KD ir finanšu izlūkošanas dienests, kura uzdevums ir saņemt no likuma subjektiem, tajā skaitā bankām, informāciju par neparastiem un aizdomīgiem klientu veiktajiem darījumiem. Ja konstatējam noziedzīgu nodarījumu, attiecīgi nosūtām materiālus tiesībsargājošajām iestādēm, kuras tad arī izlemj tālāk par kriminālprocesa sākšanu. KD nav pilnvarots veikt ne operatīvo darbību, ne arī pirmstiesas izmeklēšanu.
Cik pēdējā gada laikā šādu ziņojumu bijis?
Pērn tādu bija nedaudz vairāk nekā 17 tūkstošu. Šogad ziņojumu skaits tuvojas 11 tūkstošiem. Būtiski saprast - vienā ziņojumā var būt informācija par vairākiem darījumiem. Pērn ziņojumi bija par vairāk nekā 11 tūkstošiem neparastu un 22 tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Cik materiālu KD nodevis tālāk kriminālprocesu ierosināšanai?
Pērn tiesībsargiem nodoti 340 materiāli. Gadījumos, kas saistīti ar nodokļu nenomaksu, esam konstatējuši, ka līdz noteiktam datumam konkrētajam subjektam bijis jādeklarē ar nodokļiem apliekamie darījumi Valsts ieņēmumu dienestā (VID), taču bijusi deklarēta tikai daļa vai tie vispār nav deklarēti, vai arī atsevišķos gadījumos darījumu veicēji nav reģistrējušies kā nodokļu maksātāji.
Šādus faktus konstatējat no banku sniegtās informācijas?
Arī no bankām. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem KD ir pieeja visām datubāzēm, kuru turētāji ir valsts vai pašvaldības. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā varam iegūt pietiekami pilnu informāciju par attiecīgo personu. KD drīkst sniegt informāciju par konkrētu personu policijai tikai tad, ja saskatām tās veiktajos darījumos noziedzīgu noziegumu. Būtiski - atbilstoši Krimināllikumam par ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas kriminālatbildība iestājas tikai tad, ja nodokļu parāds ir vismaz 50 minimālo mēnešalgu apmērā, kas šobrīd kopsummā būtu vismaz 18 500 eiro. Kopš šā gada 1. aprīļa bankām par aizdomīgiem darījumiem, kas saistīti ar iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, paralēli jāziņo arī VID, kas lietvedību pret šādām personām var sākt par daudz mazākiem nodokļu parādiem. Savukārt KD prioritāte ir liela apmēra noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmu un līdzekļu meklēšana un iesaldēšana, lai izmeklēšana tos varētu arestēt un tiesa konfiscēt par labu cietušajiem vai valsts budžetam.
Respektīvi, meklējat PVN shēmotājus...
Tajā skaitā. Mēs nosacīti pieņēmām, ka shēmu var uzskatīt par lielu, ja tajā iesaistītas vismaz 20 fiziskas vai juridiskas personas. Saņemto informāciju ievadām datubāzē, un speciāla programma to analizē un izveido shēmas ilustrāciju - norādot gan shēmā iesaistītās personas, gan naudas plūsmas ceļus. Bijušas arī ļoti lielas shēmas, piemēram, tālākai izmeklēšanai policijai nodoti divi materiāli, kur katrā shēmā ir 115 dalībnieku, bet vienā pat bija vairāk nekā 800 dalībnieku.
Par kuriem vairāk saņemat informāciju - rezidentus vai nerezidentus apkalpojošo banku klientiem?
Šajā gadījumā tam nav nozīmes, jo dators nešķiro cilvēkus ne pēc tautības, ne pavalstniecības, ne arī dzimuma. Dators analizē darījumus un to shēmas.
Pamanāms, ka uzmanība vairāk tiek pievērsta nerezidentiem un viņus apkalpojošajām bankām, lai gan patiesībā shēmās lielākoties esot iesaistīti tā saucamo labo banku klienti - rezidenti.
Dienestā darījumu operāciju analītiķim nav būtiski, no kāda likuma subjekta, tajā skaitā bankas, un par kādām personām saņemts ziņojums. Ja tā var teikt, tad viņam kā skulptoram jānoņem nost viss liekais - pētot neparastos un aizdomīgos darījumus, legālie jānošķir no noziedzīgajiem un galarezultātā jāuzzīmē kriminālās situācijas objektīvā aina, kas pamatojama ar datubāzēs par konkrēto fizisko vai juridisko personu esošo informāciju.
Vai ir pietiekama pieeja informācijas avotiem, lai noskaidrotu visus faktus par konkrētā ziņojumā iekļauto personu?
Ja ir tāda nepieciešamība, mēs varam pieprasīt papildu informāciju arī no citiem likuma subjektiem, tajā skaitā bankām un arī visām pieminētajām datubāzēm, kā arī no ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem.
Kāda ir banku atsaucība uz jūsu pieprasījumiem?
Bez problēmām.
Bet, ja KD pieprasīs citai bankai informāciju par tās klientu, kuru šī banka nebūs uzskatījusi par aizdomīgu, vai tā nejautās KD iemeslus?
Šādu jautājumu banka nav tiesīga uzdot, jo finanšu izlūkošanas dienestiem nav jāatskaitās likuma subjektiem, kāpēc mums konkrēta informācija ir vajadzīga. Tas pats attiecas uz jebkuru citu subjektu, piemēram, pieprasot informāciju no datubāzes, mums nav jāsniedz vajadzības pamatojums ar kādu faktu izklāstu. Dienestu pārrauga Ģenerālprokuratūras īpaši pilnvaroti prokurori, kuriem jebkura banka vai datubāzes uzturētājs var lūgt pārbaudīt, kāpēc KD pieprasījis konkrētu informāciju. Protams, ir tiesības arī iesniegt sūdzību.
Piemēram, banka vai datubāzes uzturētājs var jums nedot šo informāciju un iesniegt sūdzību?
Nē, viņiem jāsniedz pieprasītā informācija, un tikai tad viņi var iesniegt sūdzību. 18 gadu laikā atsevišķu datubāžu uzturētāji pāris reižu lūguši īpaši pilnvarotam prokuroram pārbaudīt, vai KD pamatoti pieprasījis informāciju. Mūsu pamatojums ir vismaz viens likuma subjekta ziņojums par neparastu vai aizdomīgu darījumu, uz kura pamata esam sākuši pārbaudi, un skaidrojums, kāpēc meklējam konkrēto informāciju. Arī bankas vērsušās pie īpaši pilnvarotiem prokuroriem saistībā ar KD darbību.
Un konkrēti?
Runa ir par jautājumiem, kas saistīti ar naudas iesaldēšanu. Vēl ik gadu ir pāris desmiti sūdzību, ko iesniedz personas, pret kurām vērsti rīkojumi par viņu bankas kontu vai aktīvu iesaldēšanu.
Cik daudzos no visiem ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem KD secinājis, ka veiktas noziedzīgas darbības, tajā skaitā nodokļu noziegumi?
Pērn kopumā tālākai izmeklēšanai nosūtīti 340 materiāli, tajā skaitā 65 VID Finanšu policijas pārvaldei saistībā ar nodokļu noziegumiem. Savukārt 273 nosūtīti Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, viens KNAB.
KNAB - tas nozīmē, ka šajā gadījumā runa varētu būt par korupciju?
Jā, KNAB kompetencē ir amatpersonu noziegumi. Materiālos pēdējos gados mēdz būt runa arī par nepatiesas informācijas sniegšanu amatpersonas deklarācijā.
197 gadījumos sākti kriminālprocesi, bet 53 lietas pievienotas esošiem kriminālprocesiem - šajos gadījumos par konkrētām personām bijušas aizdomas iepriekš?
Jā. Tā ir statistika par jau 2015. gada materiāliem, bet tā kā daudzus policija vēl turpina pārbaudīt arī šogad, tad šodien šie skaitļi ir vēl lielāki. No iepriekšējo gadu pieredzes - bijis gadījums, kad pret kādu personu jau sākts kriminālprocess par trim noziedzīgām epizodēm, bet, pamatojoties uz mūsu nosūtītajiem materiāliem, izmeklētājs lietai pievienojis vēl 42 epizodes. Nodokļu noziegumu gadījumā jāņem vērā fakts, ka izmeklēšanas darbības prasa daudz ilgāku laiku, jo jāveic nodokļu aprēķini, lai līdz centam aprēķinātu nesamaksāto nodokļu apmēru.
Kāda ir proporcija starp rezidentiem un nerezidentiem ziņojumos par aizdomīgiem vai neparastiem darījumiem?
Pērn konstatēti 22 215 aizdomīgi darījumi, tajā skaitā informācija par nerezidentiem no kopējā ziņojumu skaita ir 8095 jeb 36,44%. Nodokļu jomas īpatsvars no kopējā ziņojumu skaita ir 8163 gadījumos jeb 36,75%, kur ir aizdomas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tajā skaitā nerezidentu aizdomīgo darījumu īpatsvars nodokļu jomā ir 2052 gadījumos jeb aptuveni 25%.
Kāda ir KD sadarbība ar citām uzraugošajām iestādēm, apkarojot PVN shēmas?
Ļoti laba, un tā ir precīzi strukturēta. To regulē gan starptautiskie, gan nacionālie normatīvie akti. Ikdienā mēs vadāmies arī no praktiskās vajadzības. Piemēram, KD informē attiecīgās kontroles institūcijas par uzraugāmo likuma subjektu darbības statistiku cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Tāpat notiek sadarbība KD Konsultatīvās padomes un arī Finanšu sektora attīstības padomes ietvaros.
Varat apgalvot, ka šobrīd Latvijā cīņa pret nodokļu nemaksāšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir efektīva un sistēmiska?
Mums tiek veidota efektīva sistēma. Pirmkārt, tā sastāv no normatīvajiem aktiem, kuri paredz konkrētas pilnvaras attiecīgajām iestādēm, kas arī ir šīs sistēmas sastāvdaļa. Sistēma tiek nemitīgi pilnveidota, normatīvos aktus uzlabo, lai atbilstu šai jomā starptautiskajiem normatīviem, kuri arī nemitīgi attīstās. Diemžēl, taču noziedznieks ar savu rīcību vienmēr ir soli priekšā, un tāds nu ir mūsu liktenis iet noziegumam pa pēdām. Mēs nekad nevaram būt priekšā.
Vai atbilstība starptautiskajiem normatīviem ir svarīgākais faktors, lai veiksmīgi izskaustu finanšu noziegumus? Varbūt jāvadās no vietējās realitātes?
Starptautiskie normatīvi standartizē un sakārto svarīgākās lietas, piemēram, prasot attiecīgajā situācijā iesaldēt naudu. Taču tie nenosaka termiņu - to izlemj nacionālais likumdevējs, vadoties no savas vietējās prakses. Nākamais ir institucionālā sistēma, kas precīzi realizē kārtību, piemēram, kādā tiek uzraudzīta finanšu nozare, kontrolē pienākuma izpildi likuma subjektiem ziņot finanšu izlūkošanas iestādēm. Jābūt precīzai juridiskajai bāzei, lai konkrētu noziegumu var izmeklēt, iztiesāt un paziņot vainīgajam - tu esi izdarījis tādu noziegumu, radījis konkrētus zaudējumus, un par to tev pienākas attiecīgs sods. Nākamais jautājums ir - kādi resursi ir attiecīgajiem dienestiem uzdoto pienākumu izpildei. Ja iestādei nav pietiekami darbinieku vai naudas, tad to nevar vajadzīgajā līmenī nodrošināt. Kad stājāmies OECD, mūs pārbaudīja šīs organizācijas eksperti un norādīja uz kapacitātes problēmu. Latvija vienmēr gribējusi kļūt par finanšu centru, un šobrīd zināmā mērā tādi arī esam - vienā dienā Latvijā notiek apmēram viens miljons finanšu darījumu par kopējo summu aptuveni viens miljards eiro. Kaut kāda daļa no tā neizbēgami ir arī pelēkā nauda. Līdz ar to jābūt gan normatīvai bāzei, gan institucionālai bāzei, kas ir spējīga atrast, izanalizēt, izmeklēt un notiesāt. OECD eksperti uzsvēra - kvalitatīvas darbības nodrošināšanai jābūt noteiktam resursu apjomam, mēs norādījām, kādi ir mūsu resursi, uz ko saņēmām norādījumu, ka tas ir par maz, ka ar mūsu resursiem nav iespējams efektīvi cīnīties pret finanšu noziegumiem. Jūs man arī sakāt - ir tādi un tādi miljoni, bet KD ir mazs - kopējais darbinieku skaits mums ir 30 cilvēku, skaitot no priekšnieka līdz apkopējai. Viena nodaļa pārbauda visus saņemtos ziņojumus - kopumā septiņas štata vietas, no kurām reāli ikdienā strādā četri līdz seši cilvēki, jo ir arī atvaļinājumi, slimības. Taču mums jāspēj pārbaudīt, vai persona, par kuru saņemts ziņojums, patiešām darbojusies ar konkrēto bankas kontu, vai vispār tāda eksistē. Varbūt cilvēkam nozagta pase un tamlīdzīgi. Gandrīz ik gadu mēs saskaramies ar faktu, ka persona, kura it kā veikusi kādu darījumu, pirms vairākiem gadiem faktiski mirusi. Kurš parakstījis līgumus, mēs nezinām. Savā ziņojumā policijai mēs darām zināmu, ka miris cilvēks nevar parakstīt dokumentus. Tātad ir kāds cits, kurš to dara. Tad ir jautājums - kāpēc tas tiek darīts? Vai arī uzņēmums it kā strādā kādā nozarē, bet viņam nav neviena darbinieka vai ražošanai nepieciešamās tehnikas. VID pārbauda reģistrācijas adresi, bet tur vispār nekā nav, vai arī tas var būt kādas vecmāmuļas dzīvoklis, kura saka, ka te nekad nekāds uzņēmums nav bijis un ka viņa dzīvo viena. Šādos gadījumos rodas loģisks jautājums - par kādu naudu, piemēram, konkrētas personas iegādājušās dārgus īpašumus. Tas viss jāpārbauda, jāapkopo informācija.
Vai jums ir pārliecība, ka TAD, kad pieprasāt bankām informāciju par konkrētiem klientiem, par jūsu interesi netiek nodota ziņa konkrētajai personai? Man stāstīts, ka par shēmotāju piesegšanu attiecīgiem cilvēkiem tiek maksāti 1-4% no darījuma summas.
Mums jau šādu informāciju neviens oficiāli nesniedz.
Man arī pagaidām ne.
Nu, tātad tas paliek tikai pieņēmumu līmenī. Taču es vados no tā, ka jebkurā bankā ir savs iekšējās drošības dienests. Agri vai vēlu šāds fakts nonāks atklātībā. Pašreizējā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas prakse, nosakot bankām naudas sodus miljonos eiro, parāda, ka problemātika ir zināma. Tā visdrīzāk ir cīņas ar naudas legalizāciju kopējo prasību neievērošana. Pasaules prakse rāda, ka problēmu acīmredzot var risināt tikai šādā veidā - likt likuma subjektam rēķināties, ka, tieši vai netieši sadarbojoties ar, neteiksim, noziedzīgo pasauli, bet - pelēko pasauli, tiks piemērots sods.
Kādēļ nesaucat to par noziedzīgo pasauli?
Ir melnā nauda - ieroču nauda, slepkavību nauda. Pelēkā nauda nevienam it kā tieši nav nozagta. Tie ēnu ekonomikā ir nodokļi, kas šādā vai citādā veidā apieti un nav nomaksāti, pie noteikta nenomaksas apjoma jau veidojot noziedzīgu nodarījumu.
Nauda nozagta sabiedrībai, jums, man!
Bet arī nodokļu nemaksātāja bērni iet skolā, viņiem ir sliktāka izglītības kvalitāte. Netiešā veidā viņš arī sevi apzadzis. Viņš brauc ar sliktāku vilcienu.
Viņš, visticamāk, brauc ar Mercedes vai Porsche...
Bet viņš brauc pa sliktiem ceļiem.
Vai sodi, kas tiek piemēroti, tajā skaitā bankām, būs tas instruments, kas padarīs riskantāku un neizdevīgāku nodokļu shēmošanu un to atbalstīšanu?
Pasaules mērogā ar šādiem sodiem bankām tiek likts saprast, ka to ieguvumi no likumu nepildīšanas vai daļējas neievērošanas jāsalīdzina ar to summu, kāda jānomaksā sodos. Ja sods ir daudz lielāks, ir finansiāli neizdevīgi sadarboties ar pelēko ekonomiku. Likuma ievērotājam šādā situācijā jābūt ieguvējam.
Vai sistēma to nodrošina?
Mēs, tāpat kā daudzas citas valstis, esam procesā.
Cik ilgs laiks vajadzīgs, lai pelēkais tirgus kļūtu ļoti dārgs?
Tas ir komplekss jautājums. Jebkurā gadījumā Latvijā visas bankas aktīvi ziņo par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem.
Jebkurai bankai vislabāk redzama bezskaidras naudas kustība klientu kontos. Vai gadījumos, kad celtas apsūdzības par finanšu noziegumiem, bijuši notiesājoši spriedumi banku darbiniekiem, kuri izrādījušies iesaistīti shēmās?
Jau tad, kad uzraugs soda banku, tad soda par to, ka kaut kas nav vispār vai daļēji ievērots. Ar to jau sākas sava veida tiesas spriešana bankai. Noziegumu novēršana ir ļoti būtiska lieta. Ar to gribēju sacīt, ka vieglāk ir nepieļaut lielu legalizācijas shēmu veidošanos nekā pēc tam ilgstoši to izmeklēt, tajā skaitā - dzenoties pakaļ noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem.
Vai bijuši gadījumi, kad bankas neziņo KD par aizdomīgiem vai neparastiem darījumiem?
Jūs man jautājat - vai es zinu to, ko es nezinu? Filozofiski sakot - nē, es nezinu. Praksē tas būs nedaudz citādi - gan likuma subjektu uzraugi, gan citas personas sniedz informāciju par darījumiem, kurus paši likuma subjekti nav novērtējuši kā ziņojamus.
Ja bankas A paziņota aizdomīga darījuma analīzes rezultātā jūs pa ķēdīti nonākat līdz bankai B un konstatējat, ka šī banka nav ziņojusi par savu klientu aizdomīgiem darījumiem, kā rīkojaties?
Mēs par aktuālām situācijām ziņojam banku uzraugam. Taču ne jau vienmēr vainīgs ir likuma subjekts. Ir situācijas, kad analīzes rezultātā atklājam shēmas, par kurām esam šokā - kā kaut kas tāds valstī vispār bijis iespējams. Arī shēmas var būt dažādas - ir ļoti lielas, bet darījumu summas tur ir relatīvi niecīgas. Taču var būt nosacīti maza shēmiņa, kuras rezultātā notiek nelikumīgi darījumi desmitiem miljonu eiro vērtībā. Tad ir jāsaprot, kāpēc tas varēja notikt, - vai tā ir nepilnīga normatīvā bāze, vai nepietiekama uzraudzība, vai paša likuma subjekta vaina. Tas jāskata kompleksi. Tāpēc mēs arī mācām banku darbiniekiem pareizi atpazīt noziedzīgus darījumus, legalizācijas tipoloģijas un daudzas citas lietas, lai sistēma darbotos efektīvi. Respektīvi - lai ir mazāks ziņojumu skaits, bet tie ir precīzāki attiecībā uz iespējamo noziedzīgo darbību. Sabiedrībā ir nepareizs priekšstats, ka fiktīvie uzņēmumi ir galvenie vaininieki nodokļu shēmās. Mēs nereti nododam lietas tālākai izmeklēšanai par shēmām, kurās ir reāli uzņēmumi, kuriem 80%, 90% un pat vairāk uzņēmējdarbības ir legāla. Ir reizes, kad tiesībsargājošās iestādes darbinieks iesaucas: «OOO! Arī viņi?!» Visiem labi zināms uzņēmums, par kuru lasām avīzēs, par kuru mums ir priekšstats - tur saimniecībā viss kārtībā… Bet KD jau meklē to daļu, kas nav kārtībā. Mēs nesodām cilvēku par nodokļu parādu, ja redzam - naudas nav, un viņš vienkārši nevar samaksāt. Citos gadījumos konstatējam - cilvēks apzināti nemaksā nodokļus, naudu slēpj citos kontos, kurus nedeklarē VID, naudu slēpj ārvalstu bankās vai fiktīvā uzņēmumā, kura formālais īpašnieks ir kāds bezpajumtnieks, kurš nemaz nenojauš, kāda nauda ir viņa kontā.
PVN shēmās apgroza milzīgas naudas summas, vai tas būtu iespējams, ja nebūtu korumpētu piesedzēju valsts struktūrās?
Tam, ka korupcija valsts sektorā pastāv, es viennozīmīgi piekrītu. Esmu lasījis dažādos avotos, ka pasaulē ap 20-25% no noziedzīgās naudas ir iezīmēta, lai tiktu virzīta uz korupciju. Noziedznieki paši saprot, ka aptuveni ceturtā vai piektā daļa no ieņemtajiem līdzekļiem jāvirza koruptīviem mērķiem, lai varētu dzīvot, lai varētu pastāvēt.
Vai tas nav nacionālās drošības apdraudējums, ja mēs zinām, ka 20-25% noziedzīgās naudas aiziet korupcijai?
Tā ir ļoti labi zināma lieta, ka korumpētie tālāk legalizē šo noziedzīgo naudu. Kad korupcija un noziedzīgās naudas legalizācija kādā valstī nonāk jau līdz tādam līmenim, ka noziedzniekiem ir ietekme politikā, tad attiecīgajā valstī ir attiecīgi rezultāti cīņā ar noziedzību.
Un Latvijā?
Es šajā gadījumā nerunāju par Latviju.
Bet es jautāju.
Tā ir viena no problēmām.
Varbūt svarīgi pašiem sev atzīt, ka ar finansēm saistītie noziegumi Latvijā ir liela problēma, un sākt aktīvi rīkoties?
To visi zina. Taču mēs ik reizi atduramies gan pret finansējuma, gan arī labu darbinieku trūkumu. Arī KD ir nopietnas problēmas atrast tiešām labus speciālistus. Augstskolas darījumu operāciju analītiķus legalizācijas atklāšanai neapmāca. Turklāt arī darba samaksa labiem speciālistiem ir būtiski mazāka nekā, piemēram, vidēji finanšu sektorā līdzīgu darbu strādājošajiem. Šeit analītiķi tūkstošus nesaņem.
Varbūt vajadzētu?
Iespējams. Šogad bez citām summām kādā lietā tika konfiscēti un valsts budžetā iemaksāti 50 miljoni eiro, par kuriem atklāto shēmu rezultātā KD sadarbībā ar citiem materiālus nodeva policijai izmeklēšanai. Ir viens konkrēts zelta vērts mūsu darbinieks, kurš analizēja shēmas un veidoja materiālus. Ir, protams, Atlīdzības likums un paredzētā darba apmaksa, bet par šo konkrēto darbu viņam tika pateikts… vispārējs paldies. Neviens cents no konfiscētās noziedzīgās naudas nekad nav piešķirts ne KD, ne konkrētam darbiniekam. Protams, nav jau tā, ka tikai viens cilvēks izdara varoņdarbu, ir visas komandas kopējs, ilgstošs rutīnas darbs, taču tomēr ir kāds, kurš pirmais pamana shēmas diega galu un sāk to šķetināt.