Daļēji tas bija saistīts ar to, ka sēdē nepiedalījās liela daļa ministru. Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) piedāvāja «vienotā formātā» uzklausīt visas iesaistītās puses, sākot ar rajonu laikrakstu redaktoriem un pašvaldību izdevumu veidotājiem un beidzot ar sabiedriskās un komerctelevīziju vadītājiem. Taču M. Kučinskim bija šaubas par šāda pasākuma efektivitāti, jo pamatā jautājums esot par valsts budžeta iespējām. Viens no pamtanostādņu punktiem paredz sākt tūlītēju un pakāpenisku sabiedrisko raidorganizāciju iziešanu no reklāmas tirgus, sākot ar 2017. gadu. Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis sēdē to minēja kā priekšnoteikumu, lai pārdefinētu sabiedrisko pasūtījumu, paredzot, ka sabiedriskajām raidorganizācijām katru gadu tiek dots jauns darba uzdevums, un nodrošinot tā izpildei publisko finansējumu.
Lai valsts kompensētu sabiedriskajiem medijiem neiegūtos reklāmas ieņēmumus, ik gadu būtu nepieciešami astoņi miljoni eiro. M. Kučinskis žurnālistiem atzina - viņam ir lielas šaubas, vai to varēs atļauties. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Dienai sacīja: «Esmu konservatīva šajā ziņā, jo tas ir arī sabiedrisko mediju kvalitātes jautājums. Ja dzīvo tikai no valsts naudas, tad pazūd asums. Tad, kad esi spiests strādāt arī komerctirgū un cīnīties par klientu, ir cita kvalitāte.» Tomēr finanšu ministre vienojusies ar kultūras ministri D. Melbārdi uzklausīt detalizētāku pamatojumu, kā arī mediju viedokli.
Plašas diskusijas var paredzēt arī par nodomu izveidot Sabiedrisko mediju padomi, kurā sešus no 13 pārstāvjiem deleģētu Saeimā pārstāvētās partijas. Tas nozīmētu politiskās pārstāvniecības iesaistīšanu mediju uzraudzībā. Vēl viens smagais jautājums ir saistīts ar vietējo laikrakstu un pašvaldību izdevumu attiecībām. Ministrija vēloties, lai pašvaldības būtu aktīvas saziņā ar iedzīvotājiem, taču pašvaldību līmenī ir jāsaglabā godīgi mediju tirgus nosacījumi, teica R. Putnis. Pamatnostādnes arī paredz izveidot vienotu mediju ombudu, «kam būtu jākalpo mediju vides kvalitatīvai sakārtošanai».
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka žurnālistiem uzteica sagatavoto dokumentu, jo tas esot pirmais mēģinājums uzlabot mediju vidi. Taču viņai neesot radusies pārliecība, ka ministri patiešām to vēloties, jo nesteidza uzsākt pamatnostādņu izvērtēšanu. «Mēs redzam, kas notiek ar presi, ziņu aģentūrām, televīziju,» piebilda G. Līdaka, kurai bija bažas, ka valsts var pazaudēt kvalitatīvus medijus. M. Kučinskis piekrīt, ka mediju politikas pamatnostādnes ir nepieciešamas. Viņš sola skaidrību līdz oktobrim, kad valdībai būs jāiesniedz Saeimā nākamā gada valsts budžeta projekts.