Vienīgais atbalsts bija Egilam Levitam, kuru uz augsto amatu virzīja Nacionālā apvienība _Visu Latvijai!-_TB/LNNK (NA), taču arī tas nebija vērienīgs. Tāpat atšķirībā no vēlēšanām pirms četriem gadiem nebija aktīvi organizētas kampaņas pret kādu no kandidātiem.
Tik klusu prezidenta vēlēšanu dienu neatceras tie, kas ilgstoši seko līdzi politiskajiem procesiem. Pirms četriem gadiem, kad Sabiedrība par atklātību Delna rīkoja piketu Valda Zatlera atkārtotai ievēlēšanai, gandrīz visas dienas garumā pie Saeimas nama pulcējās cilvēki, skanēja radio translācija no sēžu zāles, brīžiem sanākušie arī skaļi kaunināja deputātus, saucot «zagļi, zagļi». Salīdzinoši spilgtas emocijas bangoja arī pirms astoņiem gadiem, kad V. Zatleru ievēlēja prezidenta amatā. Politologs Juris Rozenvalds Dienai norādīja, ka mazā iedzīvotāju aktivitāte nozīmē - viņiem nebija nopietna satraukuma par vēlēšanu iznākumu, kas vairāk esot bijis mediju radīts. «Vajadzību ieklausīties tautā akcentēja arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, bet ir jautājums, ko mēs saprotam ar tautu. Viena lieta ir «šūmēties» sociālajos tīklos, kur ir viena noteikta aktīva sabiedrības daļa, cita lieta - tērēt laiku, nākot pie Saeimas,» uzsvēra J. Rozenvalds.
Deviņos no rīta - stundu pirms Saeimas sēdes sākuma - pie parlamenta ēkas redzēja tikai dažus cilvēkus cienījamā vecumā, kuri klusi apsprieda E. Levita tautības jautājumu. Pusdesmitos ieradās piketa dalībnieki, kuru vidū manīja ne vien aktīvisti Ievu Branti, dzejnieci Liānu Langu u. c., bet arī Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Iesalnieku (NA). Bija redzami plakāti «Deputāt, ieklausies savā sirdsapziņā!», «Latvijas varas augšgalu starptautiskajā tiesā nekavējoši!». Kāds piketa dalībnieks skaļi pat apgalvoja, ka tauta E. Levitu jau ir ievēlējusi un deputātiem jāpilda tās griba. Savukārt, uzstājoties Saeimas sēdes debatēs, Mārtiņš Bondars (LRA) uzsvēra, ka tieši viņam bija vislielākais atbalsts balsojumā interneta vietnē Mansprezidents.lv.
Atbalstīt E. Levitu bija atnācis arī ekspolitiķis Ģirts Valdis Kristovskis (Vienotība), kurš Dienai norādīja, ka Saeimai jāizšķiras vai nu par vienu no kandidātiem, vai labāko, ar to domājot E. Levitu: «Levita kungs man ir pazīstams no 1989. gada, valdībā kopā esam bijuši. Viņš ir cilvēks, kurš kvalifikāciju un spēju pārstāvēt Latviju ir apliecinājis visos laikos. Tāpēc jau esmu atnācis paust savu pilsonisko attieksmi.» E. Levits, kurš Saeimā ieradās ar sievu un meitu, vienīgais teica uzrunu klātesošajiem, norādot, ka šī ir svarīga diena pilsoniskajai sabiedrībai. Citi prezidenta amata kandidāti izgāja cauri piketētāju rindām bez starpgadījumiem, bet arī nekādā veidā nemēģināja kontaktēties ar sanākušajiem, kuri turpināja skandēt E. Levita uzvārdu. Neliela vārdu pārmaiņa izraisījās starp dažiem jauniešiem un deputātu Borisu Cileviču (Saskaņa), kurš apgalvoja, ka E. Levita uzskati esot kā no XIX gadsimta: «Palasiet, par ko jūs iestājaties - jūs sevi uzskatāt par progresīviem, liberāliem cilvēkiem?»
Diena novēroja, ka tūlīt pēc Saeimas sēdes sākuma piketētājus uzrunāja kāds cilvēks, kurš acīmredzot bija organizators, aicinot sanākušos izklīst, jo rezultāti tāpat būšot zināmi vēlāk. Visas dienas garumā pie parlamenta ēkas stāvēja vienīgi daži seniori, kuri sarunājās savā starpā, bet neizrādīja nekādas publiskas aktivitātes. Tikpat kluss pienāca arī otrdienas vakars. Brīdī, kad notika balsu skaitīšana, pie Saeimas frakciju ēkas durvīm pulcējās ap piecpadsmit cilvēku, daži pievienojās vēlāk. Kad Saeimas namā kāda darbiniece ienesa ziedus, aktivizējās daži Latvijas Zaļās partijas biedri, pareizi secinot, ka viņu partijas līderis, visticamāk, ir ievēlēts. Viens no šiem entuziastiem vēlāk pateicās Solvitai Āboltiņai (Vienotība) un galanti skūpstīja viņai roku. No rīta redzētie E. Levita atbalstītāji vakarā vairs neatgriezās, iespējams, paglābjot jaunievēlēto Valsts prezidentu Raimondu Vējoni no negatīvām emocijām.