Pats B. Obama un viņa atbalstītāji islāmistu līdera nogalināšanu uzskata par vienu no lielākajiem ārpolitiskajiem panākumiem ASV prezidenta amatā. Taču terorisma eksperti uzsver, ka Al Qaeda, lai gan daudz cietusi, joprojām pastāv kā organizācija, O. bin Ladens pasaules islāmistiem joprojām ir moceklis, zem kura attēla viņi rod vienotību. B. Obamam tiek pārmests, ka viņš tikpat precīzi nerīkojās pret grupējuma Islāma valsts vadoni Abū Bakru al Bagdādi, kura vadībā kādreizējais Al Qaeda atzars kļuvis par ietekmīgāko ekstrēmā islāmisma un terorisma izplatītāju pasaulē.
40 minūšu operācija
2011. gada 2. maijā agrās rīta stundās divos īpaši sagatavotos helikopteros pie kādas trīsstāvu privātmājas mūra žoga Pakistānas pilsētā Abotābādā pielidoja 25 ASV jūras kājnieki, operāciju apraksta CNN Library. Pēc tam tuvāko 40 minūšu laikā viņi pārvarēja iežogojumu un, atklājot uguni, nokļuva līdz ēkas otrajam un trešajam stāvam, kur mita O. bin Ladens un viņa ģimenes locekļi. Pēdējo 5-10 apšaudes minūšu laikā ar lodi galvā virs kreisās acs tika nogalināts pats pasaulē meklētākais islāmistu vadonis, kā arī vēl trīs vīrieši, no kuriem viens bija O. bin Ladena dēls, un viena sieviete.
O. bin Ladena līķi identificēja viena no viņa sievām, tika arī veikta salīdzināšana ar foto un vēlāk arī DNS parauga salīdzināšana ar līķa fragmentu, kas apliecināja, ka tas ir O. bin Ladens.
Tajā pašā dienā pēc islāma reliģiskās ceremonijas O. bin Ladena mirstīgās atliekas tika noglabātas Arābijas jūras dzelmē no ASV karakuģa Carl Vinson klāja.
ASV prezidents B. Obama, kurš pēc vairākus gadus ilgām meklēšanas operācijām 20. aprīlī bija devis pavēli iebrukt O. bin Ladena mītnē, uzrunā nācijai paziņoja, ka O. bin Ladens nogalināts, nodēvējot to par «visnozīmīgāko sasniegumu līdzšinējos valsts centienos sakaut Al Qaeda». Grupējuma vadonis tika uzskatīts par 2001. gadā 11. septembrī ASV notikušo terora aktu organizētāju, viņu meklējot, sabiedrotie 2001. gada 7. oktobrī iebruka Afganistānā.
Madelēna Olbraita, kura bija ASV valsts sekretāre iepriekšējā demokrātu prezidenta Bila Klintona laikā, intervijā Euronews šonedēļ par vienu B. Obamas ārpolitikas galvenajiem sasniegumiem nosauca to, kā viņš tika galā ar O. bin Ladenu, kas bijis «ļoti grūts lēmums».
Atzars vēl briesmīgāks
Analītiķi gan ir krietni atturīgāki. Londonā iznākošās avīzes Al-Araby Al-Jadeed (Jaunais Arābs) ievadrakstā atgādināts - «lai gan Obamas administrācija sekmīgi atrada Osamu bin Ladenu un nogalināja viņu, Obama, pametot Balto namu, atstāj aiz sevis ienaidnieku, kurš ir daudz nežēlīgāks par bin Ladenu - Abū Bakru Al Bagdādi (Islāma valsts (IV) vadoni). Tieši viņš pašlaik izveidojis pseidovalsti, kas stiepjas pāri lieliem apgabaliem Sīrijā un Irākā, «kalifātu», kura vara sniedzas no Lībijas rietumos līdz Jemenai dienvidos un pat Pakistānai austrumos. Tā «vilki» sēj nāvi visapkārt pasaulei.»
Neatkarīgais terorisma eksperts Farhans Zahīds Huffingtonpost.com publicētā intervijā atzīmē, ka kopš 2004. gada Centrālās izlūkošanas pārvaldes operācijās nogalināti 64 Al Qaeda līderi un nozīmīgi pārstāvji, taču tās decentralizētā struktūra palīdzējusi tai pārdzīvot ASV pūliņus to iznīcināt, tās grupas joprojām darbojas 60 valstīs. Pasaules uzmanība gan tagad vairāk pievērsta IV.