Pēdējos gados LP bieži dreifējis pārmaiņu ūdeņos - izkuģojis no ērtā monopolstāvokļa, pieredzējis atsevišķu tradicionālo pakalpojumu pieprasījuma būtisku samazināšanos, tāpēc iespēju gūt ieņēmumus radis citos veidos un pasta nodaļās ieviesis daudz dažādu pakalpojumu, kas, iespējams, atvieglo ikdienu lauku ļaudīm, taču ne steidzīgajiem pilsētniekiem.
Trešdienas novakare pasta nodaļā Ķengaragā, Maskavas ielā - rindā piecpadsmit cilvēku, nākas gaidīt pusstundu, jo strādā vien divas darbinieces. Daži laiku kavē, lasot līdzpaņemto presi, citi - seko rindas virzībai, lai nepalaistu garām savu kārtu, jo numuriņu sistēmas šeit nav. Līdzīgi ir Rīgas vienā no noslogotākajām pasta nodaļām - Centrālajā dzelzceļa stacijā, ar to atšķirību, ka proporcionāli «lodziņu» skaitam strādā vairāk darbinieču un ir arī rindu «mašīna». Šeit Diena uzrunā kādu acīmredzami neapmierinātu sievieti. «Esmu biroja administratore, bieži nākas sūtīt ierakstītās vēstules. Taču atzīšos, ka nereti neizturu un iemetu tās vēstuļu kastē kā parastās, jo šī nīkšana man bojā garastāvokli un brīvo vakaru. Nesaprotu, kāpēc ātrās kases ciet un man jāgaida, kamēr, atvainojos, dzērāji noformēs ātros kredītus?»
Lēno rindas virzību var arī izmantot - piemēram, lai iegūtu jaunas zināšanas par LP daudzfunkcionalitāti. Šeit iespējams saņemt starptautisku naudas pārvedumu no ārzemēs dzīvojošiem tuviniekiem un turpat to ieguldīt valsts krājobligācijās. Ja maks tukšs, tā piepildīšana esot vien stundas jautājums - pastā var pieteikties trim ātrajiem kredītiem. Vēl arī pieslēgt mobilos sakarus, bet, ja mūsdienu tehnoloģijas neuzrunā, tad darbinieces par maksu ļaus piezvanīt uz jebkuru numuru Latvijā - cena ir 30 santīmu un vēl seši par katru norunāto minūti. Jā - pasta pakalpojumu tarifu katalogā, kas pieejams klientu ērtībām, visas cenas pat gadu pēc pārejas uz eiro joprojām norādītas vienīgi latos. Operatore, atbildot uz piezīmi, rausta plecus un saka, ka neesot pamanījusi - darbs dzenot darbu.
Haotiski izvietotos plauktos un stendos rindojas dažādas preces - sākot no sērkociņiem, beidzot ar pastkastīti, vienkāršu mobilo tālruni un makšķerēšanas gada karti. Savukārt Rīgā, Slokas ielā esošajā LP nodaļā iespējams iegādāties pat cigaretes. Sazvanītā pasta darbiniece atbild, ka šāda iespēja klientiem esot jau sen un tirgojamo preču klāsts ir nodaļas vadītāja ziņā - galvenais nosacījums - lai tās būtu pieprasītas.
Nelaipnais monopols
«Iespēju klāsta paplašināšana iet roku rokā ar servisa pilnveidošanu. Jā, mums ir jāuzlabo klientu apkalpošana, kas varbūt vēsturiski nebija prioritāte, jo monopolam, kāds LP bija līdz 2013. gadam, nekad nav tendence ļoti spodrināt klientu servisu,» Dienai atzīst LP valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs. Viņa vadītā valde ir jau desmitā dažu gadu laikā, savukārt pats A. Salnājs amatā «ierotējis» no valdes locekļa krēsla, kur iesēdās pirms diviem gadiem. Līdz tam viņš plašāk nebija pazīstams - strādājis par juristu, profesionālo interesi saistot ar būvniecības tiesību jomu, ko patlaban Londonā apgūstot maģistrantūrā. Un paralēli Latvijā vada uzņēmumu ar četriem tūkstošiem darbinieku. Tā gan neesot, ka vadītāji mainās un, nākot ar saviem uzstādījumiem, katrs rausta LP vien sev izprotamu vīziju virzienā: «Pēctecība ir liela. Jebkuram uzņēmumam ir kāds īpašnieks, kurš lemj, kas jāpilda šai vai citai valdei. Ir vesela struktūra, kas uzrauga LP un nosaka tā stratēģiju,» saka A. Salnājs un piebilst, ka pats strādāt uz LP neesot nācis, lai gūtu slavu, bet gan ar apziņu, ka varot paveikt labas lietas.
Vai nebūtu labi samazināt rindas nodaļās? - «Katrs klients atnāk ar savu vēlmi, protams, vēloties tikt apkalpots visātrāk un vēlams - pirms citiem.» Pēc ilgiem gadiem pērn veiktas aptaujas rezultāti liecinot, ka 74 procenti fizisko personu ar LP darbu esot apmierināti, savukārt neapmierināto esot vien četri procenti. Tas gan šķiet neticami, aplūkojot atsauksmes sociālajos tīklos, par ko Diena rudenī jau rakstīja. Pasta vadība norāda, ka, iedziļinoties katrā situācijā, nereti atklājoties, ka sūdzības ir nepamatotas, piemēram, kādam nepienākušās pakas piegādātājs nemaz nav LP.
Rindu ieņemt telefona ekrānā
Runājot par sūtījumu pazušanu, A. Salnājs smaida: «Aiziesim uz šķirošanas kompleksu, jūs redzēsiet, ka tur nekas nevar pazust.» Patiesi - daudzviet ir videonovērošanas kameras, darbinieki strādā līdzās viens otram un, pēc vadītāja teiktā, ne ko nozagt, ne atplēst aploksni neviena nemanītam neesot iespējams. Kādā telpā kaudzēs sakrauti lieli maisi ar hieroglifiem virsū - tur ceļu pie jaunajiem īpašniekiem gatavojas uzsākt preces no Ķīnas, ko Latvijas iedzīvotāji caur interneta veikaliem pasūta ar katru mēnesi arvien vairāk. Tās saņemt cilvēki dodas uz pasta nodaļām, veidojot rindas, un neapmierinātība varētu augt aritmētiskā progresijā. Taču LP modernajiem radījis rīku, kam būtu jāatpestī no nīkšanas nodaļā: «Intensīvi liekam jaunas rindu mašīnas, kas ļauj redzēt rindu un caur aplikāciju [mobilajā ierīcē] pieteikties arī attālināti,» atklāj A. Salnājs. Dažās svaigi atjaunotajās nodaļās šo ērtību jau iespējams izmantot, un šogad to uzstādīšot kopumā simts vietās. Tajā pašā laikā LP nodaļās klientu ērtībām nav pieejams bezvadu internets, kas rindās stāvošajiem ļautu kavēt laiku vai attālināti strādāt. Valstij daļēji piederošā SIA Lattelecom savam «pusbrālim» LP bezvadu internetu varot piedāvāt vienīgi par maksu, kas uzņēmumam nederot, tiekot gan meklēti citi varianti.
Alga otrā plānā
Šis gads LP iesācies ar kādu klusu, taču būtisku reformu - likvidēts Pasta pakalpojumu nodrošināšanas departaments, kas vadīja visu pakalpojumu sniegšanas vietu un pastnieku darbu. Uz jautājumu, vai tagad 550 pasta filiāles un vairāki tūkstoši darbinieku pakļauti tieši uzņēmuma valdei, Salnājs iebilst, ka nu viņi pakļauti katra reģiona nodaļas vadībai. «Izņēmām vienu starpposmu, lai uzlabotu saikni ar reģioniem un pārvaldību.»
Puse jeb aptuveni 2500 no LP darbinieku skaita ir pastnieki. Vairums pārvietojas kājām vai ar divriteni, bet apmēram 600 - ar auto, vairumu no kuriem LP no saviem algotņiem nomā, sedzot amortizācijas maksu par katru kilometru un apmaksājot degvielu. Jautāts par pastnieku algām, valdes priekšsēdētājs, kura mēnešalga 2013. gadā, pēc amatpersonas deklarācijas datiem, bija aptuveni četri tūkstoši eiro mēnesī, saka: «Lielākajai daļai, kas sāk strādāt pastā, šeit ļoti patīk, un tad atalgojums novirzās otrā plānā.» Uz iebildi, ka no patikšanas vien paēdis nebūsi, viņš norāda, ka papildus algai LP darbiniekiem esot sociālās garantijas un dažādi bonusi, piemēram, veselības apdrošināšana. To apstiprina Guna (vārds mainīts) - pastniece, kura jau pārdesmit gadu iznēsā sūtījumus kādā Bauskas novada ciematā: «Es nežēlojos. Saprotu, ka augstās skolās neesmu gājusi, uz kāda pamata man prasīt to lielo algu? Slodze arī nav nekāda lielā. Pirms iestājāmies ES, laukos bija cita aina. Tagad priecājos, ja kāds avīzi, žurnālu pasūta. Vēstuļu kļūst mazāk, pirms svētkiem gan bija daudz. Paskatos atpakaļadreses, un raudāt gribas - jaunie saviem večukiem sūta no ārzemēm.» Gunas alga esot 200 eiro «uz rokas».
Cik motivēti LP nodaļu operatori strādāt veikli un labi? - A. Salnājs saka, ka viņu atalgojumu varot salīdzināt ar banku operatoriem. Dienas rīcībā gan ir informācija, ka pasta nodaļās strādājošie saņem daudz mazāk, piemēram, kādā mazpilsētā par pilnas slodzes darbu piedāvā 360 eiro «uz rokas». Iespējams, nepievilcīgais atalgojums ir viens no iemesliem, kāpēc aiz LP letēm sēž maz gados jaunu cilvēku. «Domāju, jaunieši meklē ko ātrāku, izaicinošāku un vieglāku,» saka A. Salnājs un piebilst, ka, lai celtu motivāciju esošajiem darbiniekiem, sākta bonusu sistēmas ieviešana. To padzirdējusi, kāda reģionālās LP nodaļas vadītāja smej: «Ko tik mums savulaik nemēģināja ieviest! Mums ar meitenēm nodaļā tāds joks, ne joks - LP ir miniatūra valsts kopija. It kā pieder visiem, bet tajā pašā laikā nevienam. Mainās ministri, mainās uzņēmuma vadība, viens kaut ko iesāk, vietā nāk otrs, dara pa savam. Viņi nereti dzīvo citā līmenī, nesaprot pašus pamatus, kas un kā būtu jādara. Neviens ne par ko neatbild.»