Izmeklēšanas komisijas veidotāji izvēlējušies tai ļoti garu nosaukumu. Komisija pētīs korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu, kā arī ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu. Tās uzmanība būs pievērsta Tieslietu, Iekšlietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonām, lai izvērtētu viņu personīgo atbildību. No nosaukuma izriet, ka deputāti raudzīsies, kā tiek ievērotas sabiedrības intereses un labas pārvaldības principi. Solvita Āboltiņa (Vienotība) debatēs aicināja vispirms ielūkoties Satversmē: «Tā nosaka, ka komisiju var izveidot noteiktiem gadījumiem. Varbūt jūs varētu atnākt šeit un paskaidrot, kas ir šis noteiktais gadījums?» Tajā brīdī kāds no zāles ierosināja paskatīties spogulī, uz ko S. Āboltiņa atbildēja: «Spogulī skatoties, es priecājos. Dažkārt ne visai priecājos, skatoties uz dažām sejām zālē.»
Noskaņojums debašu laikā un savstarpējā domu apmaiņa netieši atklāja deputātu attieksmi pret parlamentārajām izmeklēšanas komisijām. Bija iespaids, ka to lietderībai netic ne komisijas izveides rosinātāji, ne koalīcija, kura nevar noraidīt šo ierosmi, ja par to ir savākti vismaz 34 paraksti. Taču koalīcijas vairākums var noteikt tās pilnvaru termiņu un ierobežot dalībnieku skaitu. Ir nolemts, ka komisijā strādās pa vienam deputātam no katras frakcijas. Ceturtdien pēcpusdienā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) savukārt izplatīja paziņojumu, kurā pozitīvi vērtē jaunās parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pretkorupcijas jautājumos, «ja tās darbības rezultātā tiks paātrināta vairāku aktuālu priekšlikumu izskatīšana un pieņemšana korupcijas novēršanas un apkarošanas, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomās». Šogad Latvijai Tieslietu ministrijas personā jāturpina arī darbs pie OECD Pretkukuļošanas darba grupas izteikto rekomendāciju ieviešanas.
Iniciatīva par jaunas izmeklēšanas komisijas veidošanu pieder Saeimas deputātam Ringoldam Balodim (NSL), kurš iepriekš vadīja izmeklēšanas komisiju, kura pētīja Zolitūdes traģēdijas apstākļus. Viņš neslēpa vēlēšanos darboties arī šajā komisijā un, ja kolēģi uzticētos, būtu gatavs to pat vadīt. Izmeklēšanas komisijas iecere dzimusi, vērojot pēdējo mēnešu notikumus, kurus Mārtiņš Bondars (LRA) uzskaitīja: «Skandāls Valsts ieņēmumu dienestā ar ļoti daudziem darbiniekiem, kuriem ir tik neskaidri ienākumi, ka mati slienas stāvus, ja būtu tik īsi, ka varētu uzslieties. Latvijas valsti neņem OECD naudas atmazgāšanas dēļ, un it kā valsts amatpersonas par to neko nezinātu.»
R. Balodis apgalvoja, ka komisiju nevajadzētu veidot, ja «nebūtu ārkārtīgi vājas pastāvīgo komisiju kontroles par izmeklēšanas iestāžu darbību». Teiktais adresēts Alekseja Loskutova (Vienotība) vadītājai Korupcijas novēršanas apakškomisijai, kurā R. Balodis un vēl vairāki deputāti neredzot jēgu darboties. A. Loskutovs žurnālistiem norādīja, ka apakškomisijas sēdēs nav sagaidījis nevienu R. Baloža priekšlikumu par jautājumiem, kurus vajadzētu iekļaut darba kārtībā, lai varētu cīnīties ar korupciju. A. Loskutovs te redzot neslēptu R. Baloža mēģinājumu iegūt tribīni savas publicitātes vairošanai.
Edvards Smiltēns (Vienotība) minēja vēl kādu ieguvumu: «Te ir īsa pamācība, kā Saeimas deputātam ar vienu balsojumu nopelnīt 30 tūkstošus eiro. Ir jāierosina izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju uz 30 mēnešiem, jo komisijas vadītājs par katru nostrādāto vai pavadīto mēnesi komisijā papildus pie algas saņem 1000 eiro.» Kad R. Balodis vadījis Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisiju, viņš mēnesī saņēmis 350 eiro, taču šogad komisiju vadītājiem atalgojumu palielināja. Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas sēdes tika translētas arī tiešraidē. Tās gala ziņojumā tika nosauktas par traģēdiju it kā atbildīgās amatpersonas. «Savā ziņā prieks par kolēģu aktivitāti. Šoreiz tiešām ceru, ka darbs būs pie konkrētām lietām, palīdzot Valsts ieņēmumu dienestam, nevis vienkārši secinot, ka konkrēti cilvēki ir vainīgi pie visa, kas notiek šajā valstī,» sacīja Jānis Upenieks (Vienotība).