Pasākumā piedalījās vairāki NA Saeimas deputāti, piemēram, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš, Edvīns Šnore, Aleksandrs Kiršteins, tajā bija arī Rīgas domnieki un partijas jaunieši. Nākamajā pirmdienā Nacionālajai apvienībai sava rīcība būs jāskaidro koalīcijas padomes sēdē, kurā jautājumu par tās līguma ievērošanu premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) iekļāvusi darba kārtībā jau pirms došanās atvaļinājumā. Viens no NA politiķu aicinājumiem būs, lai tiek paredzēta nopietnāka procedūra, kādā valsts lemj par bēgļu uzņemšanu Latvijā. «Lēmuma pieņemšanai noteikti ir jānotiek Saeimā, lai partijas var vēlētājiem pamatot savu izvēli. Iespējams, šajā balsojumā nepieciešams kvalificētais balsu vairākums,» teica R. Dzintars. Viņš uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotājiem nav izskaidroti ļoti daudzi jautājumi - arī tas, kādas ir garantijas, ka šis ir vienīgais gadījums, kad Latvijai ir jāuzņem imigranti. «Mēs, tēlaini izsakoties, gribam iespraust pēc iespējas vairāk mietiņu, lai Latvijas amatpersonas varētu cīnīties par mūsu nacionālajām interesēm,» sacīja NA līderis un atgādināja par aicinājumu partneriem uzstāt uz īpašo stāvokli Latvijai, ņemot vērā tās vēsturisko pieredzi, kuras sekas izjūtamas joprojām. Partneri jau norādījuši, ka Latvijai nav iespējams pretendēt uz šādu statusu.
Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) Dienai uzsvēra, ka apvienības biedri šo piketu nerīkoja, bet tikai tajā piedalījās. «Valdība nav atbildējusi uz daudziem smagiem jautājumiem, bet īstenojusi strausa politiku. Sabiedrībai ir tiesības prasīt atbildes, kuras vēlētos dzirdēt arī Saeimas deputāti,» sacīja I. Mūrniece. Saeimas spīkere nepiedalījās šajā protesta pasākumā, bet jau iepriekš esot teikusi, ka izturas ar lielu piesardzību pret bēgļu uzņemšanu. Sabiedrībai, piemēram, neesot skaidrs, vai šim precedentam nesekos citi un kas notiks ar uzņemto bēgļu ģimenes locekļiem, kuri nav ieradušies kopā ar viņiem. Tas, ka ir izveidota darba grupa bēgļu jautājuma risināšanai, pēc I. Mūrnieces domām, esot skriešana pakaļ aizejošam vilcienam, jo visi politiskie lēmumi jau ir pieņemti. Viņasprāt, iespējams, ir lietderīgi iesaistīt premjeres pārraudzībā esošo Pārresoru koordinācijas centru.
Grib celt popularitāti
Latvijai ir jāizrāda solidaritāte un jāpalīdz Itālijai un Grieķijai, kuras skārusi šī dramatiskā katastrofa, jo uz tām plūst liels skaits bēgļu. Ja šī situācija tiek izmantota, lai celtu savu popularitāti, tas nav godīgi ne pret partneriem, ne sabiedrību, Dienai sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība), kurš šajās dienās pilda arī premjera pienākumus. Viņa partijas biedrs K. Šadurskis savu attieksmi izteica tiešāk: «Piketēt pret savu valdību ir muļķīgi, bet spēlēties ar valsts ekonomiskajām un drošības interesēm - bezatbildīgi.» Tiesa, viņam bija tikai viens padoms, kā pārliecināt Nacionālo apvienību nenostāties pašai pret savu valdību, un tas sakrita ar pašas NA aicinājumu - kā viens, tā otrs vēlas lielāku sabiedrības informēšanu, tikai rezultātu katrs iztēlojas citādu. «Ir vairāk jāskaidro sabiedrībai visas bēgļu jautājuma puses. Kad cilvēki būs to dzirdējuši, viņi uz šo problēmu raudzīsies pragmatiskāk, un tad Nacionālajai apvienībai tas vairs nešķitīs tik gards kumoss,» teica K. Šadurskis. Viņaprāt, Nacionālajā apvienībā esot daudz lielāka viedokļu dažādība nekā Vienotībā, un «viņi netiek galā ar to savas partijas daļu, kas nav pieradusi domāt».
Zaļo un Zemnieku savienības līderis, Saeimas deputāts Armands Krauze vēl nav iejuties jaunajā amatā un vērtējumā bija piesardzīgs - viņš vairākkārt uzsvēra, ka ZZS biedri tā nerīkotos un tādā veidā pret savu valdību nenostātos, bet tajā pašā laikā deputāti esot brīvi savā izvēlē un neviens nevarot ierobežot viņu iespējas piedalīties piketā. Koalīcijas līgums šādas situācijas nereglamentē, piebilda A. Krauze. Jau iepriekš ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sacīja, ka NA ir uzgājusi veidu, kā kacināt Vienotību, redzot, ka tā neko nevarēs padarīt. Izraidīt NA no koalīcijas nav iespējams, jo bez tās citu izveidot ar Latvijas Reģionu apvienību un partiju No sirds Latvijai būtu grūti. K. Šadurskis uzskata, ka te nav runas par Vienotības, bet gan valsts kacināšanu. «Šis ir sabiedrībā jūtīgs jautājums, jo bēgļus neviens negrib, un Nacionālā apvienība domā - štrunts par valsti, bet mēs tā varam iegūt popularitāti,» sacīja K. Šadurskis.
Atskatoties vēsturē, prātā ir viens gadījums, kad kāda koalīcijas partija piketēja pret savu valdību. Tas bija 2002. gadā pirms 8. Saeimas vēlēšanām, kad toreizējā premjera un Latvijas ceļa priekšsēdētāja Andra Bērziņa partijas biedri protestēja pret savu kolēģu aizturēšanu tā sauktajā skrejlapu skandālā, kurā aizdomās par Tautas partiju nomelnojošu skrejlapu izplatīšanu bija aizturēti LC biedri. Vēlāk gan atklājās, ka ne bez LC biedru ziņas bija tapušas skrejlapas, bet agrākā varas partija LC Saeimā vairs neiekļuva. «Tā bija pilnīgi cita situācija,» tagad Dienai saka toreizējais premjers A. Bērziņš. Viņš atminas, ka ikvienā valdībā bijuši kādi nemiera cēlāji, kas grib izcelties ar savu ideju paušanu vai pabaidīt partnerus, lai panāktu sev labākus nosacījumus, piemēram, budžeta pieņemšanā. A. Bērziņš pieļauj, ka tas arī šoreiz varētu būt NA patiesais mērķis, vienlaikus krājot punktus nākamajām vēlēšanām. Arī A. Bērziņa valdībā, kurai bija jāgatavo Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā un NATO, «lielākie gaisa jaucēji» bijuši no TB/LNNK, kuri sekmējuši ne vienas vien valdības krišanu. R. Dzintars iepriekš sacīja, ka TB/LNNK bija cita partija, par kuras darbību NA nevar uzņemties atbildību.
Jāvērtē arī riski
Viens no bijušajiem TB/LNNK līderiem Jānis Birks tagad ir Nacionālās apvienības ierindas biedrs. Lūgts novērtēt partijas biedru dalību pret valdību vērstajā protesta akcijā, viņš atzina - no vienas puses, citas mentalitātes bēgļu uzņemšana Latvijā patiešām radot bažas, tam var būt tālejošas sekas. Taču esot jāvērtē arī tie riski, kādus var radīt šādas populistiskas aktivitātes, jo «tās var izmantot austrumu kaimiņš savas politikas veidošanā». Pa spīti NA redzamajai politiskajai darbībai, demonstrējot savu atšķirīgo pozīciju, apvienības reitings Latvijas faktu jūlijā veiktajā aptaujā ir sarucis līdz 7,5 procentiem. Uz vaicāto, vai nav pazaudēta TB/LNNK vēlētāju daļa, J. Birks atzina, ka Visu Latvijai! ideoloģija apvienībā dominē un, iespējams, ir risks pazaudēt pragmatisko nacionāli domājošo vēlētāju, kuram nav pieņemamas arī tādas metodes kā parlamenta partijas protestēšana ielās.
Savukārt NA valdes loceklis, Ogres novada priekšsēža vietnieks Egils Helmanis piedalījās piketā un uzskata par pareizu šādu sabiedrības uzmanības pievēršanu bēgļu jautājumam, «kas drošību mūsu valstī nevairos». Arī viņš piketu nav uztvēris kā vēršanos pret valdību. Svarīgi ir rūpēties par mieru, kas ir lielākā vērtība, bet bēgļu uzņemšana varot radīt spriedzi, uzskata E. Helmanis. Viņš sacīja: «Mums jābūt solidāriem par to, par ko mēs varam uzņemties atbildību. Vai mēs esam pietiekami situēti, lai aizstāvētu savas sociāli neaizsargātās grupas. Bet zem argumenta, ka Krievija to var izmantot, var palikt jebko.» E. Helmanis atzina, ka piketa gaisotne viņu «ne visai apmierināja». Kā liecina portāla Delfi piedāvātais videomateriāls, piketā ir skanējuši gan rasistiski izteikumi, gan rupja lamāšanās. R. Dzintars atminas, ka gandrīz visos publiskajos pasākumos aktivizējas provokatori, kas var mest ēnu uz labu ieceri.