Pauls Jonass
Tik sakāpinātas emocijas laikam piedzīvo pirmo reizi?
Pilnīgi noteikti. Viena lieta ir uzvarēt pasaules junioru čempionātā. Tur kāpt uz goda pjedestāla bija lieliski, taču pjedestālu sasniegt MX2 klasē pašu mājās Ķeguma trasē - tas ir pavisam kaut kas cits. Var pat teikt, ka šis ir mana sapņa piepildījums. Kad es sāku sadarbību ar Kristeru Serģi, viņš man pajautāja, kāds man esot mērķis. Teicu, ka gribētu šeit, Ķegumā, kādreiz lielos mačos uzkāpt uz goda pjedestāla. Tolaik Ķegumā notika KTM komandas testi. Jā, nu tas brīdis arī pienāca. Neviens laikam nebija gaidījis, ka tas notiks tik ātri. Pagājušajā sezonā es cīnījos par iekļūšanu labāko piecpadsmitniekā. Šosezon jau pretendēju uz top 3. Šis ir mans trešais goda pjedestāls MX2 klasē. To izcīnīt mājas trasē pilnīgi noteikti ir kaut kas ļoti īpašs. Emocijas man pat ir grūti atstāstīt. Braucot trasē, es katrā trases stūrī dzirdēju, kā fani mani uzmundrina. Otrajā braucienā pēdējos divos apļos man bija sajūta, ka noģībšu. Man iekšā viss trīcēja.
Fanu atbalsts gadījumā arī neizdarīja papildu spiedienu uz tevi? Pirms sacensībām Red Bull KTM Racing komandas pārstāvis, motokrosa leģenda Stefans Evertss esot vairākkārt runājis ar tevi un, piekodinājis nepārcensties...
Jā, tā bija. Pēc kritiena sacensībās Zviedrijā trešdien es treniņā pamēģināju braukt un varēju veikt tikai piecus apļus. Es patiešām nejutos labi. Bažījos, kā būs nedēļas nogalē, arī citi bija satraukušies. Pats gan centos par to nedomāt. Braucu uz Ķegumu ar domu, ka būs parastas sacensības, lai gan es sapratu, ka tik vienkārši tas viss nebūs gan. Redzot fanu pūļus, manī uzjundījās neaprakstāmas emocijas, un, jā, - izdarīja arī papildu spiedienu uz mani.
Kā juties fiziski, jo vēl pirms pusotras nedēļas lietoji antibiotikas?
Tā tik tiešām bija. Divarpus nedēļu neesmu normāli trenējies. Tā ir, kā ir, - neesmu es labākajā fiziskajā kondīcijā. Ļoti labi es jutos pasaules čempionāta trešajā posmā Argentīnā. Pašreiz man ir 80 procentu no tās gatavības. Jebkurš cilvēks, kurš ir lietojis antibiotikas, zina, ka pēc tam nav viegli atgūties. Pēc pagājušās nedēļas sacensībām Zviedrijā negaidīju, ka izdosies tik laba sacīkste Ķegumā.
Ja gatavība būtu tāda kā Argentīnā, pirmajā braucienā būtu izdevies līdz finišam noturēt pirmo pozīciju?
Domāju, ka jā. Es zinu, cik labi es varu braukt. Šodien nebija īstais Pauls, kas brauca trasē. Jā, es kāpu uz goda pjedestāla, bet es zinu, ka varu braukt krietni ātrāk. Pirmajā braucienā, kad man tuvojās anglis Maks Enstijs, es centos palielināt ātrumu, bet tūlīt sākās arī kļūdiņas. Pie sevis nodomāju - nē, ir jābrauc prātīgāk. Labāk būšu otrais nekā piedzīvošu kritienu un atkritīšu nezin uz kuru vietu.
Tavs pluss laikam ir starts. Pirmajā taisnē brauc nedaudz atšķirīgi no pārējiem ar izteikti taisni izstieptām rokām. Tas ir tavs stils?
Es pat nezinu. Neesmu īpaši savu stilu veidojis, lai gan treniņos startam es pievēršu papildu vērību. Es apzinos, ka labs starts ir 70 procentu no panākuma. Šosezon man ir arī ļoti labs motocikls. Gandrīz visos braucienos es pēc starta esmu bijis labāko piecniekā.
Komandas pirmā numura Džefrija Hērlingsa nestartēšana kaut ko mainīja?
Manuprāt, jā. Šajās sacensībās es biju komandas pirmais numurs. Visi strādāja uz mani, lai man viss izdotos. Es domāju, ka tas bija diezgan liels pluss.
Vai nejūti aizmugurē jau konkurenta elpu? Pirmajā braucienā trešo vietu pārsteidzoši izcīnīja tavas komandas braucējs Deivijs Pūtjess, kurš ir gadu par tevi jaunāks.
Pārsteigums tas bija, bet konkurenta elpu es vēl nejūtu. Mēs varbūt neesam ļoti labi draugi, bet savā starpā komunicējam, esam komandas partneri. Nav mūsu starpā īpašas sāncensības.
Priekšā vēl sešu posmu sacensības. Kopvērtējumā esi ceturtajā vietā. Mērķis varētu būt iekļūt labāko trijniekā?
Es cenšos uz situāciju kopvērtējumā neskatīties. Mans mērķis šosezon ir uzkrāt pieredzi. Protams, būtu ļoti patīkami sezonas beigās ieņemt vietu trijniekā, bet tas nav mans pašmērķis. Uz turpmākajiem posmiem gan raugos cerīgi. Vēl tikai nākamajā posmā Čehijas pilsētā Loketā būs cietā trase, pārējās būs mīkstāks segums. Tādas trases man patīk. Redzēsim, kā veiksies, bet domāju, ka visam vajadzētu būt kārtībā. Uz situāciju kopvērtējumā es neesmu iesprindzis. Galvenais būs nobraukt bez kļūdām, bez kritieniem un bez traumām.
Ķegumā ir tev parocīga trase?
Nē, pilnīgi noteikti šī nav mana trase. Ķegumā ir ļoti īpaša un sarežģīta trase. Pa virsu ir smiltis, bet apakša ir diezgan cieta. Šeit iegūta otrā vieta - tas nudien nav slikti.
Kad pienāks tavs laiks MX2 klasē?
Šosezon un pēc tam, ja nemaldos, vēl četrus gadus varēšu braukt MX2 klasē. Laiks man vēl ir.
Nesteigsies ar pāriešanu uz MXGP klasi?
Nē, lai gan laiks jau rādīs, kā man rīkoties. Pašlaik es nekur nesteidzos. Ziemas periodā būs jācenšas pastrādāt tikpat cītīgi, kā man tas izdevās pirms šīs sezonas. Jāsper būs solis uz priekšu, lai nākamsezon jau stabili varētu cīnīties par labāko trijnieku.
Lielākais paldies laikam jāsaka vecākiem...
Protams, tēvam Kasparam un mammai Dainai, tāpat arī māsām Katei un Ilzei, draudzenei Adrijai un visai komandai. Pilnīgi visiem - liels paldies!