Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē visas Latvijas robežas garumā ekspedīcijas Mana jūra dalībnieki veica jūru piesārņojošo atkritumu monitoringu, 38 speciāli izvēlētās piekrastes vietās pārbaudot 100 m garu posmu no jūras līdz pirmajai stabilajai veģetācijai. Engures novadā šogad ir gan tīrākā Abragciema pludmale, gan viena no netīrākajām - Engures pludmale. Kā uzskata Engures novada pašvaldības vadītājs Gundars Važa (VL-TB/LNNK), rezultāti lielā mērā atkarīgi no tā, kurā dienā kampaņas dalībnieki pludmalē viesojas. Novadā speciāli tam negatavojas, un, ja tas iekrīt pirmdienas rītā, rezultāti, protams, ir sliktāki. Ikdienā tāda situācija pludmalē neesot. Ik darbdienas rītu cilvēki pludmali sakopj, un šim darbam piesaistīti arī skolēni. Ja pludmale tiešām būtu tik netīra, neviens uz turieni nebrauktu, piemetina G. Važa. Viņš arī uzsver, ka kampaņas ietvaros tiek lasīti vissīkākie atkritumi, arī izsmēķi, katrs sērkociņš un poga. Lai to ikdienā varētu savākt, pašvaldībai nepieciešama speciāla mašīna.
Tieši izsmēķi ir viena no problēmām, kam pievēršas kampaņas rīkotāji. Vairāk nekā puse no visiem atkritumiem ir plastmasas un mākslīgo polimēru materiāli; šovasar aizvien izteiktāk var redzēt, ka pašvaldības netiek galā ar smēķētājiem. Kampaņas eksperts Jānis Ulme piemetina, ka Latvijā atšķirībā no daudzām citām valstīm peldvietās un pludmalē smēķēt ir aizliegts, līdz ar to izsmēķu skaits parāda arī ierobežojumu ignorēšanu un kontroles trūkumu. G. Važa gan te piesauc ātruma ierobežojumus uz ceļa, kuru ievērošana arī ir atkarīga no cilvēku godaprāta un attieksmes. Tā, protams, ir problēma, bet, kā lai visas piekrastes garumā smēķētājus izkontrolē, pašvaldības vadītājs nezina.
Risinājuma nav arī Saulkrastu novada pašvaldības vadītājam Ervīnam Grāvītim (VL-TB/LNNK) - kontrolei nepietiek resursu. Viņš Dienai atzīmē, ka nevajadzētu jaukt lietas kopā - pludmale ir jūras krasts no vienas pašvaldības robežas līdz otrai, un to uzkopj apmēram reizi mēnesī, savukārt peldvietas ir īpaši ierīkotas vietas ar pārģērbšanās kabīnēm, soliņiem, glābšanas dienestu, līdz ar to arī tiek nodrošināta ikdienas uzkopšana. Pašvaldības vadītājs vēl steidz minēt apstākļus, kurus ietekmēt nevar, piemēram, Saulkrastiem cauri tek četras upītes, kas ir blīvi apdzīvotas ar tā sauktajām padomju laika dārzkopju sabiedrībām, arī valdošie vēji no jūras atkritumus izskalo krastā. Viņš piekrīt, ka kopumā tā ir problēma, bet pateikt, ka Saulkrastu pludmales ir sevišķi netīras, viņš nevar. «Pieļauju, ka, mainoties paaudzēm, mainīsies arī kultūra, pieaugs pašvaldības materiālās iespējas un mēs spēsim visu pludmali visā garumā pārvērst peldvietā, kas ikdienā tiek apsaimniekota un ik pa puskilometram ir cilvēks, kura pienākums diendienā ir staigāt un slaucīt, un uzkopt,» fantazē E. Grāvītis.
Kampaņā novērots, ka piecu gadu periodā pludmales ne vienmēr kļuvušas tīrākas, daļā situācija ir pasliktinājusies. Iespējamie risinājumi būtu depozīta sistēmas ieviešana plastmasas, stikla un alumīnija tarai, būtisks dabas resursu nodokļa palielinājums plastmasas materiāliem un cilvēku izglītošana.