Lai gan šobrīd obligātās veselības apdrošināšanas likumprojekts vēl nav apstiprināts valdībā, tomēr aktīvi norit gatavošanās sistēmas ieviešanai. Lai izvērtētu labāko scenāriju, auditorkompānija KPMG Baltic veica pētījumu, kuru vakar prezentēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Kā norādīja auditorkompānijas pārstāvis Edgars Voļskis, visefektīvāk pacientu reģistrācijā būtu izmantot jau esošās eID kartes, ko izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Viņš paskaidroja, ka jaunas veselības kartes ieviešana, balstoties uz citu valstu pieredzi, izmaksā līdz pat diviem miljoniem latu, savukārt esošās eID kartes izmantošanas izmaksas veselības aprūpē varētu veidot aptuveni 200-300 tūkstošus latu. Šīs kartes saņemšana gan ir maksas pakalpojums - patlaban pakalpojuma cena ir 10 latu, bet personām ar atvieglojumiem - pieci lati. Tomēr E. Voļskis atzīmēja, ka atvieglojumus eID karšu iegādei varētu saņemt papildus arī maznodrošinātas personas, kuras Latvijā ir apmēram 125 tūkstoši. Komisijas deputāti gan pauda neticību, ka visi Latvijas iedzīvotāji šādu karti izņems, ja tas ir maksas pakalpojums. Kā Dienai norādīja PMLP pārstāve Undīne Priekule, līdz 1. novembrim izsniegta 356 291 identifikācijas karte.
Ar papildu izdevumiem pie šāda scenārija būs jārēķinās arī medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, jo ikvienam ārstam būs nepieciešams datu nolasīšanas terminālis. Kā paskaidroja E. Voļskis, šāda termināļa izmaksas var būt līdz 10 latiem. Rezultātā pirms medicīnas pakalpojumu sniegšanas ārsts, nolasot pacienta eID kartes datus, varēs redzēt, vai konkrētais cilvēks iekļaujas obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā un var saņemt attiecīgos pakalpojumus vai ne.
Likumprojektā paredzēts, ka veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu iezīmēs no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 3,65 procentpunktu apmērā, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem papildus jauni nodokļi nebūs jāmaksā. Pēc Veselības ministrijas (VM) aprēķiniem, kopā tas pašlaik atbilst apmēram 170 miljonu latu ieņēmumiem, kas tik un tā ir apmēram 30% no nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem medicīnas nozarei, skaidroja VM valsts sekretāra vietniece stratēģiskās plānošanas un finanšu jautājumos Daina Mūrmane-Umbraško. Pārējo summu turpinās nodrošināt valsts.
Ja persona sistēmā neiekļausies nemaksāta iedzīvotāju ienākuma nodokļa dēļ, tā saņemt varēs tikai neatliekamo palīdzību vai arī par pakalpojumu būs jāmaksā pilna cena. Veselības minimums gan tiks nodrošināts visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas. Tāpat valsts apdrošinās vairākas iedzīvotāju grupas, piemēram, bērnus, bezdarbniekus, kuri būs reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, pensionārus un studentus, kam valsts apmaksātie pakalpojumi būs pieejami tādā pašā apmērā kā nodokļa maksātājiem. Savukārt cilvēki, kas neiekļaujas sistēmā, bet to vēlēsies, varēs veikt valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas - reizi mēnesī maksājot 28 eiro vai arī samaksājot vienreizēju brīvprātīgu maksājumu trīs minimālo mēnešalgu apmērā.
Patlaban iecerēts, ka obligātās veselības apdrošināšanas sistēma jāievieš līdz 2014. gada 1. jūlijam, kad tiks sākta uzskaite, lai cilvēki, kuri 2014. gadā vismaz pusgadu būs maksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli, no 2015. gada 1. jūlija būtu tiesīgi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Līdz 2017. gadam gan iecerēts pārejas periods, lai iedzīvotāji un iestādes varētu pielāgoties sistēmai, skaidroja D. Mūrmane-Umbraško. Plānots, ka sistēmas aptuvenās ieviešanas tiešās izmaksas varētu būt 525 000 latu.
Likumprojektu par šīs sistēmas ieviešanu Ministru kabinetā skatīs 19. novembrī.