Galvenais iemesls: no nākamā gada par katru mikrouzņēmuma darbinieku būs jāveic sociālās iemaksas 75% apmērā no minimālās algas, bet no 2018. gada - pilnā apmērā no minimālās algas. R. Grikmane teic, ka viņas gadījumā tas nozīmē, ka no nākamā gada viņai nodokļu slogs būs 28% no apgrozījuma, kas uzņēmuma darbību padara bezjēdzīgu. Taujāta par tālākajiem nākotnes plāniem, R. Grikmane teic, ka vai nu pāries uz darbu standarta SIA režīmā, lai gan pašlaik neredz iespējas, kā samaksāt visus nodokļus, vai kļūs par algotu darba ņēmēju.
Jāpiebilst, ka šāda izšķiršanās, turpināt darbu kā mikrouzņēmumam vai meklēt citus variantus, no 2017. gada saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem būs aktuāla vairāk nekā 50 000 mikrouzņēmumu. Lauvas tiesa no tiem darbojas individuālo pakalpojumu sniegšanas nozarē (sabiedriskās attiecības, grāmatvedības, juristu pakalpojumi u. c.). R. Grikmane izsaka pieļāvumu, ka līdz ar sociālo iemaksu noteikšanu obligātā apmērā daudzi mikrouzņēmumi varētu aiziet pelēkajā sektorā. Īpaši nelabvēlīgi, pēc R. Grikmanes teiktā, tas atsauksies uz uzņēmumiem reģionos (lasi: laukos). Te gan jānorāda, ka absolūtais vairums mikrouzņēmumu - 69% - ir dibināti Rīgā.
Finanšu ministrijā teic, ka minētais lēmums pieņemts, lai paaugstinātu šajos uzņēmumos strādājošo sociālo aizsardzību, jo pie pašreizējām iemaksām mikrouzņēmumu darbinieku vidējais vecuma pensijas apmērs būs tikai 45 eiro.
Līdz ar sociālo iemaksu obligātā apmēra noteikšanu no 2017. gada mikrouzņēmuma nodoklim tiek noteiktas arī diferencētas likmes atkarībā no tā apgrozījuma: līdz 7000 eiro tā būs 5%, apgrozījumam no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro pirmos trīs gadus - 5%, savukārt no ceturtā gada - 8%.
Jāpiebilst, ka no 2017. gada stājas spēkā arī nozaru ierobežojumi - proti, ir noteiktas 37 nozares, kurās nevarēs dibināt mikrouzņēmumus. Pašām nozarēm par to ir visai dažādi viedokļi. Piemēram, pret to iebilst Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija, savukārt Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs vairākkārt ir norādījis, ka mikrouzņēmumi viņa nozarē kropļo godīgu konkurenci. Pret mikrouzņēmuma nodokļu režīmu iestājas arī Latvijas Kokrūpniecības federācija.
Paralēli Ekonomikas un Finanšu ministrijas strādā pie regulējuma, kas varētu aizstāt pašreizējo mikrouzņēmuma nodokli. Tiek izstrādāta īpaša nodokļu piemērošanas kārtība uzņēmējdarbības uzsācējiem, stārtapiem, kā arī maziem tā dēvētajiem dzīvesveida biznesiem. R. Grikmane gan teic, ka piedāvātajos modeļos attiecībā uz uzņēmējdarbības uzsācējiem saskata vairākas nepilnības. Piemēram, pārāk zems noteiktais apgrozījuma slieksnis - 20 000 eiro. Pašlaik tas ir 50 000 eiro.