksaktajām zinībām.